Cilvēki glabā atmiņas par estrādi un karuseļiem parkā; 1975.gadā iekārto strūklaku un gulbju skulptūras
Pirms kāda laika laikrakstā aicinājām savus lasītājus atcerēties, kāds pirms daudziem gadiem izskatījās mūsu pilsētas Jaunatnes parks. Lūdzām ikvienu, kam ir saglabājušās vecas fotogrāfijas, kāds interesants stāsts vai atgadījums par šo pilsētas teritoriju, pastāstīt un padalīties šajā informācijā.
Vēstures fakti liecina, ka ziņas par pilsētas parku (tagadējo Jaunatnes jeb Gulbīšu parku) pirmo reizi parādās 1951.gadā, kad 26.aprīlī tiek pieņemts Pilsētas parka ierīkošanas plāns, ko izstrādāja Rīgas apstādījumu trests. Vēl to sauca par Rīgas ielas skvēru, jo tas izvietojās gar Rīgas ielu starp Līko un Puškina (tagadējo Gaitnieku) ielu. Skvēra platība bija 1,17 hektāri (vēlāk – vairāk nekā 2 hektāri). 1953.gadā skvērā sāka V.I.Ļeņina pieminekļa (tagad – aiz Gulbju strūklakas) uzstādīšanu. Tas tika atklāts 1954.gadā. 1965.gadā skvērā iekārtoja bērnu rotaļlaukumu gar Līko ielu, kur daudzus gadus atradās ģipša skulptūra “Lācītis ar medus podu”.
1969.gada Darbaļaužu deputātu padomes lēmumos ir ziņas, ka paredzēts izveidot Komjaunatnes skvēru pie bērnudārza /mazbērnu novietnes (tagad – privātīpašums līdzās policijas ēkai).
1973.gadā sesijā parks tiek pieminēts kā Jaunatnes parks. Pēc vecās V.I.Ļeņina skulptūras demontēšanas 1975.gadā tas tika rekonstruēts, tika izlikti celiņi, pēc arhitekta Jāņa Līcīša projekta iekārtota strūklaka un uzstādīta tēlnieka Jāņa Zariņa bronzas gulbju skulptūru grupa.
Cilvēki joprojām spilgti atceras, ka parkā bijuši karuseļi, atrakcijas. Kases būdiņā tirgotas arī biļetes. Cilvēki labprāt apmeklējuši šo izklaides vietu. Parka malā pie Rīgas ielas, kur šobrīd atrodas kioska būdiņa, kādreiz bijusi šautuve.
Dzidra Vīksniņa stāstīja, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā skolniece piedalījusies skolēnu Dziesmu svētkos, kas notikuši parkā. Dalībnieku pulcēšanās un svētku gājiens sācies no tagadējās ģimnāzijas ēkas, turpat esot bijusi arī dzīvošana. Svētku virsdiriģents bijis Sergejs Duks.
Lija Ramka atceras, ka 1961.gada jūnijā pēc pēdējā eksāmena Lejasciema skolā viņa kopā ar citiem klasesbiedriem atbraukusi uz Gulbeni, kur parkā notika zaļumballe ar dzīvo mūziku. Vēlāk jau 1964.gada aprīlī viņa no aptiekas kolektīva piedalījusies komjauniešu talkā parkā.
Iva Venta stāsta, ka savulaik ieeja parkā bijusi no Rīgas ielas puses. “Gulbene laikam bija vienīgā pilsēta Latvijā, kurā kādu laiku bija divi Ļeņina pieminekļi – centrālajā skvērā tika uzstādīts jaunais piemineklis, bet vecais šajā parkā vēl nebija novākts.” Krietni senāk parkā (tajā daļā, kur šobrīd aug lielie koki) bija arī koka estrāde, kur notika skolām izlaidumi, pilngadības svētki, kā arī Dziesmu svētki. Tuvāk O.Kalpaka ielai bija divas nelielas kafejnīciņas vai kioski, kuros varēja nopirkt uzkodas. Estrādē sestdienās notika balles, mūziķi spēlēja, bija ļoti jauki. Bet pēc tam ar laiku šo estrādi pamazām nojauca. Stāstot par Gulbju strūklaku un skulptūrām, I.Venta atceras, ka savulaik viens mazais gulbītis knābī turējis ūdensrozi, to it kā sniedzot lielajai gulbju mammai, taču to kāds vienmēr pamanījās izraut.
Jau rakstījām, ka daudzi cilvēki ir rosinājuši Jaunatnes parku oficiāli pārdēvēt par Gulbīšu parku, jo visi to tik un tā vairāk sauc par Gulbīšu parku. Arī “Dzirksteles” portāla aptaujā par to, vai Jaunatnes parku vajag pārdēvēt par Gulbīšu parku, 177 cilvēki (89,4 procenti) atbildēja pozitīvi, 15 cilvēki (7,6 procenti) teica, ka tas nav nepieciešams, un 6 (3 procenti) respondentiem nebija konkrēta viedokļa.
