Valsts darba inspekcija organizēja informēšanas un kontroles kampaņu “Būvē droši!”, kuras laikā apkopoja aptaujas “Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa 2004.gadā – būvniecība” rezultātus.
Valsts darba inspekcija organizēja informēšanas un kontroles kampaņu “Būvē droši!”, kuras laikā apkopoja aptaujas “Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa 2004.gadā – būvniecība” rezultātus.
“Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā strādājošie uzņēmumos ir nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL). Izvērtējot iegūtos rezultātus, secinājām, ka darba devēji bieži neizprot individuālo aizsardzības līdzekļu nozīmi,” laikrakstam stāsta Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas galvenā valsts darba inspektore Jolanta Feldere.
Lieto vecus līdzekļus
Viņa atklāj, ka daudziem aizsardzības līdzeklis ir tērps, ko rotā firmas logo ar mērķi reklamēt savu firmu, taču tam nav citu funkciju. “Daļa individuālos aizsardzības līdzekļus izmanto tikai tad, kad mūsu inspekcija veic pārbaudes, bet daļai darba devēju var piešķirt “nezinīša” statusu – viņi aizbildinās, kāpēc IAL nelieto, vai arī izmanto vecus, gadu desmitiem kalpojušus aizsardzības līdzekļus,” uzsver J.Feldere.
Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka IAL ir izstrādājumi, ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras nodarbinātais nēsā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vai vairākiem darba vides riska faktoriem. Tos darba vietās izmanto gadījumos, kad riska faktorus nav iespējams novērst vai pietiekami ierobežot ar citām metodēm.
Jāizvērtē riska faktori
IAL klasificē, ņemot vērā ķermeņa daļu, kuru tie aizsargā. Ir šādi IAL veidi – galvas aizsarglīdzekļi, dzirdes, acu un sejas, elpošanas ceļu, roku, ādas, krūšu un vēdera daļas, pēdu un kāju aizsarglīdzekļi, aizsargapģērbi un aizsarglīdzekļi, kas paredzēti aizsardzībai pret kritieniem. Noteikts, ka IAL jābūt ar CE marķējumu, jābūt pievienotai arī ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja sagatavotai informācijai par IAL valsts valodā. Iekļautajā informācijā ražotājam jānorāda, kā IAL ir jālieto, lietošanas ilgums, lietotā marķējuma nozīme un tamlīdzīgi.
“To, kādi IAL ir jālieto, nosaka darba devējs. Pirms tam viņam ir jāizvērtē riska faktori katrā darba vietā. Darba devējam darbiniekiem jāizsniedz bezmaksas IAL, kā arī jāveic IAL pārbaude, tīrīšana, dezinfekcija un citi nepieciešamie pasākumi,” norāda J.Feldere.
Jāsargā no arodslimībām
Veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka ceturtā daļa aptaujāto izsniegtos IAL nelieto. “Iemesli ir dažādi, piemēram, IAL apgrūtina darba izpildi, tie nav ērti, nepatīk tos nēsāt un tamlīdzīgi,” atklāj J.Feldere. Viņa bilst, ka IAL paredzēti individuālai lietošanai. Tie jāpiemēro atbilstoši katram darbiniekam. “Darba devēja pienākums ir ne tikai izsniegt IAL, bet arī sekot, lai tos pareizi lieto. Arī darba ņēmējiem vajadzētu apzināties, ar ko viņi riskē, ja nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus. Tie ir vajadzīgi, lai sevi pasargātu no iespējamām traumām un arodslimībām,” uzsver J.Feldere.
