Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība
(LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ir nosūtījusi vēstules
visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un
tautas priekšstāvju iepriekš solīto, aģentūru LETA informēja mediķu
organizāciju pārstāvji.
Vēstulēs veselības aprūpes nozares pārstāvji norāda, ka nākamajās
vēlēšanās ārsti un sabiedrība atcerēsies deputātu lēmumus, nevis
priekšvēlēšanu solījumus.
“Latvijā ir zemākais ārstu atalgojums Baltijas valstīs, bet
vienlaikus augsts distresa un depresijas līmenis, kas negatīvi ietekmē
veselības aprūpē strādājošo dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Dažādās
Eiropas valstīs veiktajos pētījumos secināts, ka nozarē strādājošo
dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā vidēji, pat tādās
attīstītās valstīs kā, piemēram, Lielbritānija. Tāpēc civilizētās
valstīs veselības aprūpes speciālisti tiek cienīti un novērtēti arī
finansiāli. Diemžēl Latvija nav šo valstu vidū, vēl vairāk – politiķu
izpratne un vēlme sakārtot nozari ir kritiski zema,” uzsver LĀB
prezidente Ilze Aizsilniece.
Vēstuļu idejas autors ir rezidents Artūrs Šilovs, kas kopā ar saviem
kolēģiem, topošajiem ārstiem, apkopojuši visu Saeimā pārstāvēto partiju
programmās ierakstītās apņemšanās, kā arī atsevišķu deputātu publiski
solīto. Šīs akcijas mērķis ir katram deputātam personīgi atgādināt par
viņa pienākumu rūpēties par Latvijas valsts un nācijas ilgtspēju,
tālredzīgi un saprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.
“Mēs vēlamies paust savu pilsonisko nostāju par 2020.gada valsts
budžetu, kura apjoms būs lielākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas,
bet diemžēl nenesīs tik ilgi gaidītās pārmaiņas Latvijas veselības
aprūpes nozarei – ne tajā strādājošajiem, ne pacientiem. Ārsti ir
sašutuši par valdošo politisko nihilismu un aicina deputātus padomāt,
kas notiktu, ja veselības aprūpē strādājošie rīkotos tikpat
bezatbildīgi, lemjot, kuram palīdzēt, bet kuram nē, kuram dzīvot, bet
kuram mirt,” norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Piemēram, apvienības “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā ir
ierakstīts – “palielināsim veselības aprūpes finansējumu desmit gadu
laikā līdz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP)”. Savukārt partija
“Saskaņa” solījusi veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz 7% no
IKP. Realitātē nākamā gada budžetā veselības aprūpei ir ieplānoti tuvu
1,2 miljardi eiro, kas ir tikai aptuveni 4% no IKP.
Partija “Jaunā Vienotība” savā partijas programmā ierakstījusi –
“jaunajiem ārstiem un māsām ir jāsaņem finansiāla motivācija palikšanai
strādāt Latvijā”, bet “Zaļo un Zemnieku apvienība” – “turpināsim celt
ārstu un veselības aprūpes personāla atalgojumu, lai Latvijā būtu
pietiekami daudz mediķu, kuri strādā valsts apmaksātā medicīnā”.
Realitātē Latvijā jaunie ārsti un māsas saņem mazāk nekā Lietuvā un
Igaunijā, nemaz nerunājot par vidējo atalgojumu, piemēram,
Lielbritānijā, Nīderlandē vai Portugālē. Pašlaik rezidenti Latvijā
mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta
Lietuvā – 1345,67 eiro un Igaunijā – 2083,20 eiro. Attiecīgi rezidenti
Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un
specializācijas saņem no 2000 eiro līdz pat 5000 eiro mēnesī. Arī
nākamajos gados solītais algu pieaugums Latvijā nebūs konkurētspējīgs un
nemotivēs nozarē strādājošos, uzsver Rācenis.
Arī Jaunā konservatīvā partija vairākkārt publiskajā retorikā paudusi
apgalvojumu, ka “veselības aprūpes joma ir prioritārā joma valstī un
bez papildus finansējuma piešķiršanas šai nozarei nav iespējams”.
Realitātē solījums par veselības aprūpes nozarē strādājošo vidējās algas
pieaugumu par 20% nākamgad netiks pildīts, bet kopējais gada budžets
nozarei saglabāsies 2019.gada līmenī. Tāpat solījumus cīnīties par
Latvijas nācijas saglabāšanu un cilvēku interesēm piemirsusi arī
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “KPV
LV”, liekot uzdot jautājumu – vai valsts var piederēt slimiem
cilvēkiem, retoriski vaicā mediķu organizāciju pārstāvji.
Jau ziņots, ka mediķu organizācijas ceturtdien, 24.oktobrī, plāno
vienoties par iespējamajām protesta akciju formām, iebilstot pret
nepietiekamo nozares finansējumu 2020.gada valsts budžeta projektā.
LĀB mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicanova stāstīja, ka
otrdien, 22.oktobrī, LĀB valde vienojusies ceturtdien tikties ar
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA),
Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju un citām
medicīnas nozares organizācijām, lai lemtu par iespējamajām protesta
akciju formām.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais
likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”
projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks
atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai
informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares
finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES)
valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā –
vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz
būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu
tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Jau ziņots, ka LVSADA padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu
protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un
laiku lems nākamajā LVSADA padomes sēdē, kas notiks 19.novembrī. Līdz
šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts
budžeta apstiprināšanu Saeimā.
“Mēneša laikā mēs sagatavosim konkrētu rīcības plānu, jo mēs varam
protestēt par to, ko Saeima neizdarīs. Kamēr Saeima diskutē par nākamā
gada valsts budžetu, tikmēr mēs pret viņiem nevaram protestēt, tas
nebūtu loģiski. Šis laiks ir paredzēts sarunām, ja to rezultāts būs
negatīvs, mēs paudīsim savu attieksmi. Arī pēc valsts budžeta
apstiprināšanas Saeimai neviens netraucē lemt par kādas pozīcijas
izmaiņām,” teica Keris.
Kā uzskata arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums
nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz
vismaz 4% no IKP. Taču valdības plāni to neparedz.
Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares
finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad
finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.
“Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta
papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem
nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti
tikai aptuveni 43 miljoni eiro,” neapmierināta ir arodbiedrība.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei
nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts
pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
