Par Latvijas 2004.gada putnu izvēlēts baltais stārķis, kura ligzdošanas vietās notiks jau sestā starptautiskā uzskaite.
Par Latvijas 2004.gada putnu izvēlēts baltais stārķis, kura ligzdošanas vietās notiks jau sestā starptautiskā uzskaite.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta “Baltais stārķis” vadītāja Māra Janaus stāsta, ka lauksaimniecības zemju apdzīvotājs stārķis ir sava veida vides stāvokļa rādītājs – ja stārķu ir daudz, tad ar šo putnu “barības objektiem”, galvenokārt kukaiņiem, viss ir kārtībā.
“Kā vides stāvokļa indikators tas ir ļoti labs, lai noteiktu, kāda ir situācija attiecībā uz vides kvalitāti lauksaimniecības aizņemtajās platībās,” saka M.Janaus.
Pirmā starptautiskā stārķu ligzdu uzskaite notika 1934.gadā, Latvija piedalījusies visās uzskaitēs. Galvenie stārķu ligzdu uzskaitītāji Latvijā ir bijuši skolēni, taču iepriekšējā uzskaitē iesaistījās arī elektrotīklu darbinieki, pastnieki un citi. M.Janaus pauž cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrija ieteiks skolām projektu nedēļā izvēlēties arī stārķu ligzdu skaitīšanas projektu. Viņa paskaidroja, ka stārķu ligzdas vēlams uzskaitīt divos posmos – pirmo reizi pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu un ligzdas labi samanāmas, un atkārtoti jūlijā, kad stārķēni paaugušies un var noteikt arī mazuļu skaitu.
Uzskaites rezultātus plānots apkopot 2005.gadā.
M.Janaus atgādināja, ka 20.gadsimtā stārķu skaits krasi samazinājās, atsevišķās Rietumeiropas valstīs šie putni izzuda pavisam. Taču laikā starp ceturto un piekto stārķu ligzdu uzskaiti – no 1984. līdz 1994.gadam – balto stārķu skaits atkal palielinājās gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstīs. Šobrīd Latvijā ligzdo aptuveni 10 000 balto stārķu pāru.
Pētniece norāda, ka galvenie putnu izzušanas iemesli ir ķimikāliju izmantošana lauksaimniecībā un mitrāju iznīcināšana, daudzi stārķi iet bojā arī elektrības vados. Stārķu skaita palielināšanos Latvijā un kaimiņos noteica sociālisma un kolhozu sabrukums, tādēļ krasi samazinājās ķīmisko vielu lietošana, kas vairoja kukaiņu skaitu, savukārt meliorācijas apjomu sarukšana palielināja mitrāju platības.
Stārķu apdzīvotās teritorijas plešas no Ļeņingradas apgabala un Igaunijas ziemeļiem līdz Āfrikas ziemeļiem, kur tie ligzdo, un aptver arī gandrīz visu pārējo Āfrikas daļu, kas ir stārķu ziemošanas vieta.
