Šonedēļ klajā nācis gulbenietes Intas Vīksniņas – Driķes trešais dzejoļu krājums “Ar vizbuļacīm”.
Šonedēļ klajā nācis gulbenietes Intas Vīksniņas – Driķes trešais dzejoļu krājums “Ar vizbuļacīm”.
Autore grāmatas iznākšanu gaidījusi divus gadus. Tā viņai ir dāvana vārdadienā.
Krājuma vāku noformējusi I.Driķes kādreizējā kolēģe Gulbenes pamatskolā Inta Rubene, rediģējusi Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja Iveta Krūmiņa. Izdevusi Latgales kultūras centra izdevniecība Rēzeknē.
“Dzīve pieprasa uz visu raudzīties ar vizbuļacīm. Tad dienas nomāktībā atradīsies prieks, cerība, baltāks tikums, labestība un mīlestība,” saka Inta Driķe.
Krājuma nosaukums radies nejauši, pa istabas logu uzlūkojot baltās Daugavas vizbulītes, kas krāšņi uzziedējušas Intas koptajā dobē.
160 lappusēs izkārtotie dzejoļi tapuši dažādā laikā, sākot no 1997.gada. Krājumā ir septiņas tematiskās nodaļas. Tajās dzejoļi stāsta par dzejnieces pasaules vērojumu, pārdomām un cerībām.
Autore stāsta, ka domas vislabāk raisoties vienatnē no rīta. Dažkārt dienā viņa uzrakstot pat divus dzejoļus. Tie krājas burtnīcās, uz kurām norādīts dzejoļa un burtnīcas kārtas numurs. Šobrīd tapuši 40 jauni, līdz šim nepublicēti dzejoļi.
“Esmu dabas dzejniece,” Inta raksturo sevi. “Nesen skaisti ziedēja kļavas. Kopā ar mazbērniem skaitījām ziedlapiņas. Izpētu katru ziedu, katru lapu. Pagalmā ābelē žubīte ir novijusi ligzdu. Tūlīt meklēju grāmatu, kur būtu šā putna dziesma un ārējais apraksts. Bieži klausos putnu dziesmās, jo citādāk nevarētu tās izteikt burtu zīmēs,” stāsta dzejniece.
I.Driķes dzimtā puse ir Lubāna, tur pirmais dzejolis tapis 19 gadu vecumā. Viņa nerod skaidrojumu, kāpēc savulaik devusies studēt dabaszinības, nevis literatūru un valodu. “Tomēr dzīve intereses savedusi kopā, lai viena otru papildinātu,” saka I.Driķe. Ar viņas dzeju tapušas arī vairākas dziesmas, gūstot klausītāju atzinību. Dzejniece cer, ka ar izdevniecības “Jāņasēta” gādību šogad klajā nāks vēl viena viņas dzejoļu grāmata “Visu gadu ziedos gāju”.
Arī tālākā nākotne saistās ar jaunām iecerēm. Iespējams, ka to kopējais nosaukums būs “Ieklausies dabas dziesmā”. I.Driķe atzīstas, ka nespējot dzīvot bez rakstīšanas. Vārsmas pašas laužoties uz āru un nedodot mieru.
