Melanomas
pacientu atbalsta biedrība
“Soli priekšā melanomai” šovasar īstenoja projektu, lai par
melanomu izglītotu dažādu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā
saskaras ar cilvēku ķermeņiem. Kā šo profesionāļu zināšanas
var palīdzēt laikus atklāt melanomu, kā arī kādas ir melanomas
diagnostikas iespējas Covid-19 pandēmijas apstākļos, sarunā ar
dermatologu Raimondu Karlu.
Jūs
šogad piedalījāties Melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli
priekšā melanomai” projektā, kur par melanomu izglītojāt
podologus, frizierus, manikīra speciālistus un citu profesiju
pārstāvjus, kas ikdienā strādā ar cilvēku ķermeņiem. Kāda ir
nozīme šo speciālistu zināšanām par melanomu? Vai Jūs redzat,
ka šie speciālisti varētu palīdzēt ārstiem aptvert lielāku
potenciālo pacientu loku?
Latvijā
ir izveidojusies ļoti stipra pacientu biedrība “Soli priekšā
melanomai”, kura darbojas ne tikai sabiedrības informēšanas
jomā, bet ir arī kā ļoti labs stimuls ārstu sabiedrībai, lai
uzlabotu dzīves kvalitāti melanomas pacientiem. Biedrības
iniciētais projekts ir pamatots – frizieriem, masieriem un citu ar
cilvēka ķermeni saistīto profesiju un specialitāšu pārstāvjiem
ir ļoti liela nozīme gan audzēja agrīnā atpazīšanā, gan tālāk
arī klienta vai pacienta motivēšanā doties pie speciālistiem.
Tas nav no pirksta izzīsts, bet gan patiešām uz pierādījumiem
balstīts fakts, un medicīnā uz pierādījumiem balstītiem faktiem
ir ļoti liela nozīme. Es domāju, ka tad, ja šo projektu ir
iespējams turpināt, ka tas ir jādara, jo tas ir vērtīgs
ieguldījums nākotnē.
Cik, jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji
kopumā ir zinoši par melanomu?
Pārsvarā
cilvēki ir dzirdējuši par melanomu, bet par izglītotības līmeni
mēs vēl varam diskutēt. Gan dermatologu, gan pēdējā laikā arī
melanomas pacientu atbalsta biedrības aktivitātes, ir vērstas uz
to, lai cilvēkiem nestu informāciju gan par agrīnām slimības
pazīmēm, gan par ārstēšanas iespējām. Pirms kādiem 15-20
gadiem es savā kabinetā ļoti bieži skaidroju pacientiem, ka
solārijs un saule ir galvenie melanomas iemesli un ka no tiem būtu
jābīstas un jāizvairās. Bet šodien, kad es par to runāju,
pacients māj ar galvu un saka, ka to jau zina vai ir dzirdējis. Bet
tajā pašā laikā, vērojot, kas notiek karstās un saulainās
dienās Latvijas pludmalēs, varu teikt, ka daudz kas vēl ir darāms.
Kas
varētu
palīdzēt mainīt iedzīvotāju paradumus pārmērīgi sauļoties?
Es
domāju,
ka tas ir laiks un izglītojošais darbs, un agri vai vēlu zināšanu
līmenis celsies. Ir pierādīts, ka paradumu maiņai ir
nepieciešams, lai nomainās paaudze. Tātad, ir jāaudzina tāda
paaudze, kas zinās, ka ultravioletais starojums nenozīmē tikai
patīkamu iedegumu, bet arī nes ļoti lielu risku. Diemžēl skolas
un arī pirmsskolas izglītības programmās vēl ir vieta, kur,
runājot par šo tēmu, augt, tāpēc tas ir viens no virzieniem, kas
būtu jāņem vērā.
Kādi
ir melanomas simptomi? Vai pacientam pašam ar savām zināšanām
var rasties aizdomas par slimību?
Pēdējā
laikā mēs mainām attieksmi pret pazīmēm. Ja mēs atvērsim
internetu un ierakstīsim “melanomas pazīmes”, tad visur nāks
pretī klasiskās pazīmes ABCDE, kas kopš 1985. gada tiek mācītas
gan ārstiem, gan medmāsām. Agrāk mediji to reproducēja, un
stāstīja šīs pazīmes arī sabiedrībai. Šobrīd šīs pazīmes
un melanomas diagnostikas iespējas algoritmu ir padarījušas
vienkāršāku: ja redzi jaunu veidojumu, vai kāds veidojums uz
tavas ādas ir mainījies, tam ir jāpievērš uzmanība.
Pie
manis uz vizīti
šodien bija kāda sabiedrībā zināma dāma. Viņa bija uz savas
rokas pamanījusi jaunu veidojumu, kas pilnīgi neatbilst klasiskajām
ABCDE pazīmēm, taču viņa bija dzirdējusi, ka ir jāiet
pārbaudīties, kad ir parādījies kaut kas jauns. Protams, šai
kundzei ir mīlestības pilnas attiecības ar sauli, viņa to
nenoliedz un viņa savu uzvedību un attieksmi nevar izmainīt, taču
veidojumam uzmanību pievērš. Tas nebija velti darīts, jo no šī
veidojuma būs jāšķiras, un tas jāved pārbaudīt uz laboratoriju
šūnu līmenī. Kas attiecas uz to, kas ir dermatologa rokās –
mēs varam diagnosticēt tiešām ļoti agrus aizdomīgus veidojumus,
bet tam ir vajadzīgs, lai pacienti mājās pievērš sev uzmanību,
aizdomājas par to, un atnāk līdz mūsu kabinetam.
Kāpēc ir svarīgi melanomu atklāt agrīnā stadijā? Cik ātri notiek
slimības attīstība?
Pat
neliela vilcināšanās
un audzēja biezums virs 1 mm ievērojami pasliktina prognozi. Tas
nozīmē ne vien ilgu un smagu ārstēšanu, bet arī palielina
iespēju, ka veidojas metastāzes, un ārstēšana var neveidoties
nemaz tik veiksmīga. Tāpēc agrīnai diagnosticēšanai ir ļoti
svarīga loma. Melanomai ir dažādas sejas, un ir dažādas
melanomas klīniskās formas. Dažas no tām ir ļoti ātri augošas
un strauji attīstās, kas var progresēt līdz pat 1 mm mēneša
laikā. Faktiski pāris mēnešu laikā šis audzējs kļūst par
nopietnu problēmu. Šīs melanomas formas ne velti sauc par
melanomām- slepkavām, kas pāris mēnešu laikā var novest cilvēku
līdz pilnīgam izsīkumam.
Vai
ir kādas
tendences melanomas atklāto gadījumu skaitā atkarībā no sezonas?
Vai labāk vizīti pie dermatologa ieplānot pēc vasaras, kad āda
ir bijusi pakļauta saules ietekmei?
Sezonalitāte
ir novērojama. Pavasarī šim jautājumam jau daudzus gadus tiek
pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc mēs pirms vasaras savos
kabinetos redzam vairāk cilvēku, kuri nāk un pārbaudās.
Visērtākais laiks pacientam pārbaudīties, protams, ir vasara, jo
tad cilvēki vairs nav satuntulējušies siltajos apģērbos. Bet
mums, dermatologiem, vislabākais laiks ir pavasarī, kad cilvēks
vēl nav pabijis saulītē, vai arī tad, kad vienu mēnesi jau ir
pavadījis bez saules. Jo tad dabīgais iedegums mazinās, un pazūd
arī fizioloģiskās izmaiņas dzimumzīmēs, kas saistās ar
ultravioletā starojuma ietekmi uz tām. Tāpēc mēs aicinām
cilvēkus nākt vai nu agrā pavasarī pirms sezonas sākuma vai
rudenī, kad iedegums ir jau “aizmirsies” un āda izskatās atkal
dabīga. Gluži tas pats attiecas uz solārijiem. Mēs nekad nesakām
nākt pārbaudīt veidojumus tad, kad esat nesen bijuši solārijā.
Solārijs, tāpat kā saule, var atstāt pēdas veidojumos, un tās
bieži vien ir mulsinošas.
Kā
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi cilvēku paradumus veikt
profilaktiskas vizītes pie dermatologa? Kā ir mainījusies ir
atklāto melanomas gadījumu dinamika?
Protams,
jebkādi
ierobežojumi, īpaši tādi, kas bija pavasarī, kad ambulatorie
pakalpojumi bija vienkārši aizliegti, liedza jebkādu iespēju tikt
pie ārsta. Arī pašreiz cilvēki gados un tie, kas vairāk raizējas
par iespējamo inficēšanos, vairās lieki apmeklēt medicīnas
iestādes. Tāpēc viņi atliek vizīti uz vēlāku laiku. Jaunākajos
zinātniskās literatūras datos un publikācijās, kas nāk no
dažādām valstīm, kuras ir smagāk skārusi Covid-19 krīze,
protams, ir dati par to, ka sakarā ar stingriem ierobežojumiem
pacienti nevarēja apmeklēt ārstu, un ir zināms daudzums pacientu,
kam šis audzējs tika diagnosticēts vēlāk, nekā tas varēja būt.
Latvijā ir zināmas problēmas ar reģistriem, un runāt
pārliecinoši par Latvijas datiem mēs nevaram. Vienīgi varu
atsaukties uz asoc. prof. Jāņa Eglīša, Latvijas Onkologu
asociācijas vadītāja, teikto, ka ne vien melanoma, bet arī citas
vēža formas pacientiem ir novērojamas vēlīnāk diagnosticētas
nekā, iespējams, tas būtu bijis ārpus Covid-19 laika. Covid-19
ir liela problēma. Saslimstība ar melanomu šobrīd Latvijā nav
tik plaša, kāda tā ir ar Covid-19, bet, ja tā viss turpināsies
un melanoma tiks atklāta vēlās stadijās, no tās gada laikā
nomirs tikpat daudz cilvēku kā no Covid-19.
Ar
ko jārēķinās
pacientam, apmeklējot dermatologu pandēmijas laikā? Kādi drošības
pasākumi ir jāievēro?
Ir
jārēķinās
ar to, ka pacientam, nākot uz pārbaudi, ir jābūt bez jebkādām
respiratorās sistēmas saslimšanas pazīmēm, jo tās var liecināt
gan par vienkāršu saaukstēšanos, gan par gripu, gan par Covid-19.
Pacientiem ir jābūt ar sejas maskām, ar pastāvīgiem klientiem
tiks ievērota distancētas sasveicināšanās etiķete, taču citādi
ārsta kabinetā viss notiks tāpat kā līdz šim. Telpas pēc katra
pacienta tiks papildus izvēdinātas, tiks apstrādātas un
dezinficētas virsmas un iekārtas, ar kurām veikti izmeklējumi.
Pagaidām absolūti viss spektrs ar izmeklējumiem pie dermatologa un
visām analīzēm ir pilnībā pieejams.
Intervija
ir sagatavota ar Sabiedrības
integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība “Soli priekšā
melanomai”.
