Krievijas prognozējamā nedemokrātija Latvijai ir izdevīga, kaut arī attiecības ar kaimiņvalsti, Vladimiram Putinam kļūstot par prezidentu, varētu kļūt asākas, uzskata politologi.
Sestdien visu pasauli pāršalca jau gaidīta, tomēr demokrātijas pūristu neatbalstīta un nosodīta vēsts, ka Krievijas Federācijas ministru prezidenta un prezidenta amata krēslus savā starpā jau sadalījis bijušais prezidents un pašreizējais premjers Vladimirs Putins un esošais prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra, piemēram, uzskata, ka šāda rokāde Krievijas varas gaiteņos būtiski samazina Saskaņas centra cerības iekļūt koalīcijā. Politologi gan šīm norisēm nepiešķir tik lielu nozīmi.
«Domāju, ka Latvijai tas neko nenozīmē. Krievijā turpinās esošais kurss,» saka politologs Arnis Kaktiņš.
Viņš uzskata, ka šāda prognozējamība un varas mantošana Latvijai nāk pat par labu, jo šie politiskie līderi jau ir pierasti un prognozējami.
«Lielās līnijās viss turpināsies tāpat kā līdz šim. Tas nav sliktākais Latvijai. Sliktākais būtu, ja tur valdītu haoss un neprognozējamība,» pauž A. Kaktiņš.
