Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Putnu gripas izplatības dēļ no piektdienas mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās telpās

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Augsti patogēnās putnu gripas izplatības dēļ no piektdienas, 1.aprīļa, mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās telpās, otrdien nolēma valdība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mājputni būs jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai jābaro un jādzirdina vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts, sānus norobežojot ar tīkliem, sietu, žogu vai citiem piemērotiem līdzekļiem, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi. 

Vienīgais izņēmums noteikts attiecībā uz skrējējputniem, kas ir nošķirti no pārējā ganāmpulka, – šajā gadījumā ir pieļaujams putnu turēšanas vietas nenorobežot no augšas. 

Tāpat no aprīļa būs aizliegti pasākumi ar mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanos – tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi, kā arī mājputnu un nebrīvē turētu putnu izlaišana virszemes ūdenstilpēs, kurās nevar nodrošināt noteiktās prasības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aizliegts būs arī mājputnu barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, kā arī nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai. Nedrīkstēs arī slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmēs vai savvaļas putnu rehabilitācijas centros, kuros nevar nodrošināt noteiktās prasības.

Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam šajā periodā jāievēro arī, ka darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, kā arī mākslīgi izveidotās ūdenstilpnes jānorobežo ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās jāizmanto tikai mājputnu vajadzībām.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA norāda, ka augsti patogēnās putnu gripas paaugstināta riska laikā, ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmēs vai rehabilitācijas centros, šīm iestādēm vismaz 21 dienu no putnu ievietošanas jānodrošina šo putnu turēšana izolācijā no pārējiem patversmē vai rehabilitācijas centrā esošiem putniem, kā arī atsevišķa kopšana un barošana ar atsevišķa inventāra un instrumentu palīdzību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Jau ziņots, ka augsti patogēnā putnu gripa Latvijā 2021.gadā tika konstatēta 43 gulbjiem, divām pīlēm, kā arī vienam gārnim, vienai zosij, vienai lielajai gaurai, vienai ķerrai un vienai sudrabkaijai. Savukārt šogad augsti patogēnā putnu gripa līdz šim konstatēta sešiem gulbjiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Putnu gripas pasākumus Latvijā kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Dzirkstele.lv komanda.