Jau trīs nedēļas Gulbenē, Lazdu ielā, trijās privātmājās pagrabus un akas pārplūdinājuši notekūdeņi no tuvējā grāvja. Situācija, pēc iedzīvotāju domām, ir bezcerīga, kaut viņi meklējuši palīdzību pašvaldībā.
Jau trīs nedēļas Gulbenē, Lazdu ielā, trijās privātmājās pagrabus un akas pārplūdinājuši notekūdeņi no tuvējā grāvja. Situācija, pēc iedzīvotāju domām, ir bezcerīga, kaut viņi meklējuši palīdzību pašvaldībā.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka laikrakstam apstiprina, ka tāda problēma ir, jo grāvī, pa kuru plūst notekūdeņi, zeme ir izsalusi. Ūdens netiek garām zem siltumtrases caurulēm, kas stiepjas šķērsām pāri grāvim. Šo vietu – zem siltumtrases caurulēm – pēc pašvaldības lūguma regulāri uzmanot un no ledus tīrot SIA “Alba” vīri. Tāpēc ūdens, kaut mazā straumītē, tomēr tek projām.
“Ja uzlabojuma nebūs, piedāvāsim iedzīvotājus uz laiku pārcelt uz kādu pašvaldībai piederošo māju,” saka G.Stucka.
Dodoties pie iedzīvotājiem Gulbenē, Lazdu ielā, kas lūdza iesaistīties viņu problēmas apzināšanā, satikām divu māju saimniekus, kam viena bēda – pārplūduši pagrabi un akas. Pēteris Sargūns ņēma līdzi metāla kaltu un veda rādīt, kur viņš katru dienu dodas dauzīt grāvī ledu, lai nodrošinātu notekūdeņu caurteci.
“Varu ņemt līdzi arī makšķernieka kasti un demonstrēt jums zemledus makšķerēšanu,” joko viņš.
Pie mums piesteidzas arī P.Sargūna kaimiņiene – Ruta Kalniņa. Viņa stāsta, ka savā mājā jau kuro diennakti bez pārtraukuma darbinot ūdenssūkni, lai dabūtu ūdeņus ārā no pagraba. Ūdens sākumā tur bijis līdz ceļgaliem. Visi kartupeļi pagrabā bijuši ūdenī. Saimniece ar skubu nesusi tos ārā, mazgājusi, kaltējusi mājā. Uztraucot tas, ka notekūdeņi smirdot, tāpēc ir aizdomas, ka kādai tuvējai mājai salā varbūt ir plīsusi kanalizācijas caurule. “Kas samaksās visus šos zaudējumus?” saka R.Kalniņa.
Savukārt P.Sargūnam neesot sūkņa. Arī kartupeļi pagrabā vairs nav glābjami. Abi kaimiņi spriež, ka nāksies lūgt SIA “Alba”, lai mājas pieslēdz centrālajam ūdensvadam. “Tas būs dārgi, bet izejas nav. Cik tad ilgi iesim pie kaimiņiem lūgt atļauju no viņu akas smelt ūdeni,” saka P.Sargūns.
“Vai tad tiešām pilsētā nevar sakārtot šīs lietas?” jautā R.Kalniņa. Savukārt G.Stucka saka, ka tik barga ziema kā šī Latvijā gadoties reizi 10 līdz 20 gados. Tieši tad arī zeme izsalst vairāk nekā metra dziļumā, un tad arī rodas dažādas problēmas.
