Rosina izveidot nosacīti profesionālu invazīvā auga apkarotāju brigādi
Gulbenes novada dome un Tirzas pagasta pārvalde ir saņēmusi Tirzas pagasta iedzīvotāja Mārča Mūrnieka atklāto vēstuli, kas tapusi pēc tam, kad savukārt
M.Mūrnieks saņēmis pagasta pārvaldes rakstisku skaidrojumu par to, kā ierobežot latvāņu izplatību viņam piederošajā īpašumā.
M.Mūrnieks, kurš ir amatnieks, nevis zemnieks, norāda, ka viņam nav pieejama tehnika un herbicīdi, lai regulāri un efektīvi apkarotu invazīvo sugu.
„Tirzas pagasta pārvaldes vēstulē informācija par šī auga apkarošanu man ir zināma. Viss ir pareizi, ja neņem vērā to, ka visi minētie latvāņu apkarošanas veidi ir iedarbīgi tajā gadījumā, ja tos veic regulāri. Manā un daudzu citu zemes īpašnieku gadījumā regulāra šīs sugas apkarošana nav efektīvi veicama lielās platības dēļ. Man nav pieejama ne tehnika, ne herbicīdi, lai apkarotu latvāņus. Kā zināms, „Raundaps” zemniekiem maksā saprātīgu cenu, pārējiem, tajā skaitā arī man – daudz augstāku. Arī tehniku neviens zemnieks labprātīgi (pat par samaksu) šādam pasākumam nepiedāvā, jo kurš gan grib ievazāt latvāni savā sētā,” atklātajā vēstulē, ko saņēma arī laikraksts „Dzirkstele”, raksta M.Mūrnieks.
Savulaik viņš saņēmis īpašumu, kur jau auguši latvāņi. Divus gadus ģimene mēģinājusi tikt ar tiem galā, bet bezcerīgi. Saimnieki izlēmuši, ka iztērētais laiks un veselība tomēr ir dārgāka nekā pāris hektāri zemes.
„Par invazīvo augu sugu (tajā skaitā latvāņu) izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības…” norādīts M.Mūrniekam adresētajā pagasta pārvaldes vēstulē. Minēti arī sodītāji, tarifi un cits. Tas radījis jautājumu, kas būs tālāk. „Samaksāšu vienu sodu, otru. Vairs nebūs naudas, un pārdošu īpašumu ar visiem latvāņiem kādam citam vai arī Latvijas valsts man to atsavinās par sodu nemaksāšanu. Atsavinās ar visiem latvāņiem. Un ko tad? Kam tad rakstīs soda kvītis?” jautā M.Mūrnieks. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā administratīvais sods nesasniegs paredzēto mērķi. Pat samaksājot sodu katru gadu vienalga kādā apmērā, latvāņu pārņemtās teritorijas pagastā, novadā un valstī nesamazināsies ne par vienu kvadrātmetru, uzskata M.Mūrnieks.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovksis piekrīt, ka ir cilvēki, kam tiešām nav pa spēkam tikt galā ar latvāņiem, kā arī tādi, kas par to apkarošanu vispār nedomā, tāpēc nozīme ir arī sodam. „Ja ir likumīga iespēja, pašvaldībai vienojoties ar uzņēmēju, latvāņus apkarot un pēc tam atlīdzību noteikt nevis kā sodu, bet kā par padarīto darbu, tad pašvaldība no tā būtu ieguvēja. Ir jau viens otrs zemes īpašnieks, kurš ir gatavs samaksāt sodu, lai tikai liek viņu mierā. Par šo jautājumu runāts jau vairākkārt. Vienīgais, ka mums nav neviena uzņēmēja, kas uzņemtos sniegt šādu pakalpojumu. Arī pakalpojuma cenai ir jābūt saprātīgai. Šis jautājums nav vienkārši atrisināms, jo var būt, ka zemes īpašnieks speciāli audzē latvāņus, bet mēs lienam viņa teritorijā. Esmu runājies arī ar zemniekiem, bet viņiem vienkārši nav laika cīnīties. Labākajā gadījumā viņi var sniegt pļaušanas pakalpojumu tur, kur tas ir iespējams. Problēma ir tā, ka latvāņi intensīvi aug vietās, kur ar tehniku grūti piekļūt. Cilvēkam, kas būtu gatavs nīdēt latvāņus šādās vietās, tomēr jāapzinās, ko viņš dara. Var jau norīkot pabalstu atstrādātājus, bet tad pašvaldībai ir jāgādā spectērpi un tamlīdzīgi. Jādomā, cik tas ir adekvāti paveiktajam darbam,” uzskata pārvaldes vadītājs.
M.Mūrnieks domā, lai efektīvi cīnītos ar šo augu, jāorganizē nosacīti profesionāla četru līdz sešu cilvēku brigāde, kas ar attiecīgu tehniku un aprīkojumu, kā arī cilvēka cienīgu atalgojumu regulāri apkarotu latvāņus un piesūtītu rēķinu par sniegto pakalpojumu. „Gluži kā katru gadu jāmaksā zemes nodoklis, tāpat jāsamaksā par iznīdētajiem latvāņiem. Šajā gadījumā veidotos gan jaunas darba vietas, gan arī cīņa ar latvāņiem būtu maksimāli efektīva. Saprotu, ka šāds pasākums nav lēts, bet nerentabls arī tas nevar būt, jo attiecīga tehnikai spēj ne tikai pļaut latvāņus, bet arī tīrīt ceļus, griezt krūmus un tamlīdzīgi. Es ar lielāko prieku saņemtu no pagasta administrācijas vēstuli ar rēķinu (soda naudas apmērā) par latvāņu apkarošanas pakalpojumu sniegšanu, taču sodu, kas nesasniedz mērķi, neredzu jēgu maksāt,” uzskata M.Mūrnieks.
Pēc iepazīšanās ar atklāto vēstuli tā uzskata arī Gulbenes novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne. „Ja latvāņi aug klajā laukā, tas ir viens, bet M.Mūrniekam tā ir mājvieta, kur ir mājas pamati, akmeņi un daudz kas cits. Grūti pat iedomāties, kā iznīdēt latvāņus, ja saimnieks pastāvīgi nedzīvo uz vietas. Manuprāt, latvāņu apkarošanas problēma ir valstiski risināma, piešķirot finansējumu invazīvā apkarošanas pasākumu organizēšanai. M.Mūrnieks tika vērsies arī agrāk, bet divu triju mēnešu laikā to atrisināt grūti. Ir izveidota darba grupa, kas nodarbojas ar šo jautājumu. Tajā lemsim, kā varam palīdzēt. Iespējams, sūtīsim rosinājumu augstākām amatpersonām vai rīkosimies vēl kā citādāk. Nav īsti skaidrs, cik daudzi zemes īpašnieki būtu gatavi maksāt par latvāņu apkarošanas pakalpojuma saņemšanu. Ja visi būtu tādi kā M.Mūrnieks, kurš ir gatavs samaksāt, tad varētu domāt par brigādes izveidi, tehnikas iegādi un tamlīdzīgi. Šo pakalpojumu varētu sniegt arī kāda firma, bet arī tādas neveidojas,” prāto S.Krišāne.
