Vēlos pateikt paldies labiem cilvēkiem. Esmu invalīds ratiņkrēslā. Braucot pa O.Kalpaka ielas trotuāru, ratiņkrēsla ritenīši atsitās pret trotuāra malu un es no ratiem izkritu. Bija jau krēsla. Izkritu pilnībā, bez izredzēm tikt atpakaļ. Bet man paveicās, jo gadījās cilvēki, kas to redzēja, pienāca klāt un iecēla mani ratiņos. Liels, liels paldies šiem cilvēkiem! Mūsu pilsētā dzīvo labi cilvēki, kas uzreiz piesteidzas palīgā.
Kopumā runājot par vides pieejamību, jāteic, ka Gulbene ir kļuvusi daudz, daudz draudzīgāka ratiņiem. Objekti, kas tika taisīti pagājušajā vai šajā gadā, piemēram, Blaumaņa iela un Miera iela, ir ļoti labi sataisīti. Tur uz ietvēm ir atzīmes pat neredzīgiem cilvēkiem! Paldies par to, ka ietves sataisītas atbilstošas! Vienkārši cilvēkiem pašiem jābrauc piesardzīgāk.
Protams, ir arī tādas vietas, kur vēl vajag piestrādāt. Tas ir Rīgas ielas posms no aptiekas līdz tagadējam tā saucamajam ķīniešu veikalam. Tur ietvei vēl ir vecais klājums. Šo posmu vēl vajadzētu sakārtot. Vēl viena vieta, kuru es uzskatu par kauna traipu mūsu pilsētā, ir, veikals “Mājai un dārzam” bijušās “Lauktehnikas” teritorijā. Laukumā, kur nolikt mašīnas, ir bedru bedres. Manā gadījumā, cilvēkam ratiņkrēslā, ir īpaši svarīgi, lai varētu normāli izkāpt. Uzbraucamais veikalā arī ir dikti stāvs. Cik braucu tur, tik nodomāju, vai tiešām gadiem ilgi nevar šo laukumu nolīdzināt, ieklāt segumu un klientiem padarīt draudzīgāku. Vēl viena nedraudzīga ietve ir no centra uz leju gar pasta ēku. Kopējais mūsu skatījums ir tāds, ka cilvēks varētu braukt pa trotuāru, lai arī ir tie mazie tramplīniņi – uzbrauktuves uz augšu un leju, lai gan, protams, tas ir grūti. Bet pie pasta ir dabisks pacēlums, tāpēc es esmu spiests braukt pa ielu, jo dabiskais profils ir par stāvu. Tāpat grūti ir tikt mobilo telefonu veikalā un bistro.
Tagad tumšajā laikā cilvēkiem jāpadomā arī par atstarojošajām vestēm vai arī apģērbu, kurā ir atstarojošie elementi, lai tie ir labas kvalitātes un pilda savu funkciju. Pats satiku kādu velosipēdistu, kuram bija jaka ar atstarojošajiem elementiem uz piedurknēm, bet viņu tumšajā laikā uz ceļa pamanīju pēdējā momentā, jo tas atstarojošais elements bija samērā šaurs un velosipēds nebija aprīkots ar gaismas lukturiem.
