Ja kādreiz ir nācies palasīt Latvijas likumdošanas tekstus, ir
jāsecina, ka vienkāršam cilvēkam tie īpaši nelasās, jo uzrakstīti vien
juristiem saprotamā valodā. Taču tas mūs visus neatbrīvo no atbildības
un sekām, ko var radīt to neizpratne vai to nezināšana.
Izņēmums nav
arī plašā Latvijas mednieku saime, kurā ir apmēram 21 000 pārstāvju.
Viņu “pamats” un darbošanās “fronte” galvenokārt balstās uz Medību
likumu, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu un Medību
noteikumiem.
Jāteic, ka tiem, kuri
mēģina tajos iedziļināties, rodas samērā daudz neskaidrību, jautājumu
un, visticamāk, pat konfliktsituāciju, ja vienu un to pašu mednieks
saprot citādāk nekā kontrolējošās iestādes pārstāvji. Piemēram, 22.panta
9-1.punktā teikts, ka “ir tiesības īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz
divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām,
šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, glabāt ieroci
un munīciju transportlīdzeklī. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī
novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums,
kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa
ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un
ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci, nodrošinot, lai ierocis un
munīcija nejauši nenokļūst nepiederošu personu rokās”. Rodas vairāki
jautājumi. Vai tiešām ierocim jāatrodas futrālī, jo tieši šādus vārdus
likumā atrast nevar. Es varu saprast, ka uz ieroci, kurš futrālī
neatrodas, šis punkts neattiecas. Ko darīt, ja mašīnai nav
signalizācijas? Ko darīt gadījumā, ja mašīnu sargā kāds mednieks? Pēc
likuma sanāk, ka sodu par šādu pārkāpumu var saņemt pat tad, ja mašīnu
ar ieroci tajā sargā pat visa Latvijas armija.
Ziemeļaustrumu
virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš komentē,
ka šis konkrētais punkts ir domāts, lai par ieroci neizraisītu
nevajadzīgu interesi no netīšu garāmgājēju puses.
“Likuma vārdā mednieks kā sargs nevar aizstāt mašīnas aizslēgšanu, un mūsu uzdevums nav arī pārbaudīt katras mašīnas, kurā atrodas ierocis, signalizāciju, taču, ja ierocis tiks nozagts šādos apstākļos, tad turpmākas situācijas risināšanā tas būs liels mīnuss. Likums ir jāievēro! Nedrīkst būt tāda situācija, ka, pienākot pie auto, ierocis ir labi saskatāms caur logu. Par šādu pārkāpumu jau ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, taču pamatā mednieki šos noteikumus ievēro,” viņš saka.
Vēl
L.Kļaviņš piebilst, ka īpaša uzmanība pašlaik tiek pievērsta marķieru
pareizai uzstādīšanai medījuma nomedīšanas vietā.
“Likums neparedz, kur
tieši tas ir jāuzstāda, bet paredz to, ka bez sabojāšanas tas nav
noņemams. Nevajadzētu to uzstādīt tā, lai man rastos aizdomas par kāda
vēlmi to izmantot atkārtoti kaut vai uz raga gala. Neaizmirsīsim, ka tas
jāsavelk maksimāli cieši, kas arī izslēdz varbūtību to pazaudēt
transportēšanas laikā. Gribu vēl piebilst, ka katram medniekam pirms
sezonas sākuma nenāktu par ļaunu pārlasīt medību likumdošanu. Tā kā šis
tas noteikumos mainās, ir pat doma turpmāk pirms sezonas sākuma aicināt
medību un kolektīvu vadītājus uz semināru par izmaiņām medību
jautājumos, lai turpmāk šī informācija nonāktu līdz katram medniekam.
Tajā varētu piedalīties arī Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā
dienesta un varbūt vēl kādu iestāžu pārstāvji,” informē L.Kļaviņš.
Pievieno komentāru