Naturalizācijas process Gulbenes pusē ik pa laikam aktivizējas un atkal pierimst, tomēr var just, ka cilvēki apzinās pilsonības nepieciešamību un vēlas kļūt piederīgi tieši Latvijas valstij.
Naturalizācijas process Gulbenes pusē ik pa laikam aktivizējas un atkal pierimst, tomēr var just, ka cilvēki apzinās pilsonības nepieciešamību un vēlas kļūt piederīgi tieši Latvijas valstij.
Naturalizācija tam ir tikai simbolisks apliecinājums.
Citas valsts pilsone nevarētu būt
Gulbeniete Ļiļa Medne, kas jau gadu strādā par komandas “Bumerangs/Gulbene/ASK” masieri, uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir jāpieder kaut kādai nācijai.
Nepieciešamību kļūt par Latvijas pilsoni Ļ.Medne izjuta, kad kopā ar basketbola komandu “Bumerangs/Gulbene/ASK” sāka braukt uz ārzemēm. “Pat šķērsojot Lietuvas un Igaunijas robežu, sajutu, ka neesmu pilsone. Man bija jāveic dažādas papildu pārbaudes. Dodoties uz tālākām valstīm, nācās tērēt paprāvu naudas summu, jo vajadzēja vīzu,” stāsta sieviete. Kādreiz, strādājot par šuvēju un uz dzelzceļa, viņa nav izjutusi, ka ir nepilsone – vienīgi, kad pilsoņi devušies vēlēt, bet viņai tas bija liegts.
Ļ.Medne ir dzimusi Krievijā, četru gadu vecumā ar ģimeni pārcēlusies uz Latviju. “Te esmu izaugusi. Mācījos Krievijā, bet strādāt atbraucu šurp. Citas valsts pilsone es nemaz nevarētu būt, tādēļ arī nolēmu naturalizēties,” atklāj Ļ.Medne. Viņa atceras, ka, atbraucot šurp, Latvija viņai šķitusi ļoti skaista un zaļa. “Šeit visas pilsētas ir apzaļumotas, turpretī Krievijā ir tikai mūri. Arī radi un draugi, kas apciemo mani, saka, ka Latvija ir skaista valsts,” stāsta sieviete.
Dodoties uz naturalizācijas eksāmenu, Ļiļa uztraucās, bet tas nemaz neesot bijis tik sarežģīts. “Nedaudz sarežģītāk bija iemācīties Latvijas vēsturi un Satversmi, bet – ja eksāmenam biji sagatavojies, to nebija grūti nokārtot. Nevajag pat īpaši daudz gatavoties, ja seko līdzi notikumiem, galvenais – jāvēlas kļūt par pilsoni,” ir pārliecināta Ļiļa.
Ar basketbolistiem pilveido latviešu valodu
Latviešu valodā Ļ.Mednei ir nedaudz grūtāk izteikties, tomēr sarunvaloda viņai nesagādā grūtības. “Man, protams, gadās kļūdas, ir arī akcents, ja nepieciešams, arī rakstu latviski. Diktātus es rakstu labi, ar sacerējumiem būtu grūtāk,” smej sieviete. Mājās ar meitu viņa sarunājoties gan latviski, gan krieviski.
Ļ.Medne uzskata, ka ikvienam ir jāzina valsts valoda. “Bija nepieciešama arī izglītības reforma. Varbūt vajadzēja ļaut bērniem, kas sākuši mācīties krievu valodā, mācības tajā arī pabeigt, pretējā gadījumā pasliktinās bērnu zināšanas un mēs zaudējam gudrus cilvēkus,” spriež Ļiļa, bet piebilst, ka viņa atbalsta zināšanu ieguvi valsts valodā. “Tā būs labāk arī bērniem, jo viņi jau no 1.klases pratīs latviešu valodu,” uzskata Ļ.Medne. Viņas meita bērnībā mājās runājusi krieviski, bet tad sākusi apmeklēt latviešu pirmsskolas izglītības iestādi un pilnībā apguvusi latviešu valodu. “Viņa mācījās arī latviešu plūsmas skolā. Šogad viņa absolvēs 12.klasi, viņai nav bijis nekādu problēmu,” apgalvo sieviete.
Ar basketbolistiem Ļiļa sarunājas gan latviski, gan krieviski. “Puiši visi māk runāt krieviski. Bieži vien viņi runā latviski, bet es krieviski. Viņi pilnveido krievu valodas zināšanas, bet es – latviešu. Mēs labi saprotamies,” saka masiere.
Pret sevi kā pret nepilsoni Ļ.Medne nekad nav izjutusi citādāku attieksmi. Viņai Krievijā dzīvo daudz radu un draugu. Ļ.Medne labprāt pie viņiem aizbrauktu paciemoties uz pāris nedēļām, bet pārcelties tur uz dzīvi viņa nespētu. “Esmu izbaudījusi – lai arī kur es aizbrauktu, mani vienmēr velk uz mājām, uz Latviju. Man nekad dzīvē nav ienākusi prātā doma pārcelties uz dzīvi kaut kur citur. Manas mājas ir te,” saka Ļ.Medne.
Šobrīd Ļ.Medne gaida, kad viņai piešķirs pilsonību. “Tad droši vien beidzot pa īstam sajutīšu, ka dzīvoju savā valstī. Kaut kad pienāk brīdis, kad sajūti, ka neesi pilsonis. Lēmumu kļūt par pilsoni pieņēmu četrās dienās, to nenožēloju – citas valsts pilsone es nevaru un arī negribu būt,” uzsver Ļiļa.
Kopā ar draugiem dzied latviski
Gulbeniete Jūlija Davidoviča šogad absolvēs 12.klasi Daugavpils 9.vidusskolā. Meitene ir pārliecināta, ka viņai noteikti jākļūst par Latvijas pilsoni, lai varētu turpināt studijas augstskolā.
Jūlija uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs solis viņas dzīvē. “Es to uztvēru pavisam nopietni un cītīgi gatavojos, lai labi nokārtotu naturalizācijas eksāmenu,” saka meitene. Pirms eksāmena Jūlija ļoti uztraukusies, bet tad atskārtusi, ka eksāmens nemaz nav tik sarežģīts. “Ja cilvēks tam ir gatavojies, to nokārtot ir vienkārši. Es pirms eksāmena daudz mācījos, tādēļ man tas nesagādāja grūtības,” stāsta skolniece, kaut gan viņa uzskata, ka latviešu valoda ir sarežģīta.
“Mamma man jau bērnībā mācīja, ka latviešu valoda ir svarīga un man tā ir noteikti jāzina. Viņa man mācīja lasīt, bet ar kaimiņienēm, kas mani auklēja, iemācījos runāt latviski, tādēļ skolā man nebija problēmu. Par latviešu valodas zināšanām, kādas ir tagad, man jāpateicas Gulbenes 2. vidusskolas latviešu valodas skolotājai Gaļinai Odumiņai un Daugavpils 9.vidusskolas latviešu valodas skolotājai Sandrai Zariņai. Ar viņas palīdzību uzrakstīju zinātniski pētniecisko darbu par svešvārdiem latviešu valodā un ieguvu 1.vietu,” saka Jūlija.
Jaunietei interesē valodas, tādēļ viņa šobrīd mācās Daugavpilī skolā ar angļu valodas novirzienu. “Mācos arī franču un spāņu valodu. Mūsdienās ir svarīgi zināt vairākas valodas, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti,” spriež Jūlija. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa vēlas kļūt par tulku.
Meitene uzskata, ka jāmācās ir latviešu valodā, kas ir valsts valoda, bet, viņasprāt, vajadzētu izveidot kaut kādu elastīgu programmu, lai bērni spētu pielāgoties pārmaiņām. “Es, piemēram, mācos krievu skolā un redzu, ka dažiem skolēniem ir grūti apgūt latviešu valodā fiziku vai ķīmiju. Varbūt vajadzētu skolēniem, kam iet grūtāk, pievērsties individuāli,” spriež Jūlija. Viņa uzskata, ka izglītības reforma bija nepieciešama, bet to vajadzēja risināt citādāk.
Meitene ir dzimusi un augusi Latvijā. “Tā bija tikai formalitāte, ka līdz šim nebiju Latvijas pilsone. Es jau no bērnības gribēju kļūt par Latvijas pilsoni. Latvija ir mana dzimtene. Tā ir un paliks vienīgā valsts, kur es jutīšos labi, te vienmēr būs manas mājas,” uzsver skolniece. Viņai šķiet, ka mūsu valstī gan pret pilsoņiem, gan pret nepilsoņiem izturas vienādi. “Ikvienam nepilsonim ir dota iespēja kļūt par pilsoni, ir tikai jāvēlas par to kļūt,” ir pārliecināta Jūlija.
Davidoviču ģimene mājās pārsvarā sarunājas krievu valodā, tomēr Jūlijas mamma daudz skatās televīzijas raidījumus latviešu valodā. Ja viņa kaut ko nesaprot, Jūlija iztulko, bet mamma iegaumē. Arī meitenes mamma šobrīd gatavojas naturalizācijas eksāmenam. “Ar draugiem es pārsvarā sarunājos latviešu un angļu valodā. Mēs bieži vien arī dziedam latviešu valodā. Krievu valoda mums ir dzimtā valoda, bet arī latviešu valodu mēs nekad neignorējam,” saka jauniete.
***
Fakti
– Uz 2004.gada 1.oktobri Latvijā bija 2 306 623 iedzīvotāji, to skaitā 1 810 487 Latvijas pilsoņi, 462 226 nepilsoņi un 33 910 ārvalstnieki.
– Kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās naturalizācijas process, līdz šā gada 31.oktobrim no Latvijas pilsonības pretendentiem saņemti 86 883 naturalizācijas iesniegumi. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 80 311 personas, to skaitā 10 287 nepilngadīgie bērni (līdz 15 gadu vecumam).
– Oktobrī Latvijas pilsonībā uzņemta 1771 persona, to skaitā 193 nepilngadīgie bērni.
– Gulbenes rajonā 2004.gadā no Latvijas pilsonības pretendentiem saņemti 63 iesniegumi. Šogad Gulbenes rajonā naturalizācijas kārtībā pilsonībā uzņemtas 36 personas. 7 personas pilsonību ieguvušas reģistrācijas kārtībā. Par pilsoni atzīts arī 1nepilngadīgais bērns, kas dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta.
