Lizumnietis Aivars Dārznieks ir Latvijas čempions e-sporta riteņbraukšanas individuālajā braucienā.
Februāra nogalē aizvadīts otrais Latvijas čempionāts e-sporta riteņbraukšanā “Zwift” platformā. Sacensību organizatori šajā gadā noteica stingrākus nosacījumus velotrenažieriem un to sensoriem. Tas šajā gadā nedaudz samazināja dalībnieku skaitu.
A.Dārznieks stāsta, ka e-sportā rezultāts ir atkarīgs no dalībnieka fiziskajiem parametriem – no ķermeņa svara, auguma un fiziskajām spējām. Augums un svars pirms šāda līmeņa sacensībām ir jāpierāda, veicot svēršanos un mērīšanos, kas tiek filmēta un iesūtīta organizatoriem.
“Tas ir jauns pasākums. Ziemā braukšana vairāk ir treniņa nolūkos, liela mērķa tam nebija. Bet, tā kā tas ir Latvijas Riteņbraukšanas federācijas rīkots pasākums, tad piedalos. Tas notiek, braucot uz trenažiera, kurš pieslēgts pie datora. It kā brauc pa reālu trasi, bet neesi uz reāla ceļa. Šogad tas “notika” Londonā. Ne reāli, bet pa reāliem ceļiem – tāda vieta eksistē, pa kuru braucām. Maršruts – 26,2 kilometri ar pamatīgu kāpumu trases beigu daļā. Trases sākumā 13 kilometri pa viegli viļņainu reljefu, no 13.kilometra sākās kalns, kas turpinājās 6 kilometrus ar vidējo slīpumu 7 procenti, pēc kalna atlikusī distance it kā vienkārša, bet atslābt nevarēja, jo konkurence – spēcīga. Katrs braucējs no starta tika izlaists savā laikā. Es šoreiz startēju kā pirmais, kas nav ļoti patīkami, jo ir skaidrs, ka tevi ķers, bet bēgt vienmēr ir grūtāk nekā ķert. Ar šo trasi iepriekš nebiju iepazinies, bet zināju, kāda tā ir. Šajās sacensībās braucu bez lielām ambīcijām, vairāk tā bija kā kontrole sev. Sacensību rezultāts: 40 minūtes un 8 sekundes, vidējā jauda – 330 W,” stāsta A.Dārznieks.
Pērn sezona viņam iesākās ne pārāk labi. Gūtās traumas pēc bija jāizlaiž gandrīz visa sezona. Bet gada beigās tomēr izdevās to aizvadīt izcili – 2.vieta Latvijas čempionātā XCO krosā un 3.vieta Latvijas čempionātā MTB. Šogad mērķis – XCO sacensības Velēnā Augstajos kalnos, kā arī aizvadīt pilnu, kvalitatīvu sezonu un, ja viss izdosies, doties ārpus Latvijas uz vairāku dienu sacensībām. “Bet to rādīs laiks, vai izdosies atrast atbalstu,” saka A.Dārznieks.
Vareni, varētu uzsaukt čempionam e-pusdienas. Līdzīgi kā e-riteņbraukšanā viss, datora ekrānā bildes ar bagātīgi klātu galdu, pašam tik cītīgi jākustina žoklis tā, lai žokļu muskuļi no piepūles saspringst.
Par E-sportu gan šo īsti nevar saukt! Tā ir reāli riteņbraukšanu, kur lai tiktu uz priekšu ir jāpielieto spēks + trenažieris kopā ar programmu taisa pamatīgi pretestību kalnos – reālas braukšanas pieredze!