Kas var būt labāks par pirti! Vietu, kur iespējams ne vien pamatīgi izsviedrēties un nomazgāties, bet arī atpūsties pēc garas un noslogotas darba nedēļas.
Kas var būt labāks par pirti! Vietu, kur iespējams ne vien pamatīgi izsviedrēties un nomazgāties, bet arī atpūsties pēc garas un noslogotas darba nedēļas.
Tieši tāpēc gan laukos, gan pilsētā ikviens, kam tas iespējams, ierīko lielāku vai mazāku, dārgāku vai lētāku pirti. Ne tikai latviešu mutēs vien vārds “pirts” daudzināts. Kā gan citādāk mēs zinātu, ka ir krievu, romiešu, somu (sauna) un japāņu tipa pirtis. Visbiežāk vietas pirtij rod dīķa, ezera vai upes tuvumā.
Līdzīgi kā pirtis, arī ļaudis, kas tās apmeklē, ir dažādi. Vieniem tās apmeklējums ir sestdienas mazgāšanās rituāls, otriem tas saistās ar ārstnieciskām procedūrām, trešajiem – atpūtas iespēja kopā ar draugiem un paziņām, jo lielākoties, kur pirts, tur rasta iespēja šašlika vai desiņu grilēšanai, laukums bumbas spēlēšanai, ugunskura vietai un tamlīdzīgi.
Nav jādodas mājās
Piemēram, Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā Pogas ezera krastā lauku pirts jaukumu izbaudīt aicina viesu nams “Ziedugravas”. Ziemā un vasarā pēc pirts iespējams veldzēties ezera ūdeņos. Kam tas šķiet biedējoši, tas izmanto dušu. Viesu mājas īpašnieks Gundars Rubenis padomājis arī par to, lai pēc pirts uzreiz nevajadzētu doties mājās, tāpēc ir izveidotas arī nakstmītnes. Līdzīgi tā ir arī citās atpūtas vietās un viesu namos. Ja pirtī iešanas laiks nav izvēlēts vakara stundās, bet dienā, tad saimnieki gādā, lai varētu uzspēlēt, piemēram, volejbolu, siltākā laikā vizināties ar laivu, ūdensmotociklu vai kaut ko vēl citu. Tos, kas pēc pirts nejūtas pārāk noguruši un ir gatavi ļauties dažādām izklaidēm, gaida dažādi atpūtas klubi. Piemēram, atpūtas klubs “Jolanta” Alūksnē, “Flīģelis” Cesvainē un citi.
Pirtī – tur mūs izārstēs
Pirts karstums atver un tīra ķermeņa ādas poras. Sviedrējoties viegli atdalās atmirušās ādas daļiņas, kā arī tiek veicināta asinsrite, atslogotas nieres, jo līdz ar sviedriem izdalās vielmaiņas galaprodukti. Pirtī nav arī slimību izraisošu mikrobu un slimību ierosinātāji iet bojā ne vien telpā, bet arī uz cilvēka ādas. Tāpēc daudzās pirtīs to saimnieki apguvuši ārstniecisko masāžu, prot pareizi lietot pirtsslotas un tamlīdzīgi. Piemēram, pirtniece Valda Vītola skaidro, ka pirtī liels karstums cilvēka organismu nogurdina, tāpēc viņa piedāvā pakāpenisku ķermeņa iesildīšanu, kāju vannas, kam izmantots uzlējums no dažādiem pļavas augiem, un pareizu pēršanos ar slotiņām, kam izmantoti gan dažādi augi, gan zari. “Pirtī jāievēro virkne likumsakarību, citādi cerētais labums var dot pretēju efektu. Arī uz lāvas peroties vajadzētu ievērot noteiktu secību un šo procesu pavadīt ar labām domām,” saka V.Vītola. Pēršanas ilgums jākontrolē pašiem, izsargājoties no pārpūles. V.Vītola vairākkārt ne tikai iejūtas pērējas lomā, bet seko, lai atvēsināšanās dīķī notiktu pareizi.
Piedāvā “kokteiļus”
Dažādām pirtsslotām piemīt dažāda iedarbība. V.Vītola stāsta, ka bērza zaru slotiņa palīdz pret locītavu un muskuļu sāpēm, attīra ādu, novērš iekaisumu veidošanos, nomierina un uzlabo garastāvokli. Tā uzlabo plaušu ventilāciju, tāpēc pēc pirts ir viegli elpot. Ozola pirtsslota ieteicama taukainai ādai, jo noņem tās spīdumu un padara ādu tvirtu. Tā palīdz pazemināt asinsspiedienu un nostiprina nervu sistēmu. No liepas sieta pirtsslota novērš galvassāpes, tai ir urīndzenoša iedarbība. Ja vēlaties būt “svaigs kā gurķītis”, ejot pirtī priekšpusdienā, lietojiet pīlādžu un biškrēsliņu ziedu pirtsslotu, jo tai ir uzbudinoša iedarbība. V.Vītola iesaka pagatavot arī “kokteiļus”, kurā iemērc pirtsslotas. Tas pagatavots no dažādiem zāļu maisījumiem. Pirts aromatizēšanai pirtniece iesaka lāvas telpā izkaisīt upeņu, salviju un eikalipta lapas vai skujkoku zariņus.
Liekais svars – uz lāvas
Tie, kam pirts galvenokārt saistās ar ārstnieciskām procedūrām, to iesaka, lai atbrīvotos no liekā svara, lietojot bērzu, ozolu, liepu un upenāju slotas, bet pēršanos apvienojot ar masāžu, lai tādējādi paātrinātu svīšanu. “Sviedru izdalīšanos pastiprina glāze karstas aveņu, liepziedu vai zaļās tējas, kas izdzerta pirms došanās pirtī. To var dzert arī atpūtas brīžos starp pēršanos,” iesaka pirtnieki. Viņi uzskata, ka, lai strauji nepārtrauktu sviedru izdalīšanos, pēc pēdējās pēršanās nevajadzētu izmantot auksta ūdens procedūras. Apmēram četras stundas pēc pirts jācenšas atturēties no jebkāda šķidruma uzņemšanas, jo tad svars atjaunojas visātrāk. Ideāli vispār vairāk šinī dienā nedzert vai arī iemalkot zāļu tējas, minerālūdeni un apēst kādu augli vai dārzeni.
Arī solārijs ārstē
Ne tikai pirts, arī solārijs uz cilvēka organismu iedarbojas ārstnieciski, jo tā ultravioletie stari labvēlīgi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un trenē to. Izpētīts, ka tiem, kas, piemēram, pārslimojuši gripu vai kuriem ir zems asinsspiediens, sauļošanās solārijā dod nelielu, bet vispārēju organisma stiprināšanu. Arī pavasarī pirmo iedegumu speciālisti iesaka iegūt solārijā, jo, te sauļojoties, uz ādas virskārtas raga slāņa izveidosies pigmentācija, kas pasargās to no saules radītiem apdegumiem.
