Viens no alternatīvās degvielas veidiem, kas iegūst arvien lielāku popularitāti pasaulē, ir CNG jeb saspiestā dabasgāze, kuras sastāvā ir ogļūdeņražu, galvenokārt metāna, maisījums. Metāns tās sastāvā ir 70–90 procentu. Saspiežot dabasgāzi, tās tilpums samazinās līdz 1 procentam sākotnējā apjoma, un tā kļūst izmantojama kā transporta degviela. Saspiesto dabasgāzi galvenokārt transportē pa cauruļvadiem. Drošības aspektu dēļ ražotāji dabasgāzei pievieno vielu ar nepatīkamu smaku, lai noplūdes gadījumā to varētu viegli atpazīt. Šo degvielas veidu dēvē par tiltu pārejai uz pilnīgu tīru degvielu nākotnē.
Šobrīd vairāk nekā 25 procenti no kopējā Eiropas Savienības enerģijas patēriņa ir saspiestā dabasgāze. Galvenie faktori, kas veicina tirgus izaugsmi, ir rūpes par vidi, valdības uzstādītie plāni par tīrākas enerģijas lietošanas pieaugumu, un notiekošā pāreja uz ilgtspējīgiem un efektīviem transporta risinājumiem. Eiropa ir visstraujāk augošais reģions pasaules CNG un LPG tirgū, jo šajā reģionā strauji pieaug iedzīvotāju skaits un ir liels pieprasījums pēc tīrākas degvielas gan individuāli, gan biznesam.
Pašlaik Eiropā ir apmēram 4000 CNG benzīntanku. Visvairāk CNG uzpildes staciju ir Itālijā, kas ar 1545 vienībām pārliecinoši izvirzās līdera pozīcijā. Tālāk seko Vācija ar 700 un Francija, Zviedrija un Čehija, kurās ir vairāk nekā 200 staciju. Tādās mazās valstīs kā Kipra, Malta un Luksemburga CNG uzpildes staciju vēl nav. Latvijā ir 9, Lietuvā – 6, un Igaunijā – 22 CNG benzīntanki.
CNG popularitāte pieaug ik gadu, un, pēc pētījuma datiem (Data Bridge Market Research),tiek prognozēts, ka globālais CNG un LPG apritē esošo transportlīdzekļu tirgus, kas 2022. gadā bija 5235,22 miljoni ASV dolāru, līdz 2030. gadam sasniegs 7203,43 miljonus ASV dolāru.
CNG PRIEKŠROCĪBAS
CNG galvenokārt ir lētāka nekā citi neatjaunojamie enerģijas avotu veidi (dīzeļdegviela, nafta, ogles). Lai gan šīs gāzes ikdienas cena patērētājiem ir atkarīga no dabasgāzes cenas pasaules tirgū, un tā pakāpeniski pieaug vai strauji nosvārstās, tomēr dabasgāze joprojām ir lētākais neatjaunojamais enerģijas avots. Vēl viena priekšrocība ir siltumspēja, kas ir labāka nekā benzīnam – ar 10 litriem benzīna automašīna var nobraukt 100 kilometru, bet, lai nobrauktu tādu pašu attālumu, pietiek ar 6 līdz 7 litriem CNG. Dabasgāze ir arī tīrākais fosilais kurināmais, kuram izmešu ir vidēji par vienu ceturtdaļu mazāk nekā degvielai, kā arī tās transportēšana pa cauruļvadiem ievērojami samazina piesārņojumu, tādejādi to iekļaujot videi draudzīgāko risinājumu sarakstā.
CNG IZMANTOŠANAS VEIDI
CNG galvenokārt izmanto apkurei un kā degvielu transportlīdzekļos. Vispopulārākais šīs dabasgāzes pielietojums ir automobiļos (mūsdienās benzīntanks ir ierasta CNG uzpildes vieta), bet to izmanto arī, piemēram, vilcienu satiksmē. Tāpat saspiesto dabasgāzi izmanto arī kravas kuģiem, kas garos braucienos/patēriņa ziņā, salīdzinājumā ar tradicionālo degvielu, ir ekonomiski izdevīgāks risinājums. Šo degvielas veidu arvien biežāk izmanto arī kravas automašīnām garo distanču veikšanai. CNG kravas automašīnās parasti tiek uzglabāta vairākos balonos, kas novietoti uz rāmja aiz transportlīdzekļa kabīnes vai kravas automašīnas sānos.
Visā pasaulē aizvien vairāk pilsētu sabiedriskā transporta parki pāriet no dīzeļdzinēja autobusiem uz CNG autobusiem, lai samazinātu slāpekļa oksīdu un siltumnīcas efekta gāzu emisiju līmeni. Turklāt CNG dzinēji ir līdz pat 10 decibeliem klusāki par dīzeļdzinējiem. Papildus minētajām priekšrocībām CNG autobusi ir diezgan līdzīgi dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem attiecībā uz jaudu, paātrinājumu un pārvietošanās ātrumu.
Lai transportlīdzeklis varētu izmantot CNG, tam ir jābūt speciāli ražotam vai tiem ir jābūt pielāgotiem. Ir arī tādi transportlīdzekļi, kas var darboties, kombinējot CNG un citu degvielu. Tas nozīmē, ka automašīna ir aprīkota ar divām tvertnēm vienam dzinējam: viena ir paredzēta benzīnam, otra – CNG. Kad automašīna ir izmantojusi standarta CNG, energosistēma automātiski pārslēdzas uz benzīna izmantošanu, pēc CNG uzpildes automašīna atkal sāk izmantot gāzi, un tas pats process atkārtojas.
Lai gan mūsdienās automobiļu ražotāji lielu akcentu liek uz elektroauto piedāvājumu, tāpat pieaug arī automašīnu klāsts, kuras ir paredzētas CNG degvielai, piemēram, Audi, FIAT, Ford, Honda, BMW, VW, Opel, Mercedes-Benz, Seat, Škoda un citi. Teju ikvienam lielajam ražotājam ir modeļi, kas paredzēti CNG degvielai.