Galgauskas skola sestdien, 21.oktobrī, aicina uz kārtējo salidojumu bijušos skolēnus, skolotājus un darbiniekus. Tieši pirms 80 gadiem – 1937.gada 24.oktobrī – tika atklāta jaunā Galgauskas skolas ēka. Tolaik vecā skola bija cietusi ugunsnelaimē un enerģiskais pagasta vecākais un sabiedriskais darbinieks Jānis Drīzulis iestājās par jaunas skolas celšanu.
Pirms 80 gadiem oktobrī laikraksts “Jaunākās Ziņas” visai Latvijai lepni vēstīja: “Jaunā gaismas pils atver durvis.” Galgauskas skolas ēka bija modernākā lauku skola ne tikai Madonas apriņķī, bet arī plašākā apkaimē, par skolas pārzini tika iecelts Žanis Pakalns.
Skolu vadījuši vairāki direktori, kas izskolojuši neskaitāmas galgausniešu paaudzes. Šajos gados skolu absolvējuši 1253 skolēni. Ilggadējākie direktori: Austra Lāce (1952-1963), Ausma Bražņikova (1963-1989, 1994-2001), tagad skolu vada Iveta Dzene (kopš 2004.gada). “Patiesi priecājamies, ka starp mūsu absolventiem ir krietni sava aroda meistari, kuru darbs tiek novērtēts gan novada, gan valsts līmenī. Par to liels paldies skolotājiem, kas strādājuši mūsu skolā!” saka skolas direktore I.Dzene.
Runājot par jaunākiem laikiem, direktore uzsver, ka Galgauskas skola jau gandrīz 15 gadus darbojas vides izglītības jomā. “2015./2016. mācību gadā bijām “Mammadaba vēstniecības” skola Austrumvidzemes reģionā. Manuprāt, varam lepoties ar to, ka arī neliela lauku pamatskola var attīstīties laikam līdzi un būt celmlauze, piemēram, saules pulksteņa, sajūtu takas izveidē, ilggadējā sadarbībā ar bērnu zinātnes centru “Z(in)oo” Cēsīs, Latvijas Dabas muzeju konkursa “Cielavas gudrības” koordinēšanā reģionā, Gulbenes mākslas skolas Galgauskas klašu izveidē (šogad svinam 10 gadu jubileju),” stāsta I.Dzene.
Vēlējumam direktore citē skolas absolventes, šobrīd pensionētās skolotājas Austras Karoles rakstīto vēstulē skolai: “Mēs visi ceram, ka Galgauskas skola pastāvēs, droši ies uz simtgadi, vienmēr būs jauna, jo mēs kā brīnumspogulī, tiekoties ar savu bērnības skolu un skolotājiem, viņus redzam jaunus. Viņi mūsu atmiņās nekad nenoveco.”
