Bērnu skaits, kuriem ir mācīšanās traucējumi, piemēram, grūtības drukāta teksta lasīšanā, rakstu darbos nespēj atšķirt garos un īsos patskaņus, balsīgos un nebalsīgos līdzskaņus, palielinās kopumā valstī un arī Gulbenes novadā. Par to “Dzirkstelei” stāsta logopēde Daiga Pumpure.
Pilnvērtīgs intelekts, bet grūtības sagādā lasīšana
D.Pumpure stāsta, ka, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu, kuriem nepieciešama logopēda palīdzība, kļūst arvien vairāk. Pieredze liecina, ka vairāk tie ir zēni. Ir tādi bērni, ar kuriem logopēds strādā bērnudārzā, problēma tiek veiksmīgi atrisināta un līdz ar to skolā viss ir kārtībā. “Ir vecāki, kas saviem bērniem maina vienu skolu pēc otras. Skolotāji bērnu neizprot, sakot, ka viņš ir slinks, bet mamma ar viņu mājās strādā. Izrādās, ka bērnam ir disleksija – slēpta problēma, ko bieži vien sajauc ar bērna slinkumu, nespēju koncentrēties un nevēlēšanos mācīties. Disleksija ir mācīšanās traucējumi, kad cilvēkam ir pilnvērtīgs intelekts, bet grūtības sagādā lasīšana, bērns lasa lēnāk un ar milzīgu piepūli. Disleksija ir viens no trim traucējumiem, kas apgrūtina mācīšanos – pārējie divi ir disgrāfija (apgrūtināta spēja rakstīt) un diskalkūlija (grūtības ar matemātiskām darbībām),” skaidro logopēde un piebilst, ka speciālistiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izvērtējot, vai bērnam ir disleksija vai tomēr garīgā atpalicība.
Skolēns tiek novērots ikdienas darbā
Tā kā nāk valsts pārbaudījumu laiks, tad D.Pumpure vēlas atgādināt vecākiem, ja bērnam ir atzīts kāds no mācīšanās traucējumiem, skolotājiem ir jāpalīdz šiem bērniem pārbaudes darbos ar atbalsta pasākumiem. “Nevajag viņus mocīt. Bērns nav vainīgs, ka viņš nevar izlasīt vai uzrakstīt,” uzsver D.Pumpure. Atbalsta pasākuma laikā skolēnam, piemēram, nodrošina atsevišķu telpu pārbaudes darba veikšanai, laika pagarinājumu, ja ir lasīšanas grūtības, skolotājs tekstu lasa priekšā vairākas reizes, lai bērns saprastu.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe Aīda Rozentāle norāda, ka pagājušajā gadā visā novadā šādu palīdzību saņēma 50 skolēni, no tiem ar logopēdiskām problēmām ir 14 skolēni.
Viņa spriež, ka šogad skolēnu skaits, kuriem ir nepieciešami atbalsta pasākumi, varētu būt mazliet lielāks. “Tas nenotiek pēkšņi. Skolēns tiek novērots ikdienas darbā. Ar viņu strādā logopēds, psihologs un pedagogi, lai diagnosticētu, vai bērnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi. Nosacījums ir tāds – nevienu atbalsta pasākumu nedrīkst bērnam piešķirt, ja tādi paši atbalsta pasākumi, kādi tiek piešķirt valsts pārbaudes darbos, nav tikuši izmantoti ikdienas mācību procesā,” skaidro A.Rozentāle.
Agrāk par to nerunāja
D.Pumpure saka, ka agrāk par šādiem bērniem nerunāja, bet nu jau apmēram piecus gadus problēma ir aktualizēta. “Reizēm skolotājiem arī ir grūti pieņemt, ka klasē ir šāds bērns, kuram ir vajadzīga palīdzība. Kārtējā Logopēdu asociācijas seminārā mums, semināra dalībniekiem, uzsvēra, ka, vaicājot skolu direktoriem, vai skolā ir šādi bērni, direktori atbildot, ka nav, bet patiesībā viņi nav zinoši. Bet tādiem bērniem ir jāpalīdz,” saka D.Pumpure.
Viņa stāsta, ka mācīšanas traucējumi bieži vien ir tādiem bērniem, kas nākuši pasaulē smagās dzemdībās, pirms laika dzimušiem bērniem, iespējams, vainīgi ģimenes apstākļi – ar bērnu nerunā un nedarbojas vai bērns ir vēlu sācis runāt. “Pie vainas, iespējams, ir pārtika, nezinām, ko ēdam. Jaunieši lieto enerģijas dzērienus, smēķē, bet tas jau nav nekas labs. Pamēģina zālīti, bet tas viss, iespējams, var atstāt iespaidu uz pēcnācējiem,” saka logopēde.
