“Latvijā
cilvēki var saņemt tikpat kvalitatīvus zobārstniecības
pakalpojumus kā attīstītākajās Eiropas valstīs. Gan topošo
zobārstu izglītība,
gan zobārstniecībā izmantotie materiāli un tehnoloģijas atbilst
pasaules līmenim, taču problēmas mēdz radīt ārsta – pacienta
komunikācijas trūkums,” uzskata “DR klīnika” zobārsts
Rendijs Dronka.
Dr.
Rendijs Dronka ir mācījies gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan
Ludviga Maksimiliana universitātē Minhenē, apvienojot iegūtās
zināšanas, viņa vēlme ir mainīt cilvēku priekšstatu par
zobārsta apmeklējumu kā par kaut ko nepatīkamu un neziņas pilnu.
Zobārsts stāsta par novitātēm, kuras būtu lietderīgi aizgūt no
citām Eiropas valstīm. Lai arī tehnoloģijas, iekārtas un
pieejamie materiāli ir tādi paši kā citur Eiropā, viena no
jomām, kas Latvijā būtu jāuzlabo, ir zobārstu komunikācija ar
pacientu un savstarpējā
uzticēšanās. Zobārstiem būtu jāveltī vairāk laika,
izstrādājot un izskaidrojot pacientam viņa zobu ārstēšanas
plānu, – jāizskaidro, kādas manipulācijas būtu nepieciešams
veikt, un jāpamato, kāpēc. Tagad bieži ir tā, ka pacientam pat
pēc zobārsta apmeklējuma nav pilnas informācijas par savu zobu
stāvokli. Piemēram, ja rentgenā ir redzams, ka zem esošās
plombes ir izveidojies bojājums, taču cilvēkam pagaidām nesāp,
zobārstam vajadzētu parādīt un izskaidrot, kāpēc un kā šis
zobs ir jālabo. Tāpat jāizstāsta, kādus materiālus un
tehnoloģijas ieteicams izmantot. Ja ir vairākas iespējas,
jāizskaidro varianti, to priekšrocības un trūkumi.
Dr.
Rendijs Dronka arī uzskata, ka Latvijā zobārstniecības cenrāžu
politikai vajadzētu būt godprātīgākai. Nebūtu pieļaujams, ka
cilvēks cenrādī redz vienu cenu, bet, sākot zobu ārstēšanu,
izrādās, ka jāpiemaksā vēl par iepriekšējās plombes
izņemšanu, medikamentiem, anestēziju u.c. Tā visa rezultātā
gala cena var izrādīties pat divkārša.
Zobārsts
pauž pārliecību, ka cenrādī būtu jānorāda gala cena,
iekļaujot visas nepieciešamās manipulācijas un materiālus. Tas
vairotu pacientu uzticēšanos, viņi daudz drošāk dotos pie
zobārsta, nebaidoties no negaidītiem pārsteigumiem.
Kā
vienu no piemēriem, kur savstarpējā komunikācija un uzticēšanās
tieši ietekmē gala rezultātu, var minēt estētisko zobārstniecību
– sevišķi priekšzobu restaurācijas. Dr. Rendijs Dronka uzsver, ka
tieši šī nozare ir piemērs ārsta-pacienta kopējam darbam, kurā
dažkārt plānošana, fotogrāfiju veikšana un analīze aizņem pat
vairāk laika, nekā cilvēkam jāpavada zobārsta krēslā. Savā
praksē Dr. Rendijs Dronka ir novērojis, ka nereti ierodas pacienti,
kuriem iepriekš jau ir veiktas kādas no priekšzobu restaurācijām
– keramiskie kroņi vai venīri (tautā sauktās “porcelāna
plāksnītes”), taču cilvēks nav apmierināts ar to izskatu. Tie
dažkārt mēdz izskatīties nedabīgi, un pacientus neapmierina
esošā forma vai krāsa. Pēc sarunas ar pacientu var izdarīt
secinājumus, ka problēmas cēlonis slēpjas nepietiekamā ārsta-
pacienta komunikācijā. Ārsts savu darbu tehniski ir izdarījis,
taču procesa laikā pārāk maz laika ticis veltīts diskusijai ar
pacientu, lai rezultāts pilnībā apmierinātu abas puses. Lai
izvairītos no šādām situācijām, Dr. Rendijs Dronka stāsta, ka
katram pacientam, kurš ieradies uz konsultāciju, vienmēr veic
kvalitatīvu digitālo fotogrāfiju uzņemšanu. Fotogrāfijas ir
neizstājams palīgs ne tikai, lai izskaidrotu pacientam ārstēšanas
nepieciešamību un iespējas, bet arī, lai nodotu informāciju zobu
tehniskajām laboratorijām par zobu formu, tekstūru, krāsu
niansēm un novietojumu.
Atbildot
uz jautājumu par tehniskām novitātēm, Dr. Rendijs Dronka stāsta,
ka mūsdienās estētiskajā zobārstniecībā vairs nevajadzētu
uztraukties par to, ka procedūra būs sāpīga. Šobrīd
var tikt izmantoti arī nepreparētie
(non prep) venīri, kas pagaidām
Latvijā vēl nav ļoti plaši izplatīta metode. Zobārsts
novērojis, ka cilvēkiem tie patīk, jo rezultāts izskatās ļoti
dabiski, turklāt process ir nesāpīgs, jo zobs vispār
nav jāpieslīpē – keramiskais venīrs jeb plāksnīte stiprinās uz
vesela zoba,
un līdz
ar to nav
nepieciešama anestēzija.
Noslēgumā
varam secināt, ka Latvijā pieejamā zobārstniecības izglītība
un tehnoloģijas ir augstā līmenī, un, veidojot ciešāku
sadarbību ar pacientu, būtu iespējams sasniegt labākos iespējamos
ārstēšanas rezultātus.
