Prostatas vēzis. Pēc plaušu un kuņģa vēža priekšdziedzera vēzis ir trešais visbiežāk sastopamais vēzis vīriešiem.
Prostatas vēzis
Pēc plaušu un kuņģa vēža priekšdziedzera vēzis ir trešais visbiežāk sastopamais vēzis vīriešiem. Katru gadu Latvijā ar to saslimst vairāk par 330 vīriešiem. Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadu sasniegšanas jau 40 procenti ir slimi. Jāpievērš uzmanība pat tādiem šķietamiem sīkumiem kā biežāka urinācija, urinācija naktī (kaut reizi).
Zarnu vēzis
Saslimstība ar šo vēzi palielinās pēc 40 gadu vecuma, bet strauji palielinās 50 līdz 80 gadu vecumā. Uzturvielas, kas var palielināt risku saslimt ar kolorektālu vēzi, ir tauki un rafinēti ogļhidrāti. Šā vēža gadījumā ir sūdzības par nenoteikta rakstura sāpēm vēderā, vēdera izejas traucējumiem, aizcietējumiem, caureju vai pamīšus vienu un otru, asiņainu vai gļotainu izdalījumu parādīšanos no tūpļa zarnas.
Vairogdziedzera vēzis
Ar vairogdziedzera vēzi lielākoties slimo sievietes. Šā vēža attīstību veicina bērnībā saņemts apstarojums galvas vai kakla daļai medicīnisku iemeslu dēļ. Slimniekam parādās sūdzības par nesāpīgu veidojumu vairogdziedzera rajonā – kakla priekšpusē. To pavada balss aizsmakums, rīšanas traucējumi, smakšanas sajūta.
Plaušu vēzis
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā katru gadu ar plaušu vēzi saslimst apmēram 1100 cilvēku. Apmēram
5 līdz 15 procentos gadījumu šo saslimšanu nejaušas krūškurvja rentgenizmeklēšanas laikā atrod pacientiem bez simptomiem. Vairumā gadījumu pacienti apmeklē ārstu konkrētu sūdzību dēļ: klepus, krēpas, kurās iespējams asins piejaukums, elpas trūkums, sāpes un čīkstēšana krūtīs.
Olnīcu vēzis
Olnīcu vēzis ir visbiežāk sastopamais nāves cēlonis ginekoloģisko audzēju grupā. Riska grupa ir sievietes pēc 63 gadu vecuma.
Šā vēža izcelsme nav skaidri zināma. Īpaši vērīgām jābūt, ja šis vēzis ir bijis kādai sievietei ģimenē. Pirmās sūdzības sāk parādīties, kad vēzis ir izplatījies ārpus mazā iegurņa uz vēdera dobumu. Rodas spiediena sajūta pakrūtē, šķebināšana, vemšana.
Kuņģa vēzis
2002.gadā ar kuņģa vēzi saslima 608 cilvēki. Bieži ir saistība ar citām kuņģa patoloģijām, piemēram, kuņģa čūlu. Visbiežāk slimo cilvēki ar A (II) asins grupu. Svaigu dārzeņu, augļu lietošana uzturā samazina risku saslimt, bet pārsālītu, pārāk stipru, kūpinātu vai nekvalitatīvi konservētu produktu lietošana risku palielina. Biežākās sūdzības: smaguma, pilnuma sajūta pakrūtē, nepatīkama garša mutē (ēdiens šķiet ar kādu piegaršu), šķebināšana, vemšana.
Krūts vēzis
Sievietei, kļūstot vecākai, palielinās iespēja saslimt ar krūts vēzi. Lielāks risks saslimt ir sievietēm, kurām kāds asinsradinieks ir slimojis ar vēzi. Sievietēm, kurām agri sākas mēnešreizes (pirms 12 gadu vecuma) vai kurām sākusies menopauze pēc 50 gadu vecuma, ir neliels risks saslimt. Tas attiecināms arī uz sievietēm, kurām nav bērnu vai kuras pirmo bērnu ir dzemdējušas pēc 30 gadu vecuma. Bērna barošana ar krūti līdz 1,5 – 2 gadiem nedaudz samazina iespēju saslimt.
