Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Valdība konceptuāli atbalsta Finanšu ministrijas sagatavoto budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām

Ilustratīvs foto: Valsts kanceleja.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.

Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei – 162 miljonus eiro, konkurētspējai – 71 miljonu eiro, izglītībai – 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi – 31 miljonu eiro.

Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēl kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tostarp no AS “Latvenergo” paredzētas papildu iemaksas 30 miljonu eiro apmērā, bet no VAS “Latvijas valsts meži” – 90 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir pārdalīts budžeta ietvaros un nerada papildu deficītu vai ietekmi uz apstiprināto fiskālo telpu.

Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības ārkārtas sēdē skaidroja, ka, gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts drošības stiprināšanai, kur pamatā tika atbalstīts finansējums vienreizējiem pasākumiem, kurus ir iespējams finansēt ārpus fiskālās telpas – 354 miljoni eiro. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums ne tikai Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, bet arī kritiski svarīgu iekārtu iegādei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodrošinās televīzijas signālu nepārtrauktību un mobilitāti, kas ir pamats sabiedrības informēšanai par notiekošo valstī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā paredzēts novirzīt 6,22 miljonus eiro, bet kiberdrošības stiprināšanai – deviņus miljonus eiro.

Tāpat 2023.gada budžetā plānots papildu 18,38 miljonu eiro finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, bet “Rail Baltica” projekta ieviešanai – 2,38 miljoni eiro. Savukārt atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai šogad budžetā novirzīs 5,11 miljonus eiro.

Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei tiks paredzēts finansējums ik gadu, nodrošinot iedzīvotāju drošību šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei šogad un turpmākos gadus plānots novirzīt 200 miljonus eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tiks stiprināta arī iekšlietu sistēmas infrastruktūra, iegādājoties jaunus ugunsdzēsības transportlīdzekļus un izbūvējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo katastrofu centrus. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu, kas nodrošina reģionālo pārklājumu ar modernizētiem krīžu centriem visā Latvijas teritorijā. Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei plānots novirzīt 23 miljonus eiro, bet ugunsdzēsēju depo izveidei tiks novirzīti papildu 3,64 miljoni eiro.

Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, tostarp atalgojuma paaugstināšanai, kā arī sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 16 miljoni eiro.

Valdība ir vienojusies par kopīgām valsts prioritātēm, novirzot tam finansējumu 132 miljonu eiro apmērā no fiskālās telpas. 2023.gadā tiks palielināts minimālo ienākumu līmenis, turpmāk piesaistot to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad ir Dziesmu svētku 150.gadadiena, tāpēc jubilejas gadā valdība ir vienojusies par papildu finansējumu svētku sekmīgai norisei. Tāpat rasts risinājums Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumam un prognozējamībai, sasaistot to ar nodokļu ieņēmumiem. XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku nodrošināšanai plānots piešķirt 3,21 miljonu eiro.

Valsts prioritātes ir arī investīcijas cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, novirzot finansējumu zinātnei, pētījumiem un augstākās izglītības jomai. Zinātnei, pētījumiem un augstākajai izglītībai plānots papildu finansējums 29,9 miljonu eiro apmērā. Tostarp zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai tiks atvēlēti 7,6 miljoni eiro, finansējuma pieaugumam fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai – 1,5 miljoni eiro, valsts pētījumu programmas īstenošanai – 8,8 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas administrētajam Inovāciju fondam – divi miljoni eiro, bet augstākajai izglītībai – 10 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirs vēl papildu 6,55 miljonus eiro, lai palielinātu izdevumus jaunāko klašu skolēnu ēdināšanai no 2,15 līdz 3,09 eiro, savukārt papildu 5,6 miljoni eiro plānoti sporta nozares prioritārām programmām “Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam” mērķu īstenošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Turpinot mērķtiecīgu atbalstu veselības stiprināšanai, papildu finansējums piešķirts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai onkoloģijas jomā, tostarp inovatīviem medikamentiem, kā arī pakalpojumu pieejamībai bērniem. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai plānots novirzīt papildu 30 miljonus eiro.

Paredzēts finansējums valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot stratēģiski svarīgo amata grupu atlīdzībām 25,8 miljonus eiro. Valdība ir atbalstījusi arī papildu finansējumu tiesu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un Uzņēmumu reģistra veiktspējai. Savukārt ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, analītisko spēju un kapacitātes stiprināšanai paredzēti 4,8 miljoni eiro.

Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt apmēram 11 miljonus eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai 2023.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti 166,8 miljoni eiro, no kuriem trešā daļa plānota veselības jomas pasākumiem, palielinot ārstniecības personu algas un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Savukārt, lai nodrošinātu atbalstu lauku attīstības politikai, īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, vidējā termiņā tiks nodrošināts finansējums stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Šajā gadā Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, vienlaikus uzdots strādāt pie zaudējumu samazināšanas un “Latvijas dzelzceļa” finanšu situācijas stabilizēšanas. Tāpat panākta vienošanās piešķirt finansējumu valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai gan 2023.gadā, gan vidējā termiņā.

Jautājums par “Latvijas dzelzceļa” finanšu situācijas stabilizēšanu tiks risināts 2023.gada valsts budžeta izpildes procesā.

Tāpat Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt papildu 10 miljonus eiro dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, savukārt valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai plānoti papildu 11,5 miljoni eiro. Vēl 106 000 eiro paredzēts piešķirt ceļa zīmju nodrošināšanai lībiešu un latgaliešu valodās.

Tāpat paredzēts, ka demogrāfijas pasākumu īstenošanu nodrošinās gan Sabiedrības integrācijas fonds, kam būs jāadministrē vairākas ģimeņu atbalsta programmas, atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām īstenojot projektus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, gan Ekonomikas ministrija, kas pārraudzīs mājokļu programmu.

Starp Labklājības ministrijas prioritātēm ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveidei, tostarp bērniem īpašās situācijās novirzīs papildu 1,7 miljonus eiro, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai – 4,4 miljonus eiro, bet atlīdzības palielināšanai asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem – septiņus miljonus eiro. Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai plānots novirzīt papildu 2,5 miljonus eiro.

Kultūras ministrijai paredzēts piešķirt papildu 1,37 miljonus eiro kapacitātes stiprināšanai valsts teātros, koncertorganizācijās, cirkā un operā, un teātra un kino muzejā, arī Valsts kultūrkapitāla fondam plānots palielināt finansējumu par 1,37 miljoniem eiro.

Veselības ministrijai plānots piešķirt 5,45 miljonus eiro personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī 2,88 miljonus eiro paredzēts novirzīt vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tostarp veicinot māsu nodarbinātību profesijā. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai ieplānoti 27,5 miljoni eiro, bet veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai varētu tikt novirzīti papildu 15 miljoni eiro.

Vēl 25,26 miljoni eiro paredzēti atlīdzības celšanai stratēģiski svarīgās amata grupās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpinās uzlabot pakalpojumu kvalitāti, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Plānots arī turpināt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, iesaistoties visām nozarēm un izstrādājot nepieciešamās politikas izmaiņas.

Valdība arī atbalstīja FM priekšlikumu palielināt nodokļu ieņēmumus 2023.gadā 861 809 eiro apmērā, tostarp ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 640 965 eiro apmērā un ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 220 844 eiro apmērā, 2024.gadā 775 629 eiro apmērā, tostarp ieņēmumus no PVN 576 869 eiro apmērā un ieņēmumus no IIN 198 760 eiro apmērā un 2025.gadā 698 066 eiro apmērā, tostarp ieņēmumus no PVN 519 182 eiro apmērā un ieņēmumus no IIN 178 884 eiro apmērā, vienlaikus palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus FM budžeta programmā “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” 2023.gadā 350 000 eiro apmērā.

Tika atbalstīts arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, 2023.-2025.gadā 260 986 eiro apmērā ik gadu un vienlaikus palielināt izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem budžeta programmā “Iekšējās drošības biroja darbība” 2023.-2025.gadā 260 986 eiro apmērā ik gadu.

Finanšu ministrs pauda pārliecību, ka jau iepriekš budžetā iestrādātie pasākumi – pedagogu atalgojuma pieaugums, minimālās algas paaugstināšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, atbalsts Ukrainai – un papildu piedāvātie pasākumi 2023.gada valsts budžeta projektā 710 miljonu eiro apmērā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas šogad vismaz 1,3 miljardu eiro apmērā nodrošinās ekonomikas transformāciju un vieglāku iespējamo ekonomikas recesijas seku pārvarēšanu, turpmāk nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Jau ziņots, ka pirmdien, 9.janvārī, pēc koalīcijas partiju sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pavēstīja, ka 2023.gada valsts budžetā papildu līdzekļi tiks ieguldīti aizsardzībā, iekšējā drošībā, veselībā, izglītībā un zinātnē.

Ministrijām maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apmērs 2023., 2024. un 2025.gadam bija jāaprēķina un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 13.janvārim.

Budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 24. un 31.janvārī.

Valsts budžetu un to pavadošos dokumentus valdībā plānots apstiprināt 7.februārī un Saeimā iesniegt 9.februārī.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.