“Baltijas ceļš” sāka drupināt dzelzs
priekškaru, sacīja Valsts prezidents Egils Levits šodien notiekošajā
starptautiskajā konferencē “Baltijas ceļš. Turpinājums”.
“”Baltijas ceļš” bija politiska inovācija, kas iepriekš nebija
mēģināta. Tās rezultātā mēs šodien atrodamies šeit, konferencē, brīvā un
neatkarīgā Latvijā,” uzrunājot klātesošos sacīja valsts pirmā
amatpersona.
Prezidents norādīja, ka baltiešiem bija skaidrs mērķis atjaunot vēsturisko taisnīgumu un iegūt neatkarību. Griba bija negrozāma.
“Pēc “Baltijas ceļa” pasaule iepazina baltiešus no jauna. Akcija sāka
drupināt dzelzs priekškaru. “Baltijas ceļš” bija mūsu atgriešanās ceļš
Eiropā,” sacīja prezidents.
Tāpat prezidents sacīja, ka “Baltijas ceļš” iezīmēja padomju
totalitārā režīma sabrukuma sākumu. Lai gan bija mēģinājumi kustību
likvidēt, padomju totalitārais režīms nebija tik spēcīgs. “Baltijas
ceļš” nesa līdzi Eiropas uzvaras gājienu, ko simboliski iezīmēja
Berlīnes mūra krišana.
“Starptautiskajās tiesībās balstīta Eiropa bija mūsu pārliecība
toreiz, tā ir mūsu pārliecība arī šodien un tik ilgi, kamēr pastāvēs
brīvā Latvija un Eiropa. Toreiz mēs izcīnījām neatkarību, bet
demokrātija ir jāaizstāv pastāvīgi, arī šodien, stājoties pretim jauniem
izaicinājumiem,” pastāstīja prezidents.
Konferences atklāšanā piedalījās arī kultūras ministrs Nauris
Puntulis (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka 23.augusts Latvijas vēsturē ir
robežlīnija.
“1939.gada 23.augustā divas lielvaras izlēma Baltijas valstu likteni.
Turpmākie 50 gadi Baltijas tautām kļuva par represiju, ciešanu un
pazemojumu laiku ar ierobežotām iespējām pašiem veidot savu vēsturi.
1989.gada 23.augustā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās
līdz šim pasaules vēsturē nepieredzētā akcijā – “Baltijas ceļš”, kas
caurvija un savienoja Latviju, Lietuvu, Igauniju,” pastāstīja Puntulis.
Tāpat ministrs sacīja, ka daudziem cilvēkiem “Baltijas ceļš” bija arī
ļoti personiska robežlīnija. Cilvēki sāka saprast personiskās izvēles
un līdzdalības nozīmīgumu.
“Tajā politiski un emocionāli tik intensīvajā laikā daudzi cilvēki
spēka gados pirmo reizi noticēja, ka viņu balss, viņu līdzdalība var
kaut ko ietekmēt, noticēja, ka ir iespējama neatkarīga, demokrātiska
Latvijas valsts ar saviem mērķiem un ideāliem,” pavēstīja Puntulis.
Ministrs pauda pārliecība, ka gan “Baltijas ceļa” jubilejas
atzīmēšana, gan konference atgādinās eiropiešiem par idejas,
solidaritātes un līdzdalības spēku.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā notiek starptautiska konference “Baltijas ceļš. Turpinājums”.
Konference, kas notiek “Baltijas ceļa” jubilejas svinību
priekšvakarā, iecerēta kā platforma, kur Baltijas valstu eksperti kopā
ar pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēs
pagājušā gadsimta demokrātiskās revolūcijas Centrālajā un Austrumeiropā
un “Baltijas ceļa” vietu un lomu tajās, kā arī demokrātijas
izaicinājumus 21.gadsimtā.
