ANO, 4.okt., LETA–REUTERS. Ukraina trešdien aicināja ANO publiski nosodīt Staļina izraisīto badu Ukrainā 1932.-1933.gadā, kad gāja bojā līdz desmit miljoniem cilvēku.
Uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks Volodimirs Handogijs arī aicināja ANO noteikt starptautisku dienu genocīdu upuru piemiņai.
Viņš norādīja, ka šāda diena palīdzētu cilvēkiem mācīties no pagātnes kļūdām un izvairīties no noziegumu pret cilvēci atkārtošanos.
Ukrainas parlaments pagājušā gada novembrī pieņēma likumu, šos notikumus atzīstot par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu.
Handogijs savā uzrunā ANO aicināja nosodīt Staļina izraisīto badu un uzskatīt par genocīdu.
Krievija, kura ANO Drošības padomē bauda veto tiesības, ir pretojusies Kijevas prasībām atzīt šo traģēdiju kā genocīdu, baidoties, ka tas izraisīs līdzīgas prasības par citām Staļina zvērībām.
Padomju valdība tās pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs trīs reizes izraisīja masveidīgu badu – 1921./1922.gadā, 1932./1933.gadā un 1946./1947.gadā.
1932./1933.gada badā, ko izraisīja komunistiskā diktatora Josifa Staļina rīkojums par vardarbīgu pārtikas atsavināšanu Ukrainas lauku rajonos, nomira līdz desmit miljoni cilvēku.
Tas bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.
Daudzi ukraiņi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds, un Ukrainā 1932./1933.gada bads, kas tiek dēvēts par “holodomor”, ir pielīdzināts nacistu īstenotajam holokaustam.
Daži ukraiņi gan domā, ka badu izraisīja toreizējo līderu pieļautās, taču piedodamās kļūdas, nevis apzināti Maskavas centieni iznīcināt ukraiņus.
Bez Ukrainas bads skāra arī Krievijas dienvidu apgabalus un daļu pašreizējās Moldovas un Kazahstānas teritorijas.
Diskusijas par padomju režīma atbildību bada izraisīšanā Ukrainā ir aktuālas arī šodien. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka vēsturniekiem līdz šim nebija pieejami attiecīgā vēstures perioda arhīvi, lai noskaidrotu, vai Kremlis badu izraisīja apzināti vai neapzināti.
