Litenes pagasta saimniecības „Pļavnieki” saimnieces Dzintras Dzērves mīlestība kopš agras bērnības pieder zirgiem. Šobrīd viņas aprūpētajā ganāmpulkā ir septiņi pieauguši zirgi un divi maijā dzimuši kumeliņi. Viņa ir iesaistījusies arī Latvijas zirgu šķirnes genofonda atjaunošanas programmā. Tās mērķis ir uzlabot Latvijas zirgu šķirnes ģenētisko potenciālu.
Katru rītu un vakaru Dzintra ar automašīnu mēro vairākus kilometrus no mājām līdz stallim, kur mitinās zirgi.
„Esmu uzaugusi kopā ar zirgiem, jo arī mana mamma bija zirgkopēja. Bērnībā lielākie sarunu biedri man bija zirgi, tāpēc šie dzīvnieki ir iekrituši sirdī ne jau naudas dēļ. Tā ir mīlestība. Man ir 65 gadi, tāpēc domāju, ka reiz pienāks brīdis, kad nepietiks spēka viņus kopt. Tās ir skumjas pārdomas, bet, tiklīdz atbraucu pie zirgiem uz aploku, viss pāriet. Viņi nomierina,” saka Dzintra, dalot glāstus skaistajiem un koptajiem mīluļiem, kuri snaiksta purnus, raugot vai saimnieces plaukstā nav kāds kārums.
Katram savs raksturs
Zirgus Dzintra patstāvīgi kopj un audzē jau 13 gadus. Viņa stāsta, ka katru vasaru ir kāds cilvēks, kurš ar zirgiem nedaudz pastrādā. Pērn bijusi sieviete, kura ar vienu no zirgiem pat piedalījusies šķēršļu pārvarēšanas sacensībās, kas notikušas Stāmerienā. Lai gan nav plūkti uzvaras lauri, tomēr zirgs izpildījis visus elementus. Dzintra pārliecinājusies, ka katram zirgam ir savs raksturs, tāpēc vajadzīga sava pieeja, pat roka savādāk jāpieliek. Ne visi zirgi ir piemēroti sacensībām. Liela nozīme ir gan dzīvnieka izcelsmei, gan temperamentam. „Viena ķēve ganāmpulku ir atražojusi, tāpēc man ir sapnis, ka reiz iejūgšu zirgu ratos un lepni vizināšos pa pagastu, bet līdz šim vasarā tam nav atlicis laika, jo vienmēr darbs dzen darbu. Te puķes jāstāda, te dārzs jāravē. Ziemā gan dažkārt esmu iejūgusi zirgu ragavās, jo kamanu vairs nav, un pavizinājusies,” smejas Dzintra.
Laukos kļūst par eksotiku
Regate, barvede un ciltsmāte Golfa, Ekstra, Ikars, Eira – katram zirgam saimniece izraudzījusi savu vārdu, kas atbilst ērzeļa vārda pirmajam burtam. Viņa bilst, ka ganāmpulkā ir sasniegts maksimālais dzīvnieku skaits. Tā kā visi ir Latvijas šķirnes zirgi, tad tiek pārdoti. Divi Dzintras audzētie zirgi atrodas Zviedrijā, viens – Cesvainē. Tie, kas saimniecei pašai tuvāk pie sirds, netiek pārdoti. Zirga cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, zirga vecuma. Visvairāk pieprasīti ir trīs gadus veci zirgi, kad pircēji par tiem gatavi maksāt pat vairākus tūkstošus latu. Pārdodot vecu zirgu, var cerēt uz dažiem simtiem latu. Nozīme ir arī šķirnes tīrībai. „Laukos zirgs kļūst par eksotisku dzīvnieku. Šodien ir maz arī to cilvēku, kuri prot zirgu sajūgt. Bija laiks, kad ar zirgu tika vagoti visi dārzi, bet šodien nav, kas to dara. Mūsdienās zirgs ir kļuvis par dārgu vaļasprieku,” smejas Dzintra. Sieviete bilst, ka dzīvē nekad nav tik gludi, kā izskatās no malas. Nākas ciest arī zaudējumus. Īpaši viņa uztraucas, kad pirmie kumeļi dzimst jaunām ķēvēm. „Ja arī kaut kas atgadās, saņemties liek pieredzējusī zirgkopēja Anita Aizpuriete no Stāmerienas pagasta. Viņa ļoti daudz ir palīdzējusi ar padomu,” atklāj Dzintra.
Palīdz arī tuvinieki
„Vēl pirms Atmodas es biju ielīdusi deputātos. Bija jāpiedalās dažādās sanāksmēs un kolhoza vārdā bija jāuzstājas ar runu. Tolaik biju aizrāvusies ar dzejnieka Imanta Ziedoņa dzeju un izteicos viņa vārdiem: „Uzvelciet baltu kreklu un rociet zemi! Rociet tā, kā neviens pirms jums to nav darījis.” Bet vai šodien mēs vēl raksim zemi, par baltu kreklu nemaz nerunājot,” prāto Dzintra. Viņai ļoti sāp sirds par mājām, kas ar aklām logu acīm raugās apkārtnē, par mājvietām, kur par kādreizējo godību liecina tikai vecas ābeles, jasmīnu un ceriņu krūms, kur cauri nenopļautai zālei pret gaismu stiepjas ķeizarkroņa ziedi. „Nav neviena, kas norautu ābolu ābeles zarā, vai priecātos par ķeizarkroņiem,” klusi nopūšas sieviete. Tomēr viņa neslēpj prieku, ka līdz šim sastapusies ar labiem cilvēkiem, jo blakām aplokam esošās mājas saimniece iztālēm pieskata zirgus, vēl kāds pensionārs izīrē 14 hektāru aploku, kur zirgi brīvi ganās. Ilgus gadus nostrādāju par kopsaimniecības ražošanas iecirkņa priekšnieci, tāpēc man ir daudz jauku bijušo darbabiedru. Arī bez savu tuvo un mīļo cilvēku atbalsta es nevarētu tikt ar visu galā, jo zirgiem ir jāgādā siens, jāpieved ūdens un auzas. Meitas Daces Samsones ģimenei ir zemnieku saimniecība. Viņa gādā par govju ganāmpulku. Ir arī lauksaimniecības tehnika. Ja paši saviem spēkiem nepaspējam sienu sagādāt, tad tāpat kā auzas to nopērkam. Tā viens otru balstām,” stāsta Dzintra. Tiek saņemti arī valsts un Eiropas atbalsta maksājumi.
