“Nu, ko tagad teiksit?” man jautāja kāda lasītāja pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī. Viņa pārmeta, ka iepriekšējā slejā biju izteikusi domu, ka nevajag baidīties no koronavīrusa, bet strikti ievērot visus noteiktos ierobežojumus un piesardzību savstarpējā saskarsmē. Arī tagad savas domas neesmu mainījusi, bet arvien vairāk satrauc, ka daudzi cilvēki neapzinās vīrusa radītos riskus. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad no ārzemēm ir atgriezušies tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka viņiem ir jābūt atbildīgiem un 14 dienas jādzīvo pašizolācijā. Diemžēl atkal un atkal nākas dzirdēt, ka, piemēram, kāds uzņēmuma vadītājs pēc atgriešanās ir ticies ar savu darbinieku kolektīvu, ka kāda sieviete devusies uz vingrošanas nodarbību, tā radot draudus inficēt citus. Šo sievieti aizsūtīja mājās, un tā arī vajadzētu rīkoties situācijās, kad acīmredzami jāsaka “stop!” atbildības trūkumam. Tas gan nenozīmē, ka no ārzemēm atgriezušies nedrīkst spert ne soli ārpus sava mājokļa. Var doties pastaigās svaigā gaisā, lai tādējādi stiprinātu savu imunitāti, kas ļaus vieglāk pārslimot “COVID-19”, ja atklātos inficēšanās. Pasliktinoties situācijai, valstī tiks izsludināta karantīna, kas paredz vēl stingrākus noteikumus. Tas nozīmēs, ka vēl vairāk palielināsies katra cilvēka atbildība, jo ne sodu draudi, ne policijas uzraudzība nevar nodrošināt kontroli katram iedzīvotājam. Savukārt pārspīlēti, manuprāt, ir ierobežojumi ambulatorajai medicīnai. Piemēram, ir pārtraukta pierakstīšanās un arī pieņemšana pie pulmonologa. Tātad, ja gadījies saslimt, piemēram, ar plaušu karsoni, ir jāgaida, kad beigsies ārkārtas situācija. Acīmredzot tiek uzskatīts – uz laiku ir jāpārtrauc slimot, ja tā nav inficēšanās ar koronavīrusu. Diemžēl citas slimības to “nesaprot” un nav nekur pazudušas. “Katru dienu valstī no citām slimībām mirst apmēram 100 cilvēki. Vai gribam vairāk?” retoriski jautā Saeimas deputāte Ingrīda Circene. Viņa ir ginekoloģe, bet nav ļauts pieņemt pacientes, izņemot grūtnieču aprūpi. “Nekur citur pasaulē tā nenotiek. Beidzot kaut kur esam pirmajā vietā pasaulē!” secina I.Circene.
