(Papildināts ar 3.rindkopu)
Mediķi savu iepriekš pieteikto protesta
akciju, kurai dots nosaukums “Viena diena bez ārstniecības personas”,
rīkos nākamajā ceturtdienā, 7.novembrī, neejot uz darbu, bet tā vietā
ierodoties uz sapulci-piketu pie Saeimas, otrdien paziņoja Latvijas
Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru
tuvākajiem gadiem, mediķi tiek aicināti vienu dienu paņemt bezalgas
atvaļinājumu, lai varētu piedalīties piketā. Pēc Rāceņa teiktā,
atbalstu protesta akcijai paudušas Rīgas un Latvijas reģionu lielākās
slimnīcas. Uz protesta akciju tiek aicināti visi ārsti, izņemot
neatliekamās palīdzības mediķi.
Arī Gulbenes poliklīnikas mediķi
pievienosies vispārējam Latvijas šīs nozares darbinieku streikam
un nākamnedēļ vienu dienu nestrādās. Mediķu sapulce-pikets šajā dienā notiks pie
Saeimas. Protests ir pret plānoto veselības aprūpes finansējuma
apmēru tuvākajiem gadiem. “7.novembrī nebūs pieejami
ambulatorie pakalpojumi. Nepieņemsim pacientus. Būs redzamā vietā
izlikts paziņojums. Poliklīniku pacienti ir aicināti apmeklēt
pirms un pēc 7.novembra. Taču streiks neattieksies uz stacionāra
darbu, uz uzņemšanas nodaļas darbu,” “Dzirkstelei” saka SIA
“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Marika
Jermaševiča. Dalība streikā ir solidāra, domājot par to, “lai
nākotnē arī laukos būtu mediķi”. Streiks, kā norāda
M.Jermaševiča, notiek pacientu interesēs.
Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8.novembra līdz
14.novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija “Nolaid karogu, iededz
sveci!”, kuras laikā pie veselības aprūpes ēkām pusmastā nolaidīs
Latvijas valsts karogu un iedegs sveces. Bez ārstniecības un
ambulatorajām iestādēm akcijā aicinās piedalīties arī sabiedrību. Tiks
rīkotas arī solidarizācijas akcijas sociālajos medijos, vēstīja
Rācenis.
5.novembrī tiek plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu,
kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicis vēlēšanos
tikties ar mediķus pārstāvošajām organizācijām, lai gan pagaidām nav
sarunāts konkrēts tikšanās laiks. Savukārt 31.oktobrī JĀA tiksies ar
Eiropas Jauno Ārstu Asociācijas (EJĀA) ģenerālasambleju, kas līdz šim ir
bijusi atbalstoša pret mediķu organizāciju centieniem un palīdzējusi ar
dažādiem ieteikumiem, stāstīja Rācenis.
Ja Saeima 14.novembrī nobalsos par esošo budžetu, nepaaugstinot
finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad tiks sākta parakstu vākšana
par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, iepriekš pausto, atgādināja
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA)
priekšsēdētājs Valdis Keris, piebilstot, ka parakstu vākšana notiks
elektroniski.
”Esam arī uzsākuši sarunas ar juristiem un arī ar tiesībsargu par
iespēju vērsties Satversmes tiesā šī likuma neievērošanas gadījumā,”
piebilda Rācenis.
Tikmēr Ministru prezidents un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) 2020.gada budžetā nesola papildus finansējumu mediķiem.
Otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem
stāstīja, ka valdībai ir zināmas veselības aprūpes nozares vajadzības.
Viņš piebilda, iepriekšējos trijos gados veselības nozarei papildus
kopumā piešķirti 400 miljoni eiro, bet nākamgad papildus tiks piešķirti
vēl 50 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta mediķu
atalgojumam.
Premjers arī atzina, ka problēmas veselības nozarē veidojušās 20 gadu
laikā un tās nav iespējams atrisināt īsā periodā, tāpēc Kariņa vadītā
valdība apņēmusies problēmas risināt mērķtiecīgi un pakāpeniski.
Savukārt Reirs norādīja uz ierobežotajām budžeta iespējām rast
papildus finansējumu, kā piemērus minot prognozējamu lēnāku ekonomikas
izaugsmi 2020.gadā, nodokļu reformas ietvaros zaudētos uzņēmumu ienākuma
nodokļa ienākumus 300 miljonu eiro apmērā, kā arī izdevumus, kas
saistīti ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
“Esmu pesimistisks jautājumā par papildus līdzekļu atrašanu mediķiem.
Papildus līdzekļi 2020.gada budžetā nebūs,” uzsvēra finanšu ministrs.
Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka
2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3%
no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai
informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares
finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES)
valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā –
vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz
būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu
tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei
nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts
pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
