Piektdienas pēcpusdienā Gulbenē, Nākotnes ielas māju masīvā, ieradies stārķis. Putns sākotnēji bijis draudzīgs un drošsirdīgs, taču bērni viņu tramdījuši un putns kļuvis piesardzīgs.
Piektdienas pēcpusdienā Gulbenē, Nākotnes ielas māju masīvā, ieradies stārķis. Putns sākotnēji bijis draudzīgs un drošsirdīgs, taču bērni viņu tramdījuši un putns kļuvis piesardzīgs. Patvērumu putns radis Nākotnes ielas bērnudārzā “Auseklītis”.
Laikraksts novēroja, ka stārķis pirmdienu lietū un vējā pavadīja uz bērnudārza jumta. Putns izskatījās savārdzis.
Teiču rezervāta ornitologs Andris Avotiņš laikrakstam apstiprina, ka stārķi tālajā ceļā uz siltajām zemēm devās jau 1.septembrī. “Diemžēl katru gadu Latvijā paliek desmitiem stārķu. Tie ir nolemti bojāejai, jo nav pietiekami attīstījušies,” saka A.Avotiņš.
Ornitologs norāda, lai cik tas reizēm būtu nepieņemami, labākais variants ir ļaut, lai daba pati izlemj putna tālāko likteni. “Jāatceras vārdi no pasakas par “Mazo princi”. “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.” Ja putnam palīdz izdzīvot, viņš tālāk radīs neveselus pēcnācējus. Daudzreiz putnus paņem mājās, pieradina un baro. Putni to izmanto, kļūst atkarīgi. Turklāt stārķi šādā situācijā var kļūt uzmācīgi un uzstājīgi un ar aso knābi dusmu brīdī var arī kādam ieknābt,” saka ornitologs.
A.Avotiņš pieļauj, ka šis ir jaunais stārķis. Daba ir iekārtojusi, ka uz siltajām zemēm vispirms izlido svēteļu vecāki, tad jaunie putni. Tie, kas nevar fiziski pārvarēt milzīgo attālumu līdz Ziemeļāfrikai, paliek Latvijā. “Daba gadu tūkstošiem ilgi diktē savus noteikumus, kuros diemžēl ir nolikts, ka izdzīvo stiprākie,” piebilst A.Avotiņš.
