Valsts augu aizsardzības dienests regulāri apkopo informāciju par to, kas notiek sējumos un stādījumos. Dienesta speciālisti brīdina, ka kartupeļu stādījumos jau parādījušies kartupeļu lapgrauži. Pagaidām lapgrauža izplatība vēl ir neliela, taču mazdārziņos un agrāk iestādītajos kartupeļu laukos lapgrauzis savairojies lielā skaitā. Ir atrasti arī vaboles olu dējumi. Novēroti arī citi kaitēkļi.
Kartupeļu lapgrauzis jeb tautā saukts par Kolorado vaboli pirmo reizi konstatēts 1958. gadā netālu no Liepājas ezera un tā savairošanās toreiz tika veiksmīgi ierobežota. Kopš 1964. gada, kad lapgrauža savairošanos konstatēja vairākās Latvijas vietās, tie pie mums sastopami katru gadu un kļuvuši par kartupeļu audzētāju „ikdienu”.
Pēc iznākšanas no ziemošanas vietām kartupeļu lapgrauža vaboles sāk barošanos uz kartupeļu lapām un dēj olas. Pēc 5 līdz 15 dienām izšķiļas kāpuri un uzsāk kartupeļu lapu graušanu, augot lielāki. Kāpuru barošanās periods līdz iekūņošanās laikam var ilgt no divām nedēļām līdz pat mēnesim. Lielāko kaitējumu parasti nodara trešā un ceturtā auguma kāpuri.
Nelielos laukos kartupeļu lapgrauža ierobežošanu var veikt mehāniski – nolasot kaitēkļus. Lielākās platībās lapgrauža ierobežošanai izvēlas kādu no insekticīdiem, kas Latvijā reģistrēts lapgrauža ierobežošanai. Veikalos ir nopērkams, piemēram, “Decis” un “Fastaks”. Abi ir šķidrā veidā un šķaidāmi ar ūdeni noteiktās proporcijās. Savukārt “Actara” ir pulverveida insekticīds. Mazdārziņos cilvēki Kolorado vaboļu un kāpuru apkarošanai izmanto arī dažādus zāļu uzlējumus, piemēram, no vērmelēm, gaiļbiksītēm, sarkanajiem pipariem un citiem augiem. Daži pat mēģinājuši kartupeļus smidzināt ar “Coca colu” un “Fairy”.
Veicot lauku apsekojumu, piemēram, Daukstu pagastā ziemas rapša laukos konstatēta rapša neīstās miltrasas izplatība, ziemas kviešu sējumos – laputis un labības lapgrauži, bet auzās – laputu kāpuri un oliņas. Rapša neīstā miltrasa un krustziežu spīgulis novērots ziemas rapša laukos arī Jaungulbenes pagastā, bet Tirzas pagasta saimniecībās ziemas kviešos konstatēta graudzāļu miltrasa, bet vasaras rapsī – spradži. No dažādiem kaitēkļiem nav pasargātas arī ābeles. Piemēram, Galgauskas pagastā ābelēs novērota ābeļu lapu blusiņa un tinējs. Kā norāda valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, lai ierobežotu plūmju un ābolu tinēju, ap augļu koka stumbru aptuveni 20 centimetru augstumā no augsnes virskārtas jūnija beigās līdz jūlija sākumam izliek ķeramjostu, ko noņem tikai tad, kad iestājas sals. Arī zemeņu audzētājiem jāpārlūko zemenāji, jo tajos parādījies zemenāju lapgrauzis, savukārt kāpostiem postījumus nodara spradži un kāpostu cekulkode.
