Nedēļas pēdējās divās darbdienās notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīkotais veselības aprūpes darbinieku un mediķu streiks, kas izpaudās kā atsevišķu medicīnas iestāžu darbs brīvdienu režīmā.
“Klusais” streiks
Tiesa, streiks, lai panāktu algu pielikumu, ne tuvu nebija tik vērienīgs, kā varēja gaidīt, – aptuveni no 16 000 arodbiedrības biedru pasākumā iesaistījušies vien 1022. Kā pēdējais glābšanas riņķis protesta akcijas novēršanai streika priekšvakarā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, taču tajā ne premjers, ne par nozari atbildīgais ministrs nekādus piedāvājumus par atalgojuma palielināšanu ārstniecības iestāžu darbiniekiem neizteica. Valdība gan atzina mediķu prasību pamatotību, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā tās apmierināt neesot iespējams. Taču mediķu sauklis “Mūsu klusēšana kaitētu jūsu veselībai” ir gana nepārprotams.
Pirmais krēsls sašūpojas?
Par atvadīšanos no krēsla valdības ložā varētu būt jādomā ne tikai tiem ministriem, kuri līdz šim vadījuši kādu likvidējamo sekretariātu. Iepriekš izteikta versija, ka šai valdībai jākrīt nākampavasar, savukārt šonedēļ klajā nāca kuluāros izteikti pieņēmumi, ka valdošās koalīcijas ietekmīgākā daļa – Tautas partija – varētu lemt par finanšu ministra Ata Slaktera nomaiņu. Šādas gauži teorētiskas rokādes iemesls gan nav ministra analfabētisms skaitļu virtenēs, bet gan divu nedēļu atvaļinājums valsts budžeta izskatīšanas laikā, kas, pēc dažu ministra partijas biedru domām, atstājis negatīvu iespaidu uz partijas tēlu. Savu imidžu uzlabot ministram diezin vai izdosies arī budžeta plānošanas kontekstā – ļoti iespējams, nepopulārā iecere par atalgojuma fonda samazināšanu par pieciem procentiem varētu izvērsties vēl drakoniskāka, samazinājumam sasniedzot desmit procentu, kas nozīmēs gaužām nepatīkamu dilemmu starp nodarbināto cilvēku skaita samazināšanu vai algu samazināšanu.
Piespiedu kārtā jādzīvo “zaļi”
Vai gan pēdējos gados maz bijis gadījumu, ka tālu dziļā Eiropā pieņemtie dižkungu lēmumi ietekmē eiroimpērijas bieži vien nebūt ne biezos maciņus? Un nesen pieņemts vēl kāds lēmums, kas virknei valstu uzliek jaunas saistības, – Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis direktīvu, kas uzdos dalībvalstīm transportlīdzekļu iepirkuma konkursos izvēlēties dārgākus, bet videi draudzīgākus auto, turklāt vides prasības automašīnu iepirkuma procedūrās būs obligātas. Iegādājoties spēkratus, būs jāņem vērā gan degvielas patēriņš, gan vides piesārņojums. Izņēmumi būs iespējami, ja tiks iepirkts neliels daudzums transporta līdzekļu.
Ministrija ar visgarāko nosaukumu
Valdība nolēmusi ar nākamo gadu likvidēto Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu pievienot Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, tādējādi izveidojot struktūru ar pagaru nosaukumu – Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Tādējādi uz administratīvo izdevumu un štata vietu samazinājuma rēķina iecerēts ietaupīt 316 000 latu. Notiekošais faktiski ir tikai viens piemērs tam, kā varētu rīkoties virkne valsts struktūru, kur katram mazākajam kantorītim ir gan atsevišķa pārvalde, gan grāmatvedība un autoparks. Kādu “kāpostu” būtu iespējams ietaupīt, kaut daļu šo mākslīgo veidojumu apvienojot…
Pašiem savs “somu trakais”?
Atceroties visai bēdīgos notikumus Somijā, kad jaunietis ar dīvainām novirzēm izplatīja internetā cilvēknīšanas manifestu, lai vēlāk mācību iestādē sarīkotu slaktiņu un nošautos pats, Latvijas varas iestādes pievērsušas uzmanību kādam virtuālās vides darbonim, kas slēpjas zem slavenā dzejdara Veidenbauma uzvārda. Radošais personāžs internetā ievietojis virkni zīmējumu, kuros attēlota dažādu personu nošaušana, tādēļ policija sākusi pārbaudi, vienlaikus atzīstot, ka sodīt šādu personu ir tikpat kā neiespējami. Tā vien šķiet, ka atkal sākusies kārtējā darba imitācija – ja nedaudz padomā, nav grūti atcerēties atrakstīšanos par darbībām, kurās skaidri saskatāmas krimināla nodarījuma pazīmes.
