No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,083 lati. Tas nozīmē, ka darbinieks, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, „uz rokas” saņemtu 142,85 latus par pilnu darba mēnesi (40 darba stundas nedēļā).
To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.
“Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2009. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,239 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā,” stāsta Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.
M.Kupče skaidro, ka, lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).
“Tāpat iekļauta atsevišķa norma, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, un kuriem nolīgta akorda algas sistēma, aprēķinātā darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo darba algu,” norāda M.Kupče.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem minimālās algas paaugstināšanai no 160 uz 180 latiem no nākamā gada budžetā papildu nepieciešami 2,7 milj. lati. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 26,5 milj. lati.
Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu vai minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkst. cilvēku jeb 9,2% no strādājošo kopskaita, t.sk. 11,9% privātajā sektorā (64,7 tūkst.) un 3,4% sabiedriskajā sektorā (8,6 tūkst. cilvēku).
