Pēc plūmju noziedēšanas bieži var redzēt augļaizmetņus ar melniem caurumiņiem. Vaininieki ir plūmju gaišās zāģlapsenes, retāk plūmju tumšās zāģlapsenes. To kāpuriem ir raksturīga blakšu smaka. Kāpurs bojā augļaizmetņus, izēdot aizmetušos kauliņus un arī mīkstumu, tādējādi sabojājot trīs līdz piecus auglīšus.
“Pēdējos gados, kad plūmēm ziedpumpuri bija sekmīgi pārziemojuši, novēroti masveidīgi plūmju zāģlapsenes radīti bojājumi, kas ir 40 līdz 60 procenti no augļaizmetņiem, kuri pēc bojājumiem nobirst,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta vecākais inspektors Imants Kārkliņš. Kāpuru attīstība ilgst vidēji 17 līdz 25 dienas. Pēc tam tie iekūņojas un ziemo augsnē 10 līdz 15 centimetru dziļumā. Diapauze var būt pat trīs gadi.
Kaitēkļa apkarošanai ir vairāki pasākumi. I.Kārkliņš iesaka regulāri veikt apdobju apstrādi, tādējādi iznīcinot kokonus, kā arī savākt un iznīcināt no vainaga bojātos augļaizmetņus kopā ar kāpuriem. “Plūmju vainagos pirms ziedēšanas sākuma ieteicams izlikt pudeļtipa traukus ar rūgstošiem saldiem šķidrumiem, jo tad sākas zāģlapsenes lidošana,” stāsta I.Kārkliņš. Speciālists atzīst, ka problemātiski kaitēkli apkarot dārzkopības kooperatīvu dārzos, jo tur vienā laikā netiek veikti apkarošanas pasākumi. “Tāpēc efektīvāks apkarošanas pasākums ir plūmju apsmidzināšana ar piemērotu insekticīdu, kura darbīgās vielas ir dimetoāts, deltametrīns, lambdacihalotrīns. Tas jādara uzreiz pēc plūmju noziedēšanas, jo tad zāģlapsene jau ir uzsākusi olu dēšanu. Ieteicams ir sistēmas iedarbības insekticīds, kā arī var būt pieskares tipa insekticīds, ko izsmidzina kāpuru šķilšanās laikā,” iesaka I.Kārkliņš. Ziedēšanas laikā speciālists iesaka insekticīdus nepielietot, lai savu darbu varētu veikt kukaiņi apputeksnētāji.
