Kopš pagājušā gada augusta beigām Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļu vada Rolands Krevics, kurš arī pats līdztekus tiešajam darbam SIA “L.L.G” Beļavas pagasta “Lukstiņos” nodarbojas ar biškopību un ir pārliecināts, ka nākotnē tā kļūs par ienesīgu biznesu visai ģimenei.
Sākums – dažas saimes
“Sākumā negribēju uzņemties šo brīvprātīgo pienākumu, bet jau pavasarī daži bitenieki bija izteikušies, ka šo pienākumu varētu uzticēt man, jo iepriekšējais nodaļas vadītājs Jānis Rožlapa aizņemtības dēļ no tā atteicās. Ar biškopību visu mūžu ir nodarbojusies mana vecmāmiņa. Puika būdams, viņai palīdzēju, lai gan no bitēm bija paniskas bailes. Tagad esmu sapratis, ka biškopība ir nodarbe, kas man patīk. Šis darbs man silda sirdi, tāpēc domāju, ka nākotnē tā būs noteicošā,” stāsta Rolands. Stimuls palielināt bišu saimju skaitu bijis arī tas, ka ir iespējams saņemt arī Eiropas fondu finansiālo atbalstu. Turklāt, ja bišu drava ir reģistrēta un saimju skaits ir atbilstošs lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai, tad atbilstoši tiek aprēķināta arī akcīzes degviela. R.Krevics pauž gandarījumu, ka bitenieku ar katru gadu kļūst arvien vairāk, jo vieni šajā nodarbē saskata iespēju nopelnīt, otriem tas ir hobijs.
Idejas dzimst naktīs
“Kad mantojumā no vecmammas pirms trim gadiem saņēmām “Lukstiņus” un sākām te dzīvot, domājām, kā apsaimniekot zemi, jo maksāt tikai par zāles nopļaušanu ir bezjēdzīgi. Bija dažādas idejas. Biškopība ir nozare, kur visu var attīstīt pamazām ar nelieliem līdzekļiem,” stāsta Rolands. Viņa dzīvesbiedre Līga papildina, ka ar lopiem nodarboties negribējuši, tāpēc viņa atbalstījusi vīra ierosinājumu nodarboties ar biškopību. “Gan zināšanas, gan arī biškopības inventāru un dažus stropus mantojām no vecmammas Nanijas, kura līdz pēdējai dienai nodarbojās ar biškopību. Avīzē izlasīju sludinājumu, ka pērk bišu spietus. Nolēmu, ka salikšu ķērājus, bet kur pēc tam likšu spietus? Paši sākām ar sešām bišu saimēm, jo arī stropu vairāk nebija. Tagad saimju skaits ir trīskārt lielāks, bet plānojam pamazām izveidot dravu, kur būtu vismaz 150 saimes, jo ar 20 saimēm vien izdzīvot nevar. Tad varētu domāt arī par savu bišu māšu audzēšanu, lai tās nevajadzētu pirkt,” stāsta bitenieks. Līga smejas, ka mēdzot vīra idejas nedaudz piebremzēt. “Viņam tās rodas naktīs. Ja Rolandam būtu tik daudz naudas, lai šīs idejas īstenotu dzīvē, tad “Lukstiņos” jau šajos trīs gados būtu izveidota tāda saimniecība, ka medus uz furgonu plūstu pa konveijeru,” viņa saka.
Nav vienotas sistēmas
Saimnieks atzīst, ka joprojām biteniekiem dravās lielas problēmas rada varroatoze. Nelietojot slimību apkarojošos līdzekļus, bites aiziet bojā, jo ērcīšu invāzija diemžēl ir tik liela, ka bites pašas slimību uzvarēt nespēj. “Problēma ir arī tā, ka valstī nav noteikta vienota sistēma, kad lietot šos līdzekļus. Vajadzētu būt tā, ka bitenieki visā Latvijā konkrētās dienās visi reizē apkaro šo slimību. Pieļauju, ka biedrības biedriem to izdarīt būtu vienkāršāk, bet tie, kas tur tikai dažas bišu saimes, bieži vien savas nezināšanas dēļ aplipina citas saimes,” uzskata Rolands. Viņš iesaka arī ziemā biškopjiem sekot līdzi tam, kas notiek dravā, lai nepieļautu dažādu grauzēju izraisītos postījumus, lai bitēm pietiktu barības. “Jau otro gadu rudens ir bijis ļoti vēls, tāpēc barības krājumi ir samazinājušies. Pavasarī bites jāsāk agrāk piebarot,” piebilst bitenieks.
Būvēs bišu māju
Rolands un Līga ievērojuši, ka pieprasījums pēc medus palielinās, tomēr pircēji vēl īsti nezina, ko visu bite spēj dot. Piemēram, Krievijā tiekot pirktas pat beigtas bites. No tām tiekot gatavoti uzlējumi, kā arī beigtās bites tiekot samaltas un izmantotas kā uztura bagātinātājs, jo bite ir kā antivielu avots, tāpēc tajā nevairojas nekādas baktērijas. “Cilvēki nezina, ko darīt ar ziedputekšņiem, propolisu un bišu maizi, daudzi uzskata, ka medus maksā pārāk dārgi, bet medus ražošanas process ir ārkārtīgi sarežģīts. Dārgs ir arī biškopības inventārs. Tikai no malas viss izskatās vienkārši,” stāsta Rolands. Saimnieki ir pārliecināti, ka jau šajā gadā izdosies iekārtot arī bišu māju, lai vienuviet varētu novietot ne tikai inventāru, bet izsviest, fasēt un uzglabāt arī medu. Projekts bišu mājai jau ir gatavs. Viss būs atkarīgs no naudas. Iecerēts rīkot arī Dravas dienu, kad cilvēki varētu nākt un ne tikai iepazīties ar dravu, bet tajā arī pastrādāt, tādējādi gūstot priekšstatu par biškopību. Lielu vērība tiks veltīta arī informācijas dažādošanai, lai piesaistītu arvien jaunus klientus. Rolands stāsta, ka šā gada pirmajā ceturksnī tiks organizēts kārtējais seminārs biškopjiem. “Diemžēl uz semināriem un sapulcēm ierodas aptuveni 30 procenti no visiem biteniekiem, tāpēc ceru, ka šogad atsaucība būs lielāka, jo klātienē gribas iepazīties ar visiem biškopjiem. Aicinu stāties arī biedrībā, jo tad ir iespējams saņemt dažādas atlaides,” mudina biškopis.
Fakti
Gulbenes novadā Biškopības biedrībā ir reģistrējušies 67 biedri.
Latvijā 2012.gadā bitenieku saime papildinājusies ar 800 jauniem dravniekiem.
“Lukstiņos” šobrīd ir 18 bišu saimes.
200 grami bišu maizes vai ziedputekšņu cilvēka organismam nodrošina visu gadam vajadzīgo vitamīnu daudzumu.
Biedru naudu nosaka bišu saimju skaits. Mazākā summa ir 5 lati.
Atgādne biteniekiem
Līdz 20.janvārim Lauksaimniecības datu centrā noteikti ir jāziņo par bišu saimju skaitu. Izmantojot internetu, Biškopības biedrībā jāsamaksā biedru nauda un arī jāinformē par saimju skaitu. Datu centra un biedrības datu bāzes savstarpēji nav saistītas, bet biedrībai saimju skaits jāzina tādēļ, ka centralizēti tiks iepirkts preparāts varroatozes apkarošanai. Ja līdz šim drava nav bijusi reģistrēta, tad pirms došanās uz datu centru Valsts kasē jāsamaksā nodeva par ganāmpulka reģistrāciju un par novietnes reģistrāciju. Par katru – 4 lati. Dravu ieteicams reģistrēt uz tā cilvēka vārda, kurš tajā veiks saimniecisko darbību. Bišu drava jāreģistrē divas reizes gadā. Tas ir, saimju skaits uz 1.janvāri jāpaziņo līdz
20.janvārim, bet saimju skaits uz 1.jūliju – līdz 20.jūlijam. Biškopji, kuri ir reģistrējušies Biškopības biedrībā, kā arī Pārtikas un veterinārajā dienestā un Valsts ieņēmumu dienestā, kam ir vairāk nekā 30 bišu saimes un aktīvi tiek pārdots medus, saņem valsts atbalstu – 12 latus par vienu bišu saimi.
