Reklāma
Preiļu novads veido sadarbības tīklu ar vietējiem lauksaimniekiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai ar kvalitatīvu vietējo pārtiku apgādātu bērnudārzus, skolas, pansionātus un slimnīcu. Īsās piegādes ķēdes palīdz nodrošināt arī lielāku ražotāju – Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieku AS “Latgales piens” un SIA “Rēzeknes Gaļas kombināts” – iesaiste. Vairāk par iniciatīvu stāsta Preiļu novada vecākā komercdarbības speciāliste Kristīne Cīmane.
Kā un kāpēc radās ideja veidot šādu sadarbības tīklu?
K.C.: Pirmais mērķis bija panākt mūsu lauksaimnieku un zemnieku, kas ir 70% no mūsu uzņēmējiem, produktu palikšanu novadā. Otrs mērķis – veselīga vietējā un ekoloģiskā pārtika novada iedzīvotājiem.
Uzsākt idejas virzību bija izaicinoši, jo pavasarī, kad sāku strādāt pašvaldībā, zemniekiem jau bija gatavi stādīšanas plāni. Mums izdevās uzrunāt sešus lauksaimniekus, kas būtu gatavi startēt šī projekta sākuma posmā, nodrošinot vismaz dažas no lauksaimniecības kultūrām. Tāpat tika veiktas sarunas ar pašvaldības iepirkumu speciālistiem. Ir pierasts saņemt viena veida produktus no viena vairumtirgotāja, taču jaunā iniciatīva maina iepirkumu loģistiku.
Šeit arī mēs nonācām pie viena no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem, t.i. vairāku saimniecību kooperēšanās, lai nodrošinātu produkcijas piegādes, ja kādam atsevišķam lauksaimniekam nepaveicas ar ražu. Mēs virzāmies uz priekšu un plānojam dibināt kooperatīvu ekoloģisko dārzeņu un ogu ražotājiem. Tas varētu palīdzēt īso piegādes ķēžu projektam turpināties sekmīgāk.
Tātad Preiļu novada atbilde uz piegāžu nodrošināšanas izaicinājumu attiecībā uz ir kooperācija?
K.C.: Tieši tā, bet līdz šim tas ir bijis izaicinoši, jo iepirkumi ir veidoti tradīcijās, kuras ir grūti mainīt. Iepirkumu speciālistiem ir jāstrādā komandā, lai radītu veidu, kā nodrošināt īsās piegādes ķēdes. Arī zemnieki nevēlas riskēt pieteikties uz visu iepirkuma apjomu, jo neražas var ietekmēt piegādes iespējas. Gūtās mācības ļauj plānot to nākamajā gadā daudz precīzāk.
Mūsu plāns ir arī piesaistīt vairāk zemnieku, kas audzē arī specifiskāku produkciju, piemēram, lokus vai pētersīļus. Un tam vislabāk palīdz tieši kooperatīvi, kā arī risinājumi produkcijas uzglabāšanai un kopīgām piegādēm, nodrošinot produkcijas svaigumu.
Kādi vēl ir novada ieguvumi no īsajām pārtikas piegādes ķēdēm?
K.C.: Svarīgi ir tas, ka produkcija ir sezonāla. Mēs bieži vien izvēlamies, piemēram, meloni, bet nepadomājam, ka ir rabarberu laiks, t.i. par vitamīniem, kas ir mums pašiem uz vietas. Bet sezonalitāte arī ir izaicinājums – mums ir jāstrādā ar pavāriem, kuriem ir jāmāk pagatavot šie produkti. Ir skolu ēdinātāji, kas mums ļoti nāk pretī, piemēram, Riebiņu vidusskola un Preiļu 1. pamatskola ir pieteikušās dalībai Centrālā Baltijas Jūras reģiona programmas projektā “Bufetes (zviedru galds) principi ēdiena atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās”. Projekta realizācijas gaitā šīs mūsu novada skolas varēs dalīties ar pieredzi un iedvesmot pārējās pašvaldības iestādes. Vēl viens būtisks sadarbības partneris ir Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”, kas rīko seminārus, apmācības un pieredzes apmaiņas braucienus īso piegādes ķēžu modeļu apguvei.
Noteikti vēl viens aspekts, kas jāpiemin starp motivācijām veidojot īsās piegādes ķēdes, ir vides saudzēšana.
K.C.: Tieši tā! Reizēm vides aizsardzības jautājumi šķiet tāli un abstrakti, taču īsās piegādes ķēdes tos atgriež līmenī, kur ikvienam no mums ir iespēja veidot labāku nākotni mūsu sabiedrībai. Un tas ir tieši tik vienkārši, kā izvēlēties vietējo rabarberu ievestās melones vietā, tā atstājot mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Arī lielāku ražotāju iesaiste palīdz nodrošināt īsās piegādes ķēdes, piemēram, šobrīd visi piena produkti tiek iepirkti no AS “Latgales piens”, kas ir daļa no AS “Preiļu siers” koncerna, savukārt visus gaļas produktus (izņemot vistu) mums piegādā “Rēzeknes gaļas kombināts”. Tie ir tuvākie attiecīgo produktu ražotāji, gan arī attiecīgi Zaļās un Bordo karotītes produktu nodrošinātāji.
Vai ir jūtama saistība starp vietējās produkcijas pieejamību un apmierinātību par produktu kvalitāti?
K.C.: Jā, šī saistība ir novērojama. Piemēram, vienā no pansionātiem tiklīdz kādā reize izpalika vietējo zemnieku kartupeļu piegādes, un mums tie bija jāatved no vairumtirgotāja, uzreiz bija jādzird: “Kur ir mūsu garšīgie kartupeļi!?”. Pašvaldība piedāvā arī angāru noliktavas, kuras zemnieki var iznomāt savas produkcijas glabāšanai, atvieglojot kopējo apgādes procesu pašvaldībā.
Kā vērtējat nākamā gada iespējas īso piegādes ķēžu projekta attīstībai?
K.C.: Es ticu, ka īso piegādes ķēžu projekts turpināsies sekmīgi. Mēs darbojamies visos virzienos – sadarbībā ar patērētājiem, zemniekiem, kooperatīva izveidē un, protams, kā pašvaldība. Būtisks ir atbalsts no valsts puses, piemēram, mainot iepirkumu procesu, kas varētu atvieglot produktu iegādes no vietējiem ražotājiem. Valstij noteikti ir jābūt ieinteresētai, jo īsās piegādes ķēdes un pārtikas produktu pieejamība krīzes apstākļos ir arī valsts drošības jautājums.
