Var jau neskatīties televīzijas pārraides, bet arī atteikties ir grūti, īpaši, ja pa rokai ir vadības pults. Neskaitāmie filmu seriāli ir tik gari, ka ātrāk noveco skatītājs, nevis seriāla galvenais varonis. Apnicīgi kļuvuši arī trilleri un kriminālfilmas, tāpēc nedēļas nogalēs izvēlos skatīties televīzijas šovus, kas savā veidā ir arī televīzijas kanālu savstarpēja sacensība, kam būs lielākā skatītāju auditorija.
Publiskajā telpā par tiem izskan dažādi viedokļi, kā mēdz teikt, vienam patīk māte, otram – meita, trešajam – kleita. Piemēram, šovs “Dejo nost!”, kur kopā ar profesionāliem dejotājiem uzstājas cilvēki, kuriem ir liels liekais svars. “Ārprāts! Cik nepatīkami skatīties uz ļumošajiem vēderiem un resnajām ciskām! Kā viņiem nav kauna!” Es arī neesmu Bārbija ar dzērves kājām un kaklu, bet visiem cilvēkiem tādiem nemaz nav jābūt. Visi nekad neatbildīs standarta izmēriem. Tieši tāpēc apbrīnoju šī šova dalībniekus, ka viņi nebaidās kāpt uz skatuves un dejot. Protams, šis šovs liekā svara problēmas neatrisinās, bet būs pamudinājums ilgstošam darbam arī pēc šova. Ieguvēji būs visi dalībnieki, jo viņi ne tikai būs samazinājuši svaru, bet arī apguvuši veselīga uztura principus. Tas, ka cilvēks ir resns, nenozīmē, ka viņam jāiet un jānošaujas. Manuprāt, “Dejo nost!” ir pozitīvs un reizē arī jautrs šovs ar mērķi nevis par labu naudai, bet pašam šova dalībniekam.
Izsakoties par dziedošo ģimeņu šovu, uzskatu, ka nevar salīdzināt ģimeni, kur māte un tēvs ir mūzikas pedagogi, bet bērni – visi beiguši mūzikas skolu un spēlē kādu instrumentu, ar ģimeni, kur nevienam nav muzikālās izglītības, bet ir dabas dots talants – skanīga balss un laba muzikālā dzirde. Var diskutēt par to, vai divi cilvēki ir ģimene, ja turpat blakām šovā uzstājas ģimenes koris. Manuprāt, ja reiz tas ir dziedošo ģimeņu šovs, tad tajā arī piedalās ģimenes, nevis paziņas, labi draugi un radinieki desmitajā pakāpē. Ne vienmēr esmu mierā ar to, kā sniegumu vērtē žūrija. Uzskatu, vērtējumam jābūt profesionāli stingram, nevis tādai attieksmei, kāda ir šova “Milžu cīņas” žūrijas locekļiem Andrim Bērziņam un Mārtiņam Freimanim. Protams, šovu nevar salīdzināt ar konkursu, bet tas nenozīmē, ka var nedomāt par tā līmeni.