Kā vislabāk un vistaisnīgāk sadalīt sporta veicināšanai paredzēto finansējumu no Gulbenes novada pašvaldības nākamā gada budžeta? Protams, ja šis finansējums tiks piešķirts cerētajā apjomā (piemēram, 90 000 eiro gadā, kā bijis līdz šim) un ja vispār tiks paredzēts.
Jāņem vērā, ka COVID-19 sekas jūt ne tikai pašvaldība, bet visa valsts, un ir izskanējis, ka pašvaldību nākamā gada budžets var tikt pamatīgi apcirpts. Par pašvaldības budžetu nākamajam gadam balsos deputāti. Viņu ziņā būs arī lēmums, cik atvēlēt sporta nozarei. “Sports ir tāda “ekstrā” lieta. Tā nav pamatvajadzība,” lika saprast novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.
Savukārt sporta veterāns, soļotājs Gunārs Rubenis pauda – jāizseko būtu arī, no cik avotiem finansējumu saņem sporta biedrība vai atsevišķi sportisti, lai ieviestu samērību. Piemēram, Lejasciemā, kā norādīja G.Rubenis, finansējums ieplūstot no četriem avotiem. Klātesošie to uztvēra kā humoru, tomēr apgalvojumu neviens necentās apstrīdēt.
Par visu to bija runa 9.septembrī, kad 14 interesenti Gulbenes novada pašvaldības telpās piedalījās Sporta pārvaldes organizētajā diskusijā. Uz to bija aicināti ar vietējo sporta biedrību pārstāvji un citi ar novada sporta dzīvi saistītie.
Atbalstīs arī talantus sporta skolā
L.Krēmers izdalīja klātesošajiem divu jaunu dokumentu izdrukas. Tie paredz ieviest jaunu kārtību novada sporta dzīves veicināšanā. Pagaidām šie dokumenti vēl ir tikai projektu stadijā, tos vēl caurskatīs deputāti. Arī sporta entuziasti tika aicināti izteikt savus priekšlikumus par divu saistošo noteikumu projektiem. Kad spēkā stāsies jaunie noteikumi, vecie (kas bija apstiprināti 2018.gadā) zaudēs spēku.
L.Krēmers pauda, ka šie vecie noteikumi “bija diezgan precīzi uzrakstīti”, bet tie neesot snieguši pietiekamu izpratni par atbalsta sistēmu. Par to liecinot fakts, ka notikusi vairākkārtēja pieņemto lēmumu pārskatīšana. Tagad šis skatījums uz sporta atbalstu esot kļuvis konkrētāks, izceļot bērnus un jauniešus, izvirzot viņus kā prioritāti. Tagad uz pašvaldības finansiālo atbalstu jaunajiem talantiem var pretendēt arī Gulbenes sporta skola, kas iepriekš nebija iespējams. Tāpat arī tie novada jaunie talanti, kuri mācas Murjāņu sporta skolā un ir Latvijas izlases dalībnieki. Tas saskan ar novada sporta attīstības plānu, kur arī bērni un jaunieši ir prioritāte, – pauda novada sporta komisijas vadītājs Aigars Cīrulis.
Savukārt “Gulbenes wrestling” treneris Atis Jencītis ar nožēlu konstatēja, ka jaunie noteikumi “talantu programmā” paredz atbalstu tikai sporta skolas audzēkņiem, bet ne interešu izglītības pārstāvjiem. L.Krēmers to sadzirdēja un pauda, ka ir iespēja pievienoties sporta skolai ar savu sporta veidu un audzēkņiem, taču tad ir jābūt licencētai izglītības programmai un sertificētiem treneriem. Viņš stāstīja, ka jauno talantu programmā runa ir par sportistiem, kuri ir Latvijas izlases dalībnieki, galvenokārt tie ir jaunieši no 14 gadu vecuma.
A.Jencītis iebilda, ka sporta skola jau tā tiek finansēta gan no valsts, gan no pašvaldības. Tai jau ir “garantēta nauda” – pauda A.Jencītis. Pēc viņa domām, noteikumi par pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai pašos pirmsākumos tika veidoti, lai atbalstītu sporta veidus, kuru nav sporta skolā. Gulbenē jaunie talanti ir “gan riteņbraukšanā, gan brīvajā cīņā”, bet viņus jaunie noteikumi noliek otrajā šķirā. Par to savas pārdomas pauda arī biedrības “VeloRīts Gulbene” pārstāve Aelita Kublačova. Viņa teica – ja no 400 dalībniekiem Latvijas čempionātā gulbenietis ir 30.vietā, tas ir labs un atzīstams rezultāts.
Kāpēc tieši “Buki” un “Sarma”?
Lejasciema sporta darba organizators Valērijs Gabdulļins vaicāja L.Krēmeram, kāpēc jaunie noteikumi īpašā statusā ieliek tieši basketbolu un “Bukus”, kā arī autoralliju un “Sarmu”. Sporta pārvaldes vadītājs pauda – šo izvēli nosaka “vēsturiskās tradīcijas”. Ja jebkura Latvijas malā kādam cilvēkam jautātu, ar ko ir slavena Gulbene, noteikti izskanētu “Buku” vārds, kā arī lielu popularitāti iemantojušais autorallijs “Sarma” un, protams, olimpietis Daumats Dreiškens. L.Krēmers teica, ka viņš nevēlas noniecināt nevienu sporta veidu, taču tīri objektīvi ir jāapzinās, kuri ir vietējā sporta zīmoli un Gulbenes novada atpazīstamības simboli. Vai šāda Sporta pārvaldes koncepcija tiks atbalstīta, tas būšot novada deputātu lēmums.
Arī īpašā statusā noliktajam basketbolam un autorallijam Gulbenes novadā tomēr vajadzētu ikgadēju vērtējumu – pauda Staru galda tenisa kluba dibinātājs Agris Koris. L.Krēmers atbildēja, ka “Gulbenes bukiem” un autoralliju “Sarma” un “Gulbis” organizatoram būs jāiesniedz atskaites Sporta pārvaldei. “Nekas jau nav akmenī iekalts,” teica L.Krēmers. A.Koris vaicāja – vai tas nozīmē, ka nākotnē arī volejbols varētu kļūt par vienu no prioritārajiem un īpaši atbalstāmajiem sporta veidiem novadā. L.Krēmers to nenoliedza. Viņš akcentēja jau agrāk pausto ideju, ka sporta attīstību var veicināt tikai tā saucamā “piramīdas sistēma” – vai tas būtu basketbols, futbols vai volejbols. Tas nozīmē Gulbenes sporta skolas ciešu sadarbību ar vietējām sporta biedrībām. Runājot par “Bukiem”, L.Krēmers akcentēja – “tas ir pašvaldības uzstādījums”. Minētajai komandai un sporta skolai ir jāstrādā kopā un mērķtiecīgi.
“Gulbene ir tautas sporta novads,” atgādināja un savu pārliecību pauda G.Rubenis. Savukārt L.Krēmers akcentēja vieglatlētikas nozīmi kā vispārējās fiziskās sagatavotības pamatu. Viņš arī bilda – ir runa par vieglatlētikas manēžas iespējamo celtniecību Gulbenē, taču tas neesot jautājums, kuru var atrisināt momentā. “Daudz kur ir iesaistīta politika,” teica L.Krēmers. Bet Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Arnis Šķēls teica, ka sporta skolā mācās un mācīsies ne tikai audzēkņi ar izciliem sasniegumiem sportā, bet arī tādi, kuri mīlestību uz sportu, uz aktīvu dzīvesveidu paņems līdzi dzīvē un būs godprātīgi Latvijas pilsoņi.
