Kooperatīvs atšķirībā no citiem svaigpiena pircējiem nav starpnieks, bet gan zemniekiem piederošs uzņēmums. Tas nozīmē, ka zemnieki paši kopīgi tirgo savu saražoto produkciju un paši arī pieņem lēmumu par kooperatīva peļņas sadali. Savukārt piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pieder dažiem akcionāriem, diez vai atskaitās un iesaista savus piena piegādātājus peļņas sadales procesā. Tāpat ir arī ar starpniekiem, kuri pērk un pārdod zemnieku saražoto izejvielu. Rezultātā jāsecina, ka kooperatīvam ar starpniecības darījumiem nav nekāda sakara. Tas nozīmē, ka, atbalstot kooperatīvus, tiek atbalstīts zemnieks vārda vistiešākajā nozīmē.
Kooperatīvs strādā ar mērķi gūt labumu zemniekam, tādēļ nekorekti ir piena pārstrādes uzņēmumu paziņojumi attiecībā uz zaudētiem nodokļiem no katras izvestās svaigpiena tonnas – jāsaprot, ka, iespējams, nodokļos tiktu arī samaksāts vairāk, ja piens tiktu pārstrādāts tepat Latvijā, taču tas notiktu uz zemnieka rēķina, jo viņš saņemtu mazāku samaksu par pienu. Šeit gribas uzdot retorisku jautājumu – vai zemniekam šajā gadījumā ir pienākums domāt par valsti, nevis par savām iespējām nopelnīt un samaksāt kredītus, segt citus saimniecības izdevumus? Turklāt – LLKA rīcībā ir informācija, ka 2010.gadā piena ražotāju kooperatīvi izveduši mazāko daļu no kopējā uz Lietuvu izvestā svaigpiena apjoma. Kopējais 2010.gadā uz Lietuvu izvestais svaigpiena apjoms sastāda 164 700 tonnas, no kurām 96 700 tonnas ir izveduši citi uzņēmumi, nevis kooperatīvās sabiedrības (tajā skaitā 47 762 tonnas Jēkabpils piena kombināts, kas ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedrs). Tāpat atsevišķi pienrūpnieku pārstāvji, pārmetot kooperatīviem piena izvešanu uz Lietuvu, noklusē, ka paši šogad vairākkārt atteikuši piena iepirkšanu no zemnieku kooperatīviem.
Eiropā izplatīta prakse ir otrā līmeņa kooperācija, kad apvienojas vienas nozares vairāki kooperatīvi, veidojot lielāku un spēcīgāku tirgus spēlētāju un stiprinot zemnieka pozīcijas tirgū. Tā veidojies lielākais Somijas piena ražotāju kooperatīvs „Valio”, Norvēģijas piena ražotāju kooperatīvs „Tine”. Latvijā otrā līmeņa kooperācijai varam vilkt paralēles ar SIA „Latvijas piens”, kurš izveidots, apvienojoties trim piena ražotāju kooperatīviem – „Dzēse”, „Trikāta KS” un „Piena partneri”. Tirgus daļa gan šo trīs Latvijas kooperatīvu apvienībai ir ievērojami mazāka nekā kolēģiem Somijā un Norvēģijā, jo to, atšķirībā no situācijas Skandināvijas valstīs, diemžēl nepieļauj Latvijas likumdošana.
Atgādinām, ka arī Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes mērķis ir ražotāju varas stiprināšana pārtikas ķēdēs, kas principā nozīmē ražotāju kooperācijas veicināšana. Tāpat nākotnē paredzēts palielināt zemnieku ietekmi kopējā pārtikas ķēdē, izmantojot konkrētus instrumentus, kā, piemēram, paredzot iespēju zemniekiem vienoties par cenu līdz noteiktai kooperatīva tirgus daļai. Tas ietverts arī Eiropas Komisijas 12.oktobra kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada likumdošanas priekšlikumos un fiksēts divos Eiropas Parlamenta ziņojumos.
