Pirms kāda laika biju lieciniece diviem krasi atšķirīgiem gadījumiem tepat Gulbenes centrā. Vienā no tiem gāju pa ielu un, lai šķērsotu to, apstājos pie krustojuma, lai nogaidītu, kad luksoforā iedegsies zaļais signāls. Kopā ar mani pie krustojuma pienāca arī pavecāks kungs un kundze. Kungs jau steidzīgā solī grasījās doties pāri ielai, nesagaidījis zaļo signālu, bet kundze viņu atsauca atpakaļ un nikni noteica, lai stāvot un gaidot. Savukārt otrā gadījumā paveca sieviņa ar kūjiņu, nepaskatījusies ne pa labi, ne pa kreisi, ne arī ko signalizē luksofors, mierīgā garā devās pāri ielai, lai gan tieši tajā laikā zaļais signāls deva atļauju braukt mašīnām un tām bija jābremzē, lai neuzbrauktu virsū pārkāpējai. Tikmēr sieviņa vēl nikni noskatījās uz mašīnām, kas signalizēja viņai. Un īsti pat nevar saprast, vai tā ir kaut kādas attieksmes paušana vai arī nevēlēšanās saprast un ievērot satiksmes noteikumus. Luksofori mūsu pilsētā jau ir pāris gadus. Protams, mēs varam apšaubīt to lietderību un teikt, ka tie ir pilnīgi nevajadzīgi, jo mūsu pilsētā satiksme nav tik intensīva, taču savulaik tie tika uzstādīti un iedzīvotājiem ar to ir jārēķinās. Jā, protams, nekas nenotiks, ja kādreiz steidzoties un redzot, ka krustojumam tiešām ne no vienas puses netuvojas transportlīdzekļi, kāds to ielu varbūt arī pāries pie sarkanā signāla, taču tam nevajadzētu kļūt par ieradumu. Galu galā – mēs to mācām arī bērniem, kas jau tāpat ir ļoti neuzmanīgi. Satiksmes noteikumi ir domāti visiem satiksmes dalībniekiem, un tie visiem ir arī jāievēro.
