“Lūdzu, nedzer, lūdzu, padomā par tuviniekiem, par bērniem, lūdzu!” sakām mēs, redzot, ka kāds pazīstams, labs cilvēks ir padevies zaļajam pūķim.
“Lūdzu, nedzer, lūdzu, padomā par tuviniekiem, par bērniem, lūdzu!” sakām mēs, redzot, ka kāds pazīstams, labs cilvēks ir padevies zaļajam pūķim. Un parasti godīga atbilde skanēs tā: “Es gribētu izmainīt savu dzīvi, gribētu nedzert, bet laikam nevarēšu to nedarīt.”
Pārāk tālu, pārāk dziļi cilvēkā ir ieperinājusies atkarība. Labs, cienījams cilvēks alkoholisma rezultātā var pārvērsties līdz nepazīšanai. Kļūt nesavaldīgs, pat agresīvs, ļauns. Var pat zagt, var rīkoties huligāniski.
Lielākoties nelabojamās situācijās sevi un citus alkoholiķis noved tieši dzērumā vai vēl jo drīzāk tad, kad atkal vajag “uzpildīties”, bet nav līdzekļu.
Kā rīkoties, redzot cilvēka grimšanu atkarībā? Parasti tuvinieki, draugi vismaz sākumā cenšas palīdzēt, bet vēlāk – rokas nolaižas. Tā cilvēks ar savu alkoholisma problēmu paliek viens. Labi vēl, ja tikai viens. Bet ja alkoholiķe ir sieviete? Ja viņai ir bērni? Šādas situācijas būtu jāredz, un laikus jāiejaucas bāriņtiesai vai pagasttiesai. Iespējams, audžuģimenē bērns jutīsies drošāk un labāk, nevis līdzās mātei, kas ir slima alkoholisma dēļ un tādēļ – neprognozējama.
Atceros situāciju pirms daudziem gadiem, kad kopā ar bāriņtiesu un policijas darbiniekiem klauvējām pie kāda dzīvokļa durvīm, kur mitinājās trīs bērni – divi mazgadīgie un viena skolas vecuma meitene. Bija darbdiena, bet mājās bija visi, izņemot skolnieci. Māte piedzērusies gulēja blakus draugam. Tēvs invalīds bija izvārījis zupu no produktiem, ko atradis atkritumos. Ar šo zupu viņš baroja divus pinkainus knēveļus. Kad aicinājām doties mums līdzi uz patversmi, bērni bažīgi piekļāvās tēvam. Protams, ikvienam bērnam savi vecāki ir vismīļākie, lai arī kā neklātos, lai kādi nebūtu dzīves apstākļi. Taču tagad Latvijā ir audžuģimenes, kas var bērniem palīdzēt problemātiskās situācijās. Bērns zina, ka neviens viņam nevar atņemt īstos vecākus. Taču bērnam arī ir dota iespēja attīstīties, nemocīties, nekaunēties, būt siltumā un paēdušam, just cieņu un rūpes, zinot, ka alkoholisma jūgā nonākusī mamma vai kāds cits tuvinieks šajā laikā mēģinās sakārtot savu dzīvi. Tas viss ir iespējams, ja apkārtējie cilvēki neklusē un stāsta sociālajiem darbiniekiem savā pašvaldībā par situācijām, kad ir acīmredzams – kādā ģimenē bērni cieš vecāku alkoholisma dēļ.
