Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Sadzīves atkritumi paliks dārgāki, ietaupīt var šķirojot

SIA “ZAAO” atkritumus no dalītās vākšanas konteineriem ar melno un dzelteno vāku iztukšo un izved bez maksas. Publicitātes foto.

Nepieciešamība šķirot sadzīves atkritumus nākamajos 13 gados kļūs arvien aktuālāka ikvienā Latvijas mājsaimniecībā. Šī rīcība mums visiem būs jāvērtē ne vien finansiāla ieguvuma aspektā, bet arī kā obligāts pienākums, jo 2035. gadā Latvijā poligonos noglabāt drīkstēs tikai 10 procentus no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas ir ļoti mazs apjoms, līdz ar to jādomā, kā atkritumus šķirot arvien vairāk un vairāk, izmantojot gan iepakojuma dalītās vākšanas infrastruktūru privātmājās un daudzdzīvokļu mājās, gan EKO laukumus vai punktus, rosina SIA “ZAAO” Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī privātmājas var šķirot, “neizkāpjot no gultas”

Pašvaldību uzņēmums SIA “ZAAO” piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām visās Ziemeļvidzemes pašvaldībās, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados. Uzņēmuma darbības virziens ir atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana, apglabāšana, kā arī tas īsteno sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes.
SIA “ZAAO” pēc saviem statistikas rādītājiem secina, ka ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju nonāk pie atziņas, ka sadzīves atkritumi ir jāšķiro un viņus to darīt pārliecina redzamais finansiālais ieguvums mājsaimniecības budžetā (rēķins par atkritumu apsaimniekošanu samazinās). Taču, cilvēkam pieņemot šādu lēmumu, sākas problēma, kā tad šķirot atkritumus – kā to darīt pareizi, pēc noteikumiem, nevis pēc paša izpratnes, un kādas vispār ir iespējas, ja līdz šim pie mājas ir tikai viens konteiners, kurā tiek samesti visi atkritumi?
Piemēram, SIA “ZAAO” pagaidām 25 apdzīvotās vietās savas darbības teritorijā katram privātmājas iedzīvotājam, kurš ir ZAAO klients, nosūtījusi e-pastā vai ar “Latvijas pasta” starpniecību piedāvājumu par dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Ja klients tam piekrīt, tad pie viņa privātmājas ZAAO novieto divus šķirošanas konteinerus – vienu ar dzeltenu, vienu ar melnu vāku. Konteiners ar dzelteno vāku ir paredzēts vieglajam iepakojumam (kartonam, makulatūrai, polimēriem, metāla priekšmetiem un iepakojumam). Savukārt konteinerā ar melno vāku drīkst ievietot tikai pudeļu un burku stiklu. Šie konteineri ir bez maksas, un arī to apsaimniekošana (tukšošana) ir bez maksas, tāpēc, izmantojot šo iespēju, mājsaimniecība var ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām – samazinās tas apjoms, kas tiek ievietots par maksu iztukšotajā sadzīves atkritumu konteinerā, uzsver G.Gailuma.
Pagaidām ZAAO klienti, privātmāju iedzīvotāji, dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu izmanto samērā kūtri, piemēram, Valmierā tie ir 54 procenti privātmāju, Saulkrastos – 39 procenti. Pavisam šādu klientu šobrīd ir 3650 (privātmāju iedzīvotāji). 2021.gadā no visa SIA “ZAAO” savāktā atkritumu daudzuma 78 procenti bija sadzīves atkritumi, 22 procenti jeb 8736 tonnas – iepakojums un elektroniskie atkritumi, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei.
“Ir, kur augt, ja vien cilvēki to vēlētos. Tāpēc par atkritumu šķirošanas iespējām ir jāstāsta vēl un vēl, jo, ja kāda lieta nav primārā vajadzība, tā cilvēks par to neko nezina, un tas ir pilnīgi normāli. Taču arī pašiem iedzīvotājiem ir jāinteresējas un jāprasa savam atkritumu apsaimniekotājam, jo viņi būs tikai ieguvēji, – varēs samazināt savus izdevumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” uzsver G.Gailuma.
Arī daudzdzīvokļu mājas var izmantot un arī izmanto ZAAO piedāvāto dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Lai to saņemtu, mājas apsaimniekotājam ir jāraksta iesniegums ZAAO, izsakot vēlmi pēc abiem šķirošanas konteineriem, un tad ZAAO tos bez maksas novietos un bez maksas iztukšos.

Kaste, kanna, pudele, spainis

Slēdzot līgumu, ZAAO speciālisti klientam izskaidro, kāda veida atkritumus šajos šķirošanas konteineros drīkst novietot. Uz dalīti vākto atkritumu konteineriem (visā Latvijā neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja) ir arī uzlīmes, kādiem atkritumiem tas paredzēts.
“Cilvēks bez skaidrošanas pats nesapratīs, kādi sadzīves atkritumi der otrreizējai pārstrādei. Lielākā bēda ir polimēri, – tie tūkstoši iepakojuma veidu, kas ir saražoti, un ne visus tos var pārstrādāt. Piemēram, dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest jogurta, krējuma, margarīna trauciņus, jo tie neder otrreizējai pārstrādei, lai iegūtu izejvielas. Tos var pārstrādāt vienīgi dedzināšanas procesā, lai iegūtu enerģiju. Kad es mācu cilvēkiem šķirot atkritumus, tad rosinu neskatīties nekādus ciparus, nekādus burtus, kas jauc galvu, bet atcerēties četrus vārdus – kaste, kanna, pudele un spainis. Tos droši var likt šķirošanas konteinerā. Piektā lieta ir visas polietilēna plēves,” padomu dod G.Gailuma.
SIA “ZAAO” ir radusi iespēju pārstrādei nodot vēl vairākus atkritumu veidus. Turpmāk bez maksas kā šķirotos atkritumus var nodot arī polimēra puķu podus, grozus, kastes, kastītes (PP, HDPE), granulētu putuplastu (EPS), organisko stiklu – polimetilmetakrilātu (PMMA), polikarbonātu (PC), polimēra caurules un dārza mēbeles (HDPE, PP), koka un finiera iepakojuma kastes, paletes. Tie jāmet dalītās vākšanas konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam.
SIA “ZAAO” aicina iedzīvotājus izmantot arī iespēju samazināt savus izdevumus, vedot atkritumus uz EKO laukumiem. Tajos bez maksas no privātpersonām pieņem pudeļu un burku stiklu, papīru, kartonu, polietilēna izstrādājumus – pārtikas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumam izmantotas pudeles, kannas (ar apzīmējumu LDPE un HDPE), PET dzērienu pudeles, metālu, visu veidu nolietotu, neizjauktu vai neizkomplektētu sadzīves elektrotehniku, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes, logu stiklu un lietošanai derīgus apavus. Ierobežotā daudzumā bez maksas iespējams nodot arī krāsu bundžas (10 litri no mājsaimniecības gadā), riepas (četras no fiziskas personas gada laikā). Par maksu EKO laukumā tiek pieņemti lielgabarīta atkritumi (mēbeles, matrači un tamlīdzīgi), zaļie un celtniecības atkritumi. SIA “ZAAO” EKO laukumos var nodot arī lietošanai derīgu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, kas tālāk tiek sūtīts uz trešajām pasaules valstīm, piemēram, Indiju, Pakistānu, Āfrikas valstīm.
Pārstrādās arī sadzīves atkritumus
Lai palielinātu otrreiz pārstrādājamo atkritumu apjomu, SIA “ZAAO” sākusi īstenot projektu par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” izveidi. Rūpnīcas būvdarbi sākās šogad martā, tos plānots pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim.
ZAAO skaidro, ka projekta realizācija ir būtisks solis, lai piedāvātu Ziemeļvidzemes iedzīvotājiem iespēju dalīti vākt bioloģiskos atkritumus. Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves, dalīti vāktu dārzu un parku, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem. Pārstrādes procesā tiks iegūts komposts. Kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs: Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā ne tikai ES, bet arī Latvijā, kas sekmēs virzību uz Eiropas nosprausto zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Izstrādātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam sabiedrībai liks būtiski mainīt savu attieksmi pret radītajiem atkritumiem, ne tikai akcentējot aktīvāku šķirošanu, bet arī veicinot atkritumu pārstrādi, lai Latvija līdz 2035. gadam poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu samazinātu līdz 10 procentiem no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Gan pēc šī plāna, gan arī pēc ES direktīvām mums visiem kopā Latvijā nākamajos gados ir jāvirzās aprites ekonomikas virzienā (aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā – red).
Tas nozīmē, ka mums jācenšas aizvien mazāk izmantot tādus iepakojuma veidus, kas nav pārstrādājami, jau veikalā izdarot savu izvēli un iegādājoties preces tādā iepakojumā, ko var nodot otrreizējai pārstrādei. Tā būtiski mazināsim to ekoloģisko “pēdu”, ko atstājam pēc sevis. Visi sadzīves atkritumi, ko otrreiz nevar pārstrādāt, nonāk atkritumu apglabāšanas šūnā, un mēs, visi nodokļu maksātāji, par tiem maksājam dabas resursu nodokli. Dabas resursu nodokļa likme par katru sadzīves atkritumu tonnu, kas tiek apglabāta poligonos, pieaug ar katru gadu un mājsaimniecībām palielina maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Šogad šī likme ir jau 80 eiro par tonnu (2021. gadā tā bija 65 eiro), bet 2023. gadā tie būs 95 eiro par tonnu. Kāpums ir straujš un būtisks. Tas ir valsts uzliktais nodoklis par atkritumiem, kas jāapglabā atkritumu šūnā un kas nav pārstrādājami, un, ceļot šo nodokli, tiek izdarīts lielāks spiediens uz sabiedrību, lai atkritumi tiktu vairāk šķiroti. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka nešķiroti sadzīves atkritumi ar katru gadu paliks arvien dārgāki. Līdz ar to cilvēkiem jāpārdomā savi paradumi un jāmeklē iespējas, kur viņi maksimāli tuvāk dzīvesvietai var šķirot savus sadzīves atkritumus. Piemēram, es dzīvoju lauku viensētā, līdz ar to man nav pieejams ZAAO dalītas atkritumu vākšanas pakalpojums ar atsevišķiem konteineriem konkrētiem atkritumu veidiem (stiklam, metāla priekšmetiem un tamlīdzīgi), taču man ir pieejams EKO punkts savā pagastā un EKO laukums tuvākajā pilsētā – Smiltenē. Viss jau sākas no šķirošanas katrā mājsaimniecībā, manā gadījumā – virtuvē.
Kopumā ZAAO ir izveidojis sadzīves atkritumu šķirošanas infrastruktūru, kurā ietilpst EKO punkti, EKO laukums un iespēja šķirot un dalīti vākt atkritumus privātmājās. Ja cilvēks dzīvo teritorijā, kur līdz šim esam spējuši attīstīt dalīti vākto šķiroto materiālu savākšanu – uzstādījuši vēl papildu konteinerus iepakojumam un stiklam, ko var izmantot bez maksas –, tad viņš var mazināt savu nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu un līdz ar to arī izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu mēneša griezumā. Aicinām iedzīvotājus aktīvāk izmantot šo iespēju un šādi arī samazināt savu rēķinu! Pēc statistikas par noslēgtajiem līgumiem redzam, ka pagaidām viņi salīdzinoši kūtri izvēlas šo iespēju, varbūt par to nezina. Ja atkritumi tiek šķiroti jau mājsaimniecībās, tad mums, atkritumu apsaimniekotājiem, savukārt ir jāiegulda mazāk laika un darba pāršķirot savāktos atkritumus, šis materiāls jau ir kvalitatīvāks, daudz gatavāks otrreizējai pārstrādei. Te arī ir ekonomiskais ieguvums, un mēs arī vērtējam, cik tālu varam aiziet ar dalīti vāktajiem šķirotajiem atkritumiem, un labprāt spertu nākamos soļus, tāpēc vēlamies, lai cilvēki ir aktīvāki tajās teritorijās, kur šo pakalpojumu jau esam ieviesuši. Aicinām sabiedrību būt atbildīgai un izvēlēties iepakojumu, kas ir videi draudzīgs, otrreiz pārstrādājams. No savas puses nodrošināsim šāda iepakojuma savākšanu un sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Ar dabas un tehnoloģiju parku “Urda” rīkojot gan ģimenes dienas, gan izglītojot skolas, cenšamies informēt sabiedrību un stāstīt par atkritumu ceļu, par lietām, ko katrs savā ikdienā varam mainīt, un arī lai tas nebūtu dārgāk, lai katram tas būtu finansiāli izdevīgāk. ●

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārstrādei nodotas pirmās tonnas depozīta iepakojuma

Kopš šogad 1. februārī Latvijā oficiāli sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, pirmajos vairāk nekā divos mēnešos pārstrādei nodotas 125 tonnas depozīta iepakojuma.
Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji. Iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums Baltijas valstīs akciju sabiedrība “PET Baltija”.
Ieguvums – tīrs, nepiesārņots materiāls
Depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā apstrādātas un pārstrādei nodotas pirmās 85 tonnas PET iepakojuma, savukārt izvešanai sagatavotas 40 tonnas alumīnija iepakojuma, informē DIO mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

Pirms depozīta iepakojumu nodošanas pārstrādātājiem materiāls tiek uzskaitīts, sašķirots un sapresēts ķīpās, lai tā transportēšana būtu pēc iespējas efektīvāka.
FOTO: “Depozīta iepakojuma operators”

Pirmās iepakojumu kravas nogādā pārstrādei uz pašmāju uzņēmumu AS “PET Baltija” un Vācijas uzņēmumu “Novelis Deutschland GmbH”. Tērauds nonāk pie vietējā uzņēmuma SIA “Tolmets”, savukārt stiklu pārstrādā Lietuvas uzņēmums “Kauno stiklas”. No pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunus izstrādājumus, piemēram, dzērienu iepakojumus, apdares materiālus, stikla flīzes, auto detaļas u. tml.
“Depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka varam iegūt tīru un ar sadzīves atkritumiem nepiesārņotu materiālu, kuru iespējams simtprocentīgi pārstrādāt, turklāt šāda materiāla izmantošanai ir plašākas iespējas. Pirms iepakojumu nodošanas pārstrādātājiem materiāls tiek uzskaitīts, sašķirots un sapresēts ķīpās, lai tā transportēšana būtu pēc iespējas efektīvāka. Šobrīd pārstrādei nodoto PET pudeļu apjoms ir līdzvērtīgs 2850 kubikmetriem, kas ir apmēram tikpat daudz kā olimpisko spēļu peldbaseina tilpums. Bez depozīta sistēmas liela daļa šo iepakojumu nonāktu dabā vai tiktu apglabāti poligonu atkritumu kalnos,” stāsta DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Taujāts, vai pēc depozīta sistēmas ieviešanas tukšās pudeles un skārdenes piepilsētu mežos cilvēki izmet mazāk, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna atteic, ka to secināt vēl ir pāragri. Piemēram, Smiltenes piepilsētas mežos var redzēt gan vecāku iepakojumu, gan arī vizuāli “svaigāku”, kas izmests atkritumu urnās LVM atpūtas vietās.
“Ir atpūtnieki, kuri diemžēl tās savas divas iztukšotās pudeles neliek mašīnā un neved atpakaļ. Jāņem vērā arī tas, ka depozīta sistēmā nevar nodot, piemēram, šampanieša pudeles, alkoholisko dzērienu blašķītes un tamlīdzīgi,” uz potenciālajiem vidē izmestajiem iepakojuma veidiem norāda Normunds Vīksna.
DIO atgādina, ka depozīta sistēmā var nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie dzērieni, visu veidu alus un citi alkoholiskie (līdz 6 %) dzērieni, savukārt pats iepakojums ir bez būtiskiem bojājumiem, bet uz dzēriena etiķetes atrodas skaidri nolasāms svītrkods un Latvijas depozīta sistēmas zīme.

No PET pudelēm ražo pat mugursomas

Viens no izplatītākajiem bezalkoholisko dzērienu iepakojumu veidiem ir PET iepakojums. Viss Latvijas depozīta sistēmā savāktais PET materiāls tiek nodots pārstrādei uzņēmumā AS “PET Baltija”, kas ir viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā. “Aprites ekonomikai attīstoties, aug arī savāktā materiāla vērtība un parādās aizvien jaunas idejas un tehnoloģijas savākto polimērmateriālu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Jau šobrīd PET materiāls tiek plaši izmantots ne tikai jaunu PET pudeļu ražošanā, no tā top arī PET plēve dažāda veida pārtikas un nepārtikas iepakošanai, spriegošanas lentes, ko parasti redzam mēbeļu un citu lielgabarīta produktu iepakojumā, pildvielas segām, tepiķi, celtniecības materiāli, skaņas izolācijas risinājumi un pat poliestera apģērbs. Viens no atzītākajiem brīvā laika mugursomu zīmoliem nesen uzsācis ražot mugursomas, kas arī būs izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm. Augot pārstrādāta PET materiāla izmantošanas iespējām, protams, aug arī tā vērtība,” komentē Salvis Lapiņš, AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.
Viens no visvērtīgākajiem iepakojumu veidiem ir alumīnija skārdenes. Katru gadu Eiropā tiek patērēts līdz 50 miljardiem skārdeņu, padarot to par vienu no populārākajiem dzērienu iepakojumiem pasaulē. Alumīnija skārdenes ir arī viens no ilgtspējīgākajiem iepakojumu veidiem, jo sastāv no vidēji 70 procentiem pārstrādāta metāla.
Efektīvai alumīnija pārstrādei ir nepieciešams pastāvīgi liels izejmateriālu apjoms, tādēļ Eiropā strādā salīdzinoši neliels skaits alumīnija pārstrādātāju, skaidro M.Stūrītis. DIO savāktā materiāla pārstrādi nodrošina Vācijas uzņēmums “Novelis Deutschland GmbH”, kas ir vadošais izlietoto dzērienu skārdeņu pircējs un pārstrādātājs visā pasaulē un ik gadu pārstrādā vairāk nekā 74 miljardus skārdeņu.
Alumīnija skārdeņu vidējais dzīves cikls ir pāris mēneši. Ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām pārstrādāta skārdene var atgriezties veikalu plauktos 60 dienu laikā. Būtiski, ka alumīnijs var tikt pārstrādāts neierobežotu reižu skaitu un no tā iespējams izgatavot ne vien jaunus dzērienu un pārtikas produktu iepakojumus, bet, piemēram, auto detaļas un citus vērtīgus priekšmetus, uzsver DIO.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No 1. maija – tikai ar depozīta zīmi

No februāra tirgū laisti jau vairāk nekā 49 miljoni ar depozīta zīmi marķētu produktu. DIO informē, ka lielākie tirgotāji nolēmuši no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt, lai, noslēdzoties pārejas periodam (tas beidzas šā gada 31. jūlijā), veikalu plauktos atrastos tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti produkti.
“Tas nozīmē, ka iedzīvotāji arvien mazāk saskarsies ar situācijām, kad tiek iegādāts dzēriena iepakojums bez depozīta zīmes, ko depozīta sistēmā nav iespējams nodot. Līdz ar to arvien lielākai sabiedrības daļai ir iespēja iesaistīties depozīta sistēmā, ko apliecina arī dati – martā iedzīvotājs vienā depozīta punkta apmeklējuma reizē nodeva vidēji piecus depozīta iepakojumus, bet maijā šis skaits pieaudzis jau līdz 12 iepakojumiem,” aktuālo situāciju komentē M.Stūrītis.
Pēc DIO sniegtās informācijas līdz 12. maijam depozīta sistēmā nodoti jau 14 miljoni tukšo depozīta iepakojumu.
Ja tomēr nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, DIO aicina sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu “jautajumi@dio.lv” vai numuru +371 20224214 lietotnē “WhatsApp”.

– Sandra Pētersone

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz 8 Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (6)

  1. Nav saprotams kāpēc šeit publicēts raksts par uzņēmumu, kurš NEAPKALPO Gulbenes novada iedzīvotājus. Tas ir tāpat kā reklamēt , “lielīties” ar pakalpojumu, kurš ir tikai kaimiņu novados. Vai priekš ZAOO tiek “iemīta taciņa”? Cerams!!!

    10
    1
  2. Kāpēc tad tāda cenu atšķirība starp Gulbeni un Balviem vides servisam ja attālums līdz poligonam vienāds un kaudze viena

  3. Būtu vēlams šķirošanas konteinerus uzstādīt ievugravas rajonā, kaut kā šis pilsētas nostūris apdalīts 🙁

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.