Dzirkstele.lv
“Ir jāseko savam sapnim! Un, ja tā ir sirdslieta, tad to darīt ir viegli,” tā par savu pārcelšanos uz Itāliju un piebiedrošanos “Stella Azzurra” basketbola akadēmijas klubam saka 14 gadus vecais basketbolists Ričards Aizpurs no Gulbenes.
R.Aizpurs zinājis, ka spēlēt basketbolu profesionāli – tas ir domāts viņam. Viņš daudz trenējas jau kopš mazotnes. Bērnudārza vecumā apmeklēja futbola treniņus, pirmajās klasēs sāka trenēties vieglatlētikā, to darīja līdz pat šim gadam. Tas deva labu fizisko formu.
“Pamatskolā sāku treniņus basketbolā, un tā tas aizgāja. Daudz ir jātrenējas individuāli bez treneru klātbūtnes – metieni, spēka, izturības treniņi. Var teikt – bija grūti, bet arī viegli, jo tas, ko es daru, man patīk. Man ir teikuši, ka ir jābūt talantam, lai sasniegtu tādus rezultātus. Jā, piekrītu, bet talants ir jāattīsta, jāiegulda smags darbs, lai būtu rezultāti. Man visu laiku gribējās pilnveidoties, sasniegt arvien augstākas virsotnes. Tagad esmu Romā un priecājos par savu izvēli būt Romā “Stella Azzurra” basketbola akadēmijas klubā. Man ir vairāki treniņi dienā. Tie ir daudzpusīgi – ar bumbu, fiziskie, fitnesa treniņi, peldēšana, izturības, komandas spēles. Ļoti dažādi. Ikdienā man jāsazinās angļu valodā. Katru dienu māca itāļu valodu. Skola man sākās 15.septembrī, un es mācos 9.klasē,” “Dzirkstelei” stāsta R.Aizpurs.
Ričarda vecāki Irēna un Normunds Aizpuri “Dzirkstelei” saka, ka ģimenes sarunās daudz tika runāts par iespējām mācīties un trenēties ārvalstīs. Vasaras sākumā tika pieņemts lēmums – Ričarda lielo sapni īstenot Romā basketbola akadēmijā “Stella Azzurra”. “Pāris dienas viņš tika testēts: pārbaudītas dažādas fiziskās un basketbolista spējas. Vēl pēc pāris dienām sekoja uzaicinājums pievienoties šim klubam,” stāsta vecāki.
Tas, ka ģimene ir Latvijā, netraucē katru vakaru sazināties. “Videozvanā varam sarunāties, jokoties,” saka I.Aizpure. Arī saziņa – čatošana ar draugiem – ir neatņemam ikdienas sastāvdaļa. Savukārt itāļus R.Aizpurs iepazinis kā atvērtus, draudzīgus un arī skaļus. “Savās otrajās mājās jūtos labi,” saka R.Aizpurs.
– Inita Savicka
