Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Valsts kontrole: Ieviesti gandrīz visi pašvaldību ēku drošuma revīzijā minētie ieteikumi

Gulbenes novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu šogad sākt 48 dzīvokļu īres nama būvniecību Gulbenē. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Pēc pašvaldību ēku drošuma revīzijas ir ieviests 31 no 32 jeb 97% no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VK padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Revīzija tika veikta 2018./2019.gadā, bet publiskota 2020.gada sākumā, sniedzot ieteikumus 10 pašvaldībām un Ekonomikas ministrijai. Revīzijā tika apsekota Daugavpils un Valmieras pilsēta, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes, Ventspils novads, informēja Korčagins.

Revīzijā tika konstatēts, ka neviens nerūpējas par ēkām tā, kā ir noteikts normatīvos. Starp iemesliem tika minēts, ka iesaistītajām personām ir nepietiekama izpratne par drošu ēku ekspluatāciju un pienākumu izpildi, ēku apsaimniekotāju profesionālās kvalifikācijas un kontroles neesamība, būvvalžu neatkarības riski un darba metodiskās vadības trūkums, kā arī nepietiekami uzkrājumi remontiem iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ un finansējuma nepieejamība.

VK šo trūkumu novēršanai ieteica izstrādāt risinājumus problēmu novēršanai, tostarp finanšu instrumentus mājokļu tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Korčagins informēja, ka pēc revīzijas Ekonomikas ministrija izstrādāja rīcības plānu ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kā rezultātā iedzīvotājiem kopš 2021.gada septembra ir pieejami līdzekļi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontiem “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) programmas ietvaros.

Tāpat normatīvos noteikts, ka daudzdzīvokļu mājām būs jāveic regulāra tehniskā apsekošana reizi 10 gados. Informāciju par mājas stāvokli saņems būvvalde, kurai būs jāpieņem visi nepieciešamie lēmumi, lai novērstu apdraudējumu.

Revīzijā tika konstatēts, ka ne iedzīvotāji, ne pašvaldības nezina, kāds ir māju tehniskais stāvoklis un cik drošas tās ir, atgādināja Korčagins. VK ieteica apsekot ēkas, lai noteiktu to tehnisko stāvokli, apzināt nepieciešamo ieguldījumu apmēru atbilstoša daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa nodrošināšanai, kā arī izvērtēt ieguldījumu ekonomisko lietderību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Korčagins informēja, ka pašvaldības ēkas apsekoja un no vairākām mājām nolēma iedzīvotājus pārvietot to neatbilstošā stāvokļa dēļ un tādēļ, ka tajās nav ekonomiski lietderīgi ieguldīt. Piemēram, Gulbenes, Saldus un Ventspils novados pašvaldības kopumā ir nolēmušas pārvietot iedzīvotājus no 20 mājām, jo bojājumu dēļ mājās vairs nebija ekonomiski lietderīgi ieguldīt.

Vienlaikus Gulbenes novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu šogad sākt 48 dzīvokļu īres nama būvniecību Gulbenē.

Tāpat vairākām mājām pašvaldības saplānoja konkrētus darbus, lai novērstu ēkās esošos bojājumus. Piemēram, Ventspils novada pašvaldība no revīzijā 13 pārbaudītajām mājām, piecām mājām veica skursteņu remontu un sešām mājām veica ūdens un kanalizācijas stāvvadu un guļvadu daļēju nomaiņu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Revīzijā tika konstatēts, ka ēkās, kas pieder pašvaldībām – skolās, kultūras namos un citās nedzīvojamās ēkās -, tiek regulāri konstatēti bojājumi, kas apdraud to drošumu. VK ieteica pašvaldībām uzlabot nedzīvojamo ēku pārvaldīšanas process, tostarp izstrādājot nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus. 

Korčagins informēja, ka pašvaldības noteica apsaimniekošanas darbiniekiem veicamās darbības, lai nedzīvojamās ēkas uzturētu drošā stāvoklī – regulāri jāapseko ēka, noteikti gadījumi, kad remonts jāveic nekavējoties, jāgatavo remontdarbu plāns.

VK revīzijā tika konstatēts, ka pašvaldību būvvaldes plānveidīgi un pēc savas iniciatīvas nepārbauda ēkas, kurās varētu būt drošuma riski. VK ieteica būvvaldēm palielināt pārbaužu skaitu, kas balstīti risku novērtējumā, kā arī izvērtēt būvvaldes institucionālo padotības formu, lai veicinātu tās funkciju un amatpersonu neatkarību, kā arī uzlabotu lēmumu izpildes rezultātus. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc revīzijas būvvaldes noteica ēku grupas, kurās ir lielākie riski drošumam, kā arī sagatavoja darba plānu ar konkrētām ēkām, kas attiecīgajā gadā tiks apsekotas. Daugavpils pilsētas un Limbažu novada būvvaldes pēc revīzijas arī veica ēku apsekošanas atbilstoši izstrādātajam plānam. Piemēram, Daugavpils pilsētas būvvalde apsekojusi 21 ēku, sniedzot īpašniekiem arī norādījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kas vairākos gadījumos ir arī izpildīti. 

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders deputātus informēja, ka patlaban tiek domāts par pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošanu, īres un sociālo māju būvniecību. 

Auders informēja, ka tuvākajā laikā būs sagatavota atbalsta programma zemas cenas īres mājokļu būvniecībai pašvaldībās, kurā ar 43 miljonu eiro finansējumu plānots uzbūvēt 700 īres dzīvokļu. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt sociālo dzīvokļu atbalsta programmā ar 60,9 miljonu eiro atbalstu plānots pašvaldībās atjaunot 1200 dzīvokļu un no jauna uzbūvēt 665 sociālos dzīvokļus, informēja Auders.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš atzina, ka bez privāto investoru iesaistes mājokļu jautājums netiks atrisināts, jo patlaban ir ierobežots banku atbalsts, bet ar valsts investīcijām mājokļus nekad nesabūvēs. 

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka patlaban visas mājokļu atbalsta programmas tiek balstītas uz pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, bet ir ļoti maz valsts budžeta finansētu ilgtermiņa atbalsta instrumentu. Valaiņa ieskatā, būtu jāstrādā tieši pie budžeta finansētu atbalsta instrumentu paplašināšanas. 

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.