1.daļa šeit Vēlā pēcpusdienā Astrīdai piezvanīja māsa, lai apjautātos par aizvadīto salidojumu, un Astrīdai pēc ilgiem laikiem atkal sagribējās izkratīt sirdi. Atstāstījusi dažas komiskākās situācijas, viņa ieminējās arī par Ilzes...

Foto: "Pexels" Kā vēlāk noskaidrojās, bijušo klasesbiedru atvadīšanās pēc raibās ballītes daudziem bijusi patiesi sirsnīga, jo beigusies ar vārdiem: “Rīt es tev piezvanīšu!” Astrīda sen zināja, ka šo frāzi nevajadzētu...

Foto: "Pexels" 4.daļa šeit Līdzīgās domās laikam jau bija arī Silva, jo, sparīgi sasitusi plaukstas, viņa skaļā balsī visus aicināja sēsties pie galdiem. Arī Astrīdai sagribējās aplaudēt, bet ne jau,...

Foto: "Pexels" 3.daļa Tā kā Astrīda pat nepaspēja apskatīt atbraukušo četrotni, Silvas klusinātais jautājums, vai Astrīda pazīst kādu no viesiem, viņā izraisīja smaidu – jau pašā sākumā bija skaidrs, ka...

Foto: "Pexels" 2.daļa – Mašīna! – skaļi izsaucās Tamāra un vienā mirklī izskrēja pagalmā. Arī Astrīdai vienu īsu mirkli sagribējās steigties līdzi, kaut vai lai savām acīm ieraudzītu, kas tur...

Foto: "Pexels" 1.daļa šeit Kā jau pēc daudziem saviļņojošu jūtu uzplūdā pieņemtiem, ne līdz galam izsvērtiem lēmumiem arī šoreiz spēji izteiktais “braukšu!” nākamajā rītā Astrīdas prātā svilināja un viļājās kā...

Foto: "Pexels"-"Pixabay Savulaik, kad Astrīda izlēma iegādāties mobilo tālruni un viņai piedāvāja izvēlēties vienu no pieejamajiem numuriem, viņa apstājās pie sev tīkamas un zīmīgas ciparu kombinācijas, ne mirkli neaizdomājoties, ka...

Foto: "Pexels" – Man no tevis neko nevajag, – viņa izkliedza un no visa spēka aizcirta durvis. – Man ne no viena neko nevajag! Ejiet jūs visi uz elli! Es...

Foto: "Pexels" – Tu stingri turi? – jau nez kuro reizi klusā balsī jautāju brālēnam Harijam, tādā veidā domādama stiprināt viņā svarīga darba veicēja apziņu. Manīju, ka rūtainais vilnas lakats,...

Foto: "Pixabay" – Govi pārsēji? – rīta agrumā vaicāja balss no mana sapņa, un tai bija tik labi pazīstama noskaņa, ka ierasti lēnīgā mošanās atvērās līdz sūrai smeldzei pazīstamā mirklī...

Foto: "Pexels" Jau atkal pieķeru sevi aizdomājamies par nejauši saklausītu frāzi, šoreiz uz ielas, kaut daudz biežāk tās manas ausis sasniegušas, sēžot autobusā vai atrodoties kādā ļaužu pulcēšanās vietā. Bieži...

Foto: Iveta Krūmiņa Foto: Iveta Krūmiņa Foto: Iveta Krūmiņa Latviešiem kapusvētki allaž bijuši goda diena. Dažiem šī diena ir kā svētceļojums uz dzimto pusi, lai satiktos ar radiem un sen...

Foto: "Pexels". Līdzīgu atmiņu albuma galeriju šodien paver arī vienkāršs drēbju skapis. Katrs zina, ka tur laiku palaikam vajadzētu veikt revīziju, nu, kaut vai tāpēc, lai gadiem krātā bagātība neliktu...

Foto: "Pexels" Ilgi domāju par šī atmiņu stāsta nosaukumu, jo pirmā doma, kas spontāni ienāca prātā bija “Krāmi”, bet – vai gan par krāmiem var saukt tās lietas, kas kādam...

Foto: no privātā arhīva Cik negaidīti un pēkšņi saskaršanās ar kādu lietu, smaržu vai garšu var atsaukt atmiņās sen piemirstus notikumus un izjūtas, esmu jau iepazinusi. Arī šoreiz – atlika...

Foto: Iveta Krūmiņa Tā kā manam tētim vārds bija Jānis, un Jānis bija arī viņa tuvākais un tālākais draugs, par Līgovakara svinēšanu Mūsmājās tika runāts jau no maija sākuma. Mamma...

Foto: Iveta Krūmiņa Arvien biežāk pamanu, ka nekas nenotiek tāpat vien, ka nejaušības galu galā veido secīgu notikumu virkni, kas galu galā noved pie likumsakarīga rezultāta. Vai gan no rīta...

Foto: Iveta Krūmiņa Kādreiz man šķita, ka Jēkabs ir visdīvainākais cilvēks, kādu es pazīstu. Neparasts šķita viņa stūrainais, padruknais augums ar nedaudz uzrautajiem, platajiem pleciem un izteikto žokli, kas sejai...

Foto: Iveta Krūmiņa Jau no bērnības man ir patikuši agri vasaras rīti, īpaši tie mirkļi, kad saule, tikko modusies, lēnīgi raušas virs apvāršņa. Pļavas vēl kautrīgi piesegušās ar dūmakainajiem miglas...

Foto: "Unsplash". Pēc ilgiem laikiem atkal nesteidzīgi klaiņoju pa Vecrīgu un ieelpoju tās īpašo vēsturisko gaisotni. Tiesa, daudzas studiju gados iepazītās un iecienītās vietas mainījušas savu seju, modernizētas, tomēr ir...

FOTO: NO "PIXABAY.COM" 1.daļa šeit Pāris nedēļas vēlāk Borisa noorganizētajā fiktīvo laulību ceremonijā līgava bija īsta un tērpta ekskluzīvā šifona kleitā. Arī nopirktais līgavainis izskatījās ne slikti, bet katram bija...

FOTO: "PIXABAY.COM" Smalka auguma, nevainojami gracioza melnmate, fascinējoši vijīgām kustībām iekļaujoties mūzikas ritmā, kā rotaļājoties apkalpoja bāra leti ielenkušos klientus. Trausla kā porcelāna vāze un maiga kā japāņu zīds viņa...

Foto: Iveta Krūmiņa – Tu man nepatīc, – viņš teica, pienācis pie manas gultas un nostājies tieši priekšā. Tas nekas, ka pirms brīža es gulēju aizvērtām acīm un varbūt pat...

Foto: "Pixabay". 1.daļa šeit Šoreiz Natālija izlēma apspriesties ar vīru – ko viņš teiks par Irinas piedāvājumu. Brīdi klusējis, Oļegs pasauca Viktoriju – viņaprāt, piecgadīgam bērnam arī varētu būt savs...

FOTO: MI/“PLAYGROUND.COM”. Savulaik Natālija un Irina bija ļoti labas draudzenes – tā vismaz domā Irina, kaut Natālijai par nu jau zināmo notikumu virzību ir pavisam cits stāsts, turklāt krietni atšķirīgs...

FOTO: NO “PLAYGROUND.COM”. Kā taifūns viņa ienesās viesu pilnajā istabā un uzreiz metās pie bufetes, kas viesistabas stūrī bija novietota jau pirms gadu desmitiem un, kā liecināja mīkstajā linolejā iegrimušās...

Foto: "Pixabay" . 1.daļa šeit Skaļa nopūta telefona klausulē šoreiz izskanēja vienlaicīgi abās pusēs: tante Veronika izpūta ilgi krāto nomācošo izjūtu nastu, es – sliktās priekšnojautas par turpmākajiem notikumiem. –...

Ilustrācija: “Playground.com" Piecpadsmitā februāra diena vēl tā īsti nebija uzņēmusi apgriezienus, un es vēl ne līdz galam paveikusi savus rīta cēlienu darbus, kad tālruņa displejā iemirgojās tantes Veronikas vārds. Atzīšos,...

Foto: "Pixabay". Vakar attapos: kopš pēdējās sarunas ar tanti Veroniku pagājis gandrīz mēnesis. Nez, kā viņai tur tagad klājas? Līdz šim, kā tik kaut kāds notikumiņš, kas daudz maz atbilda...

attēli: no "playgroundai.com" Tā kā tantes Veronikas stāstā iestājās pauze, ko varēja iztulkot dažādi, katram gadījumam uzdevu tiešu jautājumu, kas man jau pirms laba brīža bija ienācis prātā:– Varbūt Lotāram...

Foto: "Pexels". – Tu man vari sakarīgi izskaidrot, kāda ir atšķirība starp banketu un furšetu? – izlaižot telefona sarunās ierasto sasveicināšanās frāzi “Tu mani klausies?”, tante Veronika man iekliedz ausī...

Foto: "Pexels". 3.daļa šeit – Tu domā, ka man kāds ļāva tā vienkārši – aizvērtām acīm un klusumā – sēdēt un apdomāties? – ar rūgtuma pieskaņu balsī jautāja tante Veronika....

Foto: "Pixabay". Sākums šeit un šeit - Pārsteigums – tas skan intriģējoši, – cerīgi iestarpināju tantes Veronikas stāstījumā. – Protams, ja vien nav nepatīkams… – Ai, pat nezinu, pat šobrīd...

Foto: "Pixabay". Sākums šeit Sagramstījusi uz žurnālu galdiņa aizripojušo pudelīti, tante Veronika atviegloti nopūtās, īsi uzsauca telefonā man: “Pagaidi, tūlīt!” – un pusčukstus noskaitīja divdesmit pilienus. Dzirdēju, kā mierinošā dzira...

Foto: "Pexels". - Tu atbrauksi uz manām bērēm? – tante Veronika elsa man tieši ausī, un pēc viņas balss, ko nedaudz pārveidoja telefoni un attālums, man šķita – dveš ar...

Foto: "Pexels". Aiz puspavērtajām durvīm aizsākās strīds: Jūlijs steidzināja savu draugu, teikdams, ka laika palicis pavisam maz, bet Tjoma atkliedza, ka, neatradis atslēgu, prom neies. Jūlijs samērā mierīgā tonī atgādināja,...

Foto: "Pexels". Un tad viņa izlēma. - Ar manu atļauju jums pietiktu? – Lonija koķeti pasmaidīja. – Tās durvis uz jūsu dzīvokli galu galā atrodas manā istabā. Ja jau tas...

Foto: "Pexels". No tantes Veronikas raibo stāstu pūra prātā palicis vēl viens, un tā sākums meklējams krietni senā pagātnē. Ar pašu Veroniku tas gan saistās maz, vairāk ar pusmāsu Loniju...

Foto: "Pexels". Šajā rītā viss izskatījās citādāks nekā iepriekš – to Elvīra ievēroja, vēl tikko atvērusi acis: gaišāks un šķiet arī siltāks, lai gan apkure dzīvoklī jau sen bija ieslēgta...

Foto: "Pexels". Šīs skaņas... No kurienes tās? Vēl tikko uz ielas valdīja pilnīgs klusums – šķita, ka pilsēta atpūšas no ikdienas trokšņiem. Tikai vējš, reizēm klusu iesvilpdamies, savā nodabā draiskojās...

Foto: "Diserafinodynasties.ca". Kaut arī šis stāsts lielā mērā skars tantes Veronikas un Lotāra būšanas un nebūšanas, galvenie notikumi tomēr risinās ap Ervīnu vai pareizāk – Ervīna purkšķi. Birute, sapratusi, ka...

Foto: "Pexels". Kā labi zināms, ja viens pasaka vārdu “nekad”, tad otram jāsaka: “Nekad nesaki nekad”. Pieturējos pie stereotipiem un atgādināju tantei Veronikai šo seno dzīves gudrību, bet viņa, it...

Foto: "Pexels-Pixabay". Kopš tantes Veronikas pēdējā apciemojuma bija pagājis jau paprāvs laiciņš, līdz pati izlēmu piezvanīt un apjautāties, kā tad viņai klājas. Par to, ka Lotārs piekritis piedāvājumam dzīvot Veronikas...

Foto: "Pexels". Līdz šim sēdējusi saspringusi, taisna kā svece, tante Veronika pēkšņi noliecās uz priekšu un abām rokām satvēra galvu: - Goda vārds, es neko tādu ar to cirvi, tik...

Attēls: no "playgroundai.com" – Un ko tu tik traku tur ieraudzīji? – atļāvos paskubināt tantes Veronikas stāstījumu, kas pie atziņas, ka prāts nespēj apvienot stāstīto ar acīmredzamo, bija iebuksējis dziļdomīgā pauzē....

Foto: "Pexels". Ar tanti Veroniku mani saista visai attālas radnieciskas būšanas. Reiz gan mēģinājām konkretizēt šo neskaidro dzimtas koka bildi un, galvas kopā sabāzušas, ilgi sēdējām pie sašvīkotas papīra lapas....

Foto: "Pexels". Kad vēlā vakara stundā dzīvokļa durvju zvans mani izrauj no pirmsmiega snaudas, pusbalsī pati sev noburkšķu: „Atkal kādam blēņas prātā!” Reta bijusi tāda diena, kad puišeļu bariņš, joņojot...

Foto: Pārsla Konrāde. Krietnu laiciņu uzturējusies ēnā, Digna beidzot sajuta piezogamies vēsumu. Jau kopš pamošanās brīža viņa apzinājās: bezgalīgi slēpties no pasaules laivā nevarēs. Gribi vai negribi, nāksies atgriezties pie...

Foto: Pārsla Konrāde. ***Ievilcis airus laivā, Modris ļāvās niecīgajai vēja pūsmai. Tādā karstumā zivis neķērās. Pēkšņi uznākušais laiskums mudināja atlaisties guļus un kādu brīdi ļauties laivas inercei. Ja apbrauktu meldriem...

Foto: Aija Pastare. Laiva līgani šūpojās ezera viļņos, ar katru mirkli vairāk tuvodamās ūdensrozēm. Digna slinki pastiepa roku un ar pirkstu galiem mēģināja tās aizsniegt. Sapratusi, ka bez piepūles tas...

Foto: Iveta Krūmiņa. Rudzupuķes... Tās vienmēr bijušas Nellijas mīļākās puķes, kaut piemājas dārzā nekad nav audzētas. Viņai patika tās meklēt plašajos labības laukos, kas no visām pusēm ieskāva māju, saplūkt...

Foto: "Pexels". Prāvam laiciņam bija jāpaiet, līdz norima Ilmāra aizvainojums. Iespējams, tas rimtos arī agrāk, ja vien Eleonora savus mīluļus tik bieži neturētu lodžijā – svaigs gaiss viņiem, redziet, esot...

Foto: "Shutterstock". - Elles izdzimumi! – Ilmārs nikni izsaucās, kad Eleonoras suns kārtējo reizi negaidot ierējās viņam pie pašas auss, un kaut kur dzīvokļa iekšpusē kā atbalss ieskanējās nikna vaukšķēšana....

Foto: Iveta Krūmiņa. - Tas gan būtu numurs, ja visi seksu gribošie sāktu izpausties uz naudas zīmēm! – Ilgvars pārtrauc manas fantāzijas. – Tu to spēj iedomāties? Atver naudas maku,...

Foto: Iveta Krūmiņa Tā palīdzēšot sasildīties. Pats viņš gan tikai mazdrusciņ, jo jāstūrē, bet viņa lai dzerot, kamēr tiek silti. Vīns, protams, abus satuvina. Atraisās valodas un smiekli, bet īsti...

Foto: Iveta Krūmiņa. - Tūlīt iedošu naudu benzīnam, - teicu savai somai vai pareizāk – labam paziņam, kurš todien bija apsolījies mani aizvest tālākos ciemos. Naudas maks, kaut gana paprāvs...

Jogita Krūmiņa (Liedskalniņa) ar mazo Ivetu pie “Stūrām” 1959.gada pavasarī. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Mūsmājas ābeļu dārzā, pavisam netālu no bišu stropiem, laika gaitā bija iesējusies diezgan plaša neaizmirstuļu...

Foto: "Pexels". Kad Kiprā pie manas meitas jau atkal ciemos pieteicās atnākt Anastasija, šķita, es pat sajutu, kā satraukumā notrīsēja manu mazbērnu sirsniņas. Protams, neiztika arī bez skaļiem protestiem, jo...

Foto: no "Dzirksteles" arhīva. Katru gadu 3.maijā, no rīta mostoties, kā pirmo iedomājos mammu. Pateicoties viņai, man ir dota iespēja mācīties šo dzīvi, ko bagātu darījuši cilvēki, kas dažādos laika...

Jutta Freimane-Gramberga. Foto: no privātā arhīva. 4. Juttas Freimanes-Grambergas dzīves atmiņas: - 1962.gadā pabeidzu Rīgas Stradiņa 2. medicīnas skolu. Specialitāte – feldšeris-laborants. Vai medicīna bija mana izlolotā profesija, pabeidzot Gulbenes...

Foto: no "Dzirksteles" arhīva. Ne reizi vien dzīvē ir gadījies pamanīt virkni dažādu notikumu, kas, absolūti neatkarīgi cits citam sekojot, galu galā izveido zināmu kopsakarību. Reizēm to gribas saukt par...

Antra Liedskalniņa ar dēlu Hariju 1965.gadā. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Esot kopā ar mammas māsu Antru, esmu mācījusies daudz – gan Atklāsmes brīnumu un Piedzīvojumu prieku, gan Mīlestības gaišumu...

Foto: "Pexels". Kaut arī spocīgajiem un biedējošajiem trokšņiem bēniņos bija radies reāls izskaidrojums, baiļu sajūta no tumšajām pažobelēm manī neizzuda. Varētu teikt, ka pie tā vainīgs bija meistars Kārlis, kurš...

Foto: "Pexels". Domāju, ka katrā senā mājā ir tāda vieta, kas tās iemītnieku atmiņās saistās ar noslēpumainību un bērnības bailēm. Tā ir tāda vieta, kur bez pieaugušajiem nešķiet droši iet,...

Foto: no privātā arhīva. No visām ciemītēm man vislabāk patika Anne, lai gan pareizāk būtu teikt – viņas saimniecība un viss, kas ap to. Pasē gan viņai esot rakstīts Annas...

Mana vecmamma Anna Liedskalniņa ar kaimiņieni Juzefu Bāņukalni 1981.gada jūlijā. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Bezgala rosīgajā mammas māsas ikdienā palaikam atradās laiks tuvāku un tālāku kaimiņu apciemošanai, bet...

Harijs “Stūru” pagalmā ar saviem nopietnā darba ratiņiem. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Pirms dažām dienām pārcilāju grāmatu plauktus – meklēju kādu senu pasaku krājumu, kad no Jaunsudrabiņa “Zaļās...

Foto: no privātā arhīva. Domāju, ka sēņošana ir katra īstena latvieša nepieciešamība, jo vismaz vienu sēņu mērci rudens pusē katram gribas izgaršot. Arī Mūsmāju iemītniekiem piemita šī dziņa, tāpēc, ieklausoties...

Foto: No privātā arhīva. Iepriekš jau ieminējos par mammas māsas kāri pēc īsta pirts karstuma un sīvuma. Citu nevienu neatceros tik ļoti jūsmojam par lauku pirts labumiem, pārējiem tā bija...

Antra "Stūrās" krauj sienu. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Par vasaras karstākā laika notikumiem – siena kaltēšanas, grābšanas un kraušanas darbiem – jau savulaik stāstīju, atceroties Mājai raksturīgo siena...

Antra “Stūru” dārzā. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Abi iepriekš aprakstītie gadījumi – gan niknā zostēviņa uzbrukums, gan izglābšanās no ievelšanās dīķī – manā bērna prātā ap mammas māsas...

Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Visai dramatiski varēja beigties kāda jūnija pēcpusdiena, kad četrgadīgā es, nevienam nemanot, izlēmu pārkāpt aizlieguma robežas – pietuvoties vienam no Mājas dīķiem, un, ja tik...

Antra Liedskalniņa (no labās), Jogita Krūmiņa un mazā Iveta. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Nesteidzīgais mājupceļš no Jaungulbenes dzelzceļa stacijas kopā krustmāti un mammu, bagātināts ar rāmās novakares izjūtām,...

1949.gads. Gulbenes vidusskolas pirmais izlaidums. Antra – otrā no labās. Foto: no Ivetas Krūmiņas privātā arhīva. Kara un pēckara gados pārdzīvotais, neapšaubāmi, bija atstājis dziļas rētas abu meiteņu dvēselēs. Bērnībā gūtie...

Anna un Arvīds Liedskalniņi. Foto: Zanders. No kura laika īsti sākas stāsts par kāda cilvēka dzīvi? Varbūt tās sākums ierakstīts jau viņa vecvecāku dzīves gājumos? Vai arī – vecāku sastapšanās...

"Stūras” ziemā. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Tā laika Jaungulbenes arodskolas darbinieku bērnu eglītes prātā palikušas ar sen aizmirstām laimes akām, kas mazuļiem prata dāvināt gan prieku, gan pārsteigumu....

Zirnīša jeb Harija Ozola pirmā tikšanās ar Salatēti Jaungulbenē. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Ziemassvētku laiks katram liek mazliet pasapņot, cerēt un gaidīt brīnumu. Telpā ap mums sāk virmot...

Zirnītis jeb Harijs ar tēvu Elmāru Ozolu 1966.gadā “Stūrās”. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Mūsdienās reti kurš to sapratīs, ka pirms pusgadsimta bērniem interesanta rotaļlieta varēja būt arī bezmēns –...

Mazais Harijs jeb Zirnītis. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Sniegotā ainava aiz loga viegli liek raisīties tām atmiņām, kas saistītas ar manām un brālēna Harija kopīgajām ziemām Mājās. Atliek tikai...

Iveta un Harijs jeb Adatiņa un Zirnītis čigānam apsolītajos ratos “Stūru” pagalmā 1966.gadā. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Ja pareizi atceros, tad ticējumu par miruša cilvēka redzēšanu sapnī un tai...

Zirnītis jeb Harijs Ozols ar mammu Antru Liedskalniņu “Stūrās”. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Kādreiz mazus bērnus no palaidnībām atturēja ar brīdinājumiem par dusmīgu milici un citiem bubuļiem, kuri atnāks...

Harijs ar mammu Antru Liedskalniņu. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Vēl vakar kāda paziņa man teica, ka ļoti izbauda šo laiku, kad koki atkailina savas dvēseles, bet zeme ietinas samtainā lapu klājienā...

Uz velēnu pagrabiņa pie “Stūrām” 1939.gadā. Otto un Edvarda tēvs Andrejs Liedskalniņš sēž pirmajā rindā pašā priekšā vidū. Aiz viņa labā pleca - dēls Otto, aiz kreisā - vedekla Alīda. Vectēvam...

Mammuka un tētuks jeb Alīda un Otto Liedskalniņi. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Citos atmiņu stāstos sevi atceros citās blēņās, kas arī bija vērstas uz tētuku: visai bieža kūjas slēpšana,...

Mammuka Alīda Liedskalniņa (bijusi Kreišmane) ar mazmeitām Jogitu un Antru Liedskalniņu. Foto: no Ivetas Krūmiņas arhīva. Kā zināms no Mārtiņiem līdz Miķeļiem ir veļu laiks. Laiks, kad, no rudens miglas...

Foto: Iveta Krūmiņa. Kaut senajam sienas pulkstenim sen pārlūzušas atsperes un dzeguze jau pusgadsimtu klusē, ārēji uzspodrināts, tas joprojām atgādina par saviem goda laikiem: par stundām, kas krāja minūtes; par...

Foto: no Ivetas Krūmiņas arhīva. Trīs lietas no Mājas esmu paņēmusi sev līdzi: gleznu, ogļu gludekli un senlaicīgu sienas pulksteni. Kā savdabīgu piemiņu, kā vērā ņemamus pieturas punktus atmiņu skrejošajā...

Foto: Iveta Krūmiņa. Es piekļāvu muguru ēkas sienai un jutu, kā Māja mani ieskauj siltā apskāvienā. Uz mirkli iedomājos: varētu gan arī teikt - es atspiežos pret sienu, bet tas...

.Foto: Iveta Krūmiņa Kad sešdesmito gadu beigās uz viņsauli pārcēlās mans vecvectēvs, man bija tikai deviņi gadi. Pēc tam vecvecmamma bieži sēdēja viņa ierastajā vietā Mājas priekšā uz soliņa un,...

Foto: no Ivetas Krūmiņas privātā arhīva. Vai zinājāt, ka vairums cilvēku spēj atšķirt vairāk nekā desmit tūkstošus smaržvielu? Un pat pēc gadiem atcerēties kādu konkrētu smaržu ar sešdesmit piecu procentu...

Foto: no Ivetas Krūmiņas privātā arhīva. Esmu pārliecināta, ka katrai mājai ir savi neuzrakstītie stāsti – gan par cilvēkiem, kas tajā dzīvojuši, gan par notikumiem, kas ar to saistīti. Jo...

Foto: Iveta Krūmiņa. Martu es atceros kā dzīvesgudru, sirsnīgu un mātišķu sievieti, kaut zinu – viņai nekad nav nācies auklēt jaundzimušo. Sirds siltums un maigums viņai, šķiet, jau pats no...

Foto: "Pexels.com". Anita skatījās uz znota naidā pārvērsto seju un centās savaldīties. Tik saniknotu un piedzērušos viņa to redzēja pirmoreiz. - Ne velti es tev nopirku biļeti vienā virzienā, -...

Foto: no privātā arhīva. Kad daudzdzīvokļu ēkas sienas kārtējo reizi satricina pāri galvām dārdošo iznīcinātāju rīboņa, es neapzināti ierauju galvu plecos, aizturu elpu un atceros Andreju, bijušo gulbenieti, kurš nu...

Foto: "Pexels.com". - Neticami, - dzirdu sievietes balsi man aiz muguras un jau mirkli vēlāk attopos sakampta ciešā apskāvienā. – Ko es redzu? Simts gadus nesatikta! Saudzīgi saņemu sievietes roku,...

Foto: Iveta Kilinkaridou. Šīs bija vienas no skumjākajām atvadām mana mūža pēdējos piecos gados. Varbūt tāpēc, ka, augdama kopā ar mazbērniem Kiprā, tuvu cilvēku aiziešanu viņsaulē pārdzīvoju attālināti; varbūt tāpēc,...

Foto: "Pexels.com". Konstance prata glabāt noslēpumus. To viņai iemācīja jau skolas gados septītajā klasē, turklāt visai pārliecinoši un nešaubīgi. - Ja tu kādam pastāstīsi to, ko tikko redzēji, - sažņaudzis...

Foto: "Pixabay.com". Aivita piederēja tai sieviešu kategorijai, kura neticēja interneta iepazīšanās portālos lasāmajai informācijai un tātad – nevienam vārdam, ko par sevi tur rakstīja dažāda vecuma vīrieši. Viņas nelielā pieredze,...