Arī es esmu nepatīkami pārsteigta, ka pedagogiem solītais algas pielikums ar nākamā gada janvāri desmit procentu apmērā tomēr nebūs. Lai gan cenšos par to vairs nedomāt, tomēr ir ļoti skumji, ka nākamajā gadā ir paredzēts palielināt minimālo algu līdz 360 eiro, bet skolotāja likme ir 405 eiro. Ja tā, tad rodas jautājums, kāda jēga ir izglītībai? Pedagogi ir cilvēki, kuri strādā ar lielu atbildību, kuri nepārtraukti paaugstina savu profesionalitāti, bet, saņemot šādu atalgojumu, vispār vairs nav nekādas atšķirības. Minimālo algu valstī tikai ceļ, bet skolotājiem darba alga paliek tāda pati. Lai skolotājs varētu nevis izdzīvot, bet normāli dzīvot, viņam uz rokas vajadzētu saņemt vismaz 500 eiro. Droši vien, ka pilsētā skolotājiem vajadzētu saņemt vēl vairāk, bet laukos arī šāds atalgojums ļautu skolotājam arī pašizglītoties. Līdz šim rūpīgi bija jāizrēķina katrs cents. Ir tā, ka reizēm nolaižas rokas par to, cik ļoti nenovērtēts mūsu valstī ir izglītots cilvēks, lai gan tik daudz tiek runāts, ka valstij ir vajadzīgi izglītoti cilvēki. Diemžēl likumi tiek pieņemti absolūti pretēji. Pedagogi grasās rīkot protesta akcijas, bet tās diemžēl neko nedod. Es pati vienu reizi piedalījos šādā protesta akcijā, bet pēc tās nekādu rezultātu nebija. Nekas nemainījās. Es nezinu, kas vispār ir jādara mūsu valstī, lai kaut ko mainītu. Valdība jau visu ir izlēmusi un izdara visu pa savam prātam. Var jau teikt, Latvijā viens skolēns izmaksā dārgāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, bet tas viss ir muļķības. Naudas pietiek, tikai mūsu valstī nauda tiek izlietota ļoti nelietderīgi. Mazās lauku skolas vairs ne ar ko nevar nobiedēt. Pat ar skolu optimizāciju nevar. Domas par to jau gaisā virmo ilgu laiku. Pie tā jau esam pieraduši. Paši vainīgi, ka dzīvojam laukos. Manuprāt, visa vaina ir valsts sistēmā, jo nauda nonāk ne tur, kur tā vajadzīga. Pa brīdim ir informācija, ka arī Eiropas piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti nepārdomāti. Es uzskatu, ka finansējuma sadalījums valstī daudzviet ir absolūti nelietderīgs.
