Pavasaris un vasara ir pats labākais laiks, lai ievāktu dažādus
ārstnieciskos augus. Pavasara saule augus ir enerģētiski
uzlādējusi, un tie ir piesātināti ar cilvēka organismam
nepieciešamām un vērtīgām vielām. Vairāk par dažādiem augiem
un par to, kā tos izmantot veselības stiprināšanai, stāsta sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite
2019” Laila Zālīte.
Ārstniecības augus jau izsenis izmanto gan profilaktiski, gan
dažādu slimību ārstēšanā. Katrs augs var tikt izmantots
dažādos veidos, piemēram, tējās, uzlējumos, novārījumos,
kompresēs, vannās, ziedēs vai ievārījumos. Vislabāk augus ir
ievākt rīta pusē, pēc rasas nožūšanas vai vēlā pēcpusdienā.
Savukārt pēc izžāvēšanas augus jāglabā papīra, audekla
maisos vai stikla traukos.
Gaiļbiksīšu ziedi – imunitātes stiprināšanai
Gaiļbiksīšu ziedus var sākt ievākt aprīļa beigās un
turpināt vākt visu maiju. Tie palīdz pret saaukstēšanos, iesnām,
klepu, stiprina imunitāti, kā arī mazina aizcietējumus un
atvieglo nieru un urīnceļu saslimšanas.
Lai pagatavotu uzlējumu nepieciešamas 2 tējkarotes ziedu –
tos jāaplej ar puslitru verdoša ūdens un jāatstāj uz nakti
ievilkties. Lietot pa pusglāzei 3 reizes dienā. Šāds uzlējums ir
labs līdzeklis elpceļu problēmām, ir urīndzenošs un sniedz
nomierinošu efektu bērniem. Savukārt novārījums veicina vēdera
izeju un atvieglo podagras lēkmes. Lai to pagatavotu, 8 tējkarotes
ziedu jāaplej ar 2 glāzēm auksta ūdens, tad jāuzvāra.
Novārījums jāizdzer dienas laikā. No ziediem var pagatavot arī
tēju – tā ir ne tikai garšīga, bet arī lielisks vitamīnu
avots, kuru var lietot ilgstoši un tā neradīs nekādas blaknes.
Lai pagatavotu, nepieciešams apliet ziedus ar verdošu ūdeni un
ļaut 10 minūtes ievilkties. Tāpat no pirmajām gaiļbiksīšu
lapiņām var gatavot salātus, jo tās satur ļoti daudz C vitamīna.
Māllēpju ziedi – elpceļu saslimšanām
Māllēpju ziedus lieto
elpceļu saslimšanu novēršanai, jo tie dezinficē, noņem
iekaisumu un palīdz atkrēpoties. Savukārt kuņģa-zarnu trakta
saslimšanu gadījumā tie darbojas kā savelkošs līdzeklis.
Māllēpju ziedi jāpaspēj ievākt aprīļa beigās, maijā, kad tie
ir pilnā plaukumā – vāc pašus kausiņus, bez kātiņiem. Lapas
ievāc vēlāk – jūnijā, jūlijā.
Novārījumu lieto kuņģa-zarnu trakta problēmu gadījumā. Lai
to pagatavotu nepieciešamas 4–6 tējkarotes ziedu, kuras aplej ar
1 litru verdoša ūdens. Savukārt uzlējums palīdzēs klepus,
aizsmakušas balss, bronhīta vai bronhiālās astmas gadījumā –
4 tējkarotes ziedu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāatstāj
nostāvēties uz nakti. Lieto aptuveni ceturtdaļu glāzes dienā.
Ceriņi nomierina prātu
Ceriņu ziedus ievāc to ziedēšanas laikā, plūc ar mazajām
lapiņām, kur tie savienojas ar koksnaino kātu. Lapas, mizu un
pumpurus ievāc citā laikā. Svarīgi, lai ceriņi, kurus ievāc,
nebūtu potēti! Ceriņiem piemīt antibakteriālas īpašības, kā
arī tie nomierinoši iedarbojas uz cilvēka psihi.
Atkarībā no ziedu un ūdens proporcijām uzlējumus izmanto
dažādām problēmām.
-
Brūču un nobrāzumu kopšanai – 1 glāzi ziedu aplej ar
puslitru ūdens un atstāj uz nakti ievilkties. Lieto ārīgi brūču
apstrādei.
-
Radikulīta (nervu saknīšu bojājuma), reimatisma un
poliartrīta gadījumā – 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar 250
mililitru ūdens un nostādina 1 stundu. -
Caurejai – 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša
ūdens, stundu nostādina un tad nokāš. Jālieto pa vienai
ēdamkarotei 3 līdz 4 reizes dienā.
Raspodiņi – menstruālā cikla traucējumiem
Raspodiņi tiek dēvēti arī par sieviešu tēju, jo tie ļoti
labi nostabilizē menstruālo ciklu un novērš dažādus iekaisumu
procesus. Vislabāk ievākt ziediņus, bet, ja nokavēts, var vākt
arī lapiņas.
Lai pagatavotu uzlējumu, 1 ēdamkarote ziediņu jāaplej ar glāzi
verdoša ūdens un jāļauj kārtīgi ievilkties. Glāzi jāizdzer
dienas laikā, sadalot 3 līdz 4 daļās. Šo dzērienu iesaka lietot
izteiktu menstruāciju sāpju gadījumā – jādzer 3 līdz 4 dienas
pirms menstruāciju sākuma, tad tās būs mierīgākas un
nesāpīgākas.
Bērzu lapas – vielmaiņas uzlabošanai
Bērzu lapas jāievāc to ziedēšanas laikā un jāplūc no
zemākajiem zariem. Lieto nieru slimībām, žultsakmeņiem, locītavu
sāpēm, tāpat tās nomierina nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu,
normalizē hormonu līmeni sievietēm menopauzes laikā, ir ar
spēcīgu antiseptisku un pretsēnīšu iedarbību.
Lai uzlabotu nieru darbību un tonizētu organismu, jāsasmalcina
100 gramus lapu, jāpārlej ar 2 glāzēm silta ūdens, jānostādina
6 stundas un tad jāizkāš. Jālieto pusglāzi 3 reizes dienā,
pirms ēšanas. Savukārt, lai atvieglotu žultsakmeņu slimības
simptomus un izvairītos no jaunu akmeņu veidošanās, 1 ēdamkarote
sausu bērzu lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāvāra 20
minūtes, jāatstāj 3 stundas ievilkties. Šāds uzlējums jālieto
ilgstoši – pusglāzi no rīta un vakarā, pirms ēšanas. Locītavu
sāpes var mazināt ar sasmalcinātu bērzu lapu kompresi – tā
jātur 2 līdz 3 stundas un jānostiprina ar auduma pārsēju. Lieto
7 līdz 10 dienas pēc kārtas.
Ozola mizām – pretiekaisuma darbība
Ozola mizu ievāc no aprīļa līdz jūnijam – no jauniem kokiem
(ne vecākiem par 10 gadiem) vai vecāku koku resnākajiem zariem.
Ozola miza satur daudz miecvielas, tāpēc tai piemīt savelkoša,
antibakteriāla, pretiekaisuma darbība. Var lietot caurejas,
kuņģu-zarnu trakta asiņošanas gadījumā. Savukārt ārīgi var
lietot ādas un gļotādas apstrādei – ja ļoti svīst kājas, var
gatavot vannas.
Ozola mizu tēja atindē un savelk zarnu traktu, ja ir caureja,
taču to nedrīkst lietot ilgstoši! Lai pagatavotu – jāaplej 1
tējkaroti mizas ar verdošu ūdeni un jāvāra 5 minūtes. Pēc tam
ļauj 15 minūtes ievilkties un tad nokāš. Dzer pa trešdaļu
glāzes ik pēc 3 līdz 4 stundām. Ja ir iekaisis kakls vai
smaganas, 1 ēdamkaroti mizas jāaplej ar glāzi ūdens un jāvāra
10 minūtes. Pēc tam nostādina 15 līdz 20 minūtes un skalo
vairākas reizes dienā.
