Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

VĒLĒŠANAS: Pieci Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderi ir premjera amata kandidāti

Līdz 14.Saeimas vēlēšanām atlicis mazāk par mēnesi. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, pētām informāciju par Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderiem. Izvēlējāmies aplūkot tās 12 partijas, kuras ir vispopulārākās pēc pētījumu centra SKDS veikto aptauju rezultātiem un tātad visdrīzāk var pretendēt uz iekļūšanu Saeimā. Šīs partijas ir “Jaunā Vienotība” (JV), Nacionālā apvienība “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (NA), sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!” (AP), “Progresīvie”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Krievu savienība (LKS), “Apvienotais saraksts” (AS), “Latvijai pirmajā vietā” (LPV), “Stabilitātei!”, “Katram un katrai” (KuK) un “Konservatīvie”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gan izglītoti, gan turīgi

Visu šo partiju Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderu vidējais vecums ir 47 gads; 3 strādā valdībā, 4 ir bijuši 13.Saeimas deputāti. No 12 partiju Vidzemes sarakstu līderiem 2 ir sievietes. Visiem 12 ir Latvijas pilsonība, vienam – dubultpilsonība (arī ASV). Tā ir vecākajam un politiski pieredzējušākajam no visiem – JV Vidzemes saraksta pirmajai personai, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. Viņš ir arī gados visvecākais no partiju 12 Vidzemes sarakstu līderiem. A.K.Kariņam ir 58 gadi. Viņš no savas partijas ir premjera amata kandidāts arī jaunajam Saeimas sasaukumam.

Gados jaunākā no visiem 12 partiju Vidzemes sarakstu līderiem ir 34 gadus vecā Karina Sprūde – 13.Saeimas deputāte, kura pārstāv partiju KuK.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visi 12 minēto partiju Vidzemes sarakstu līderi dzīvo Rīgā vai tās tuvumā. Trim dzīvesvieta ir Siguldas novadā: Uģim Mitrevicam no NA, kurš ir Siguldas novada domes priekšsēdētājs; Ivaram Zariņam no “Saskaņas”, kurš ir šīs partijas valdes loceklis un bijis 13.Saeimas deputāts (februārī paziņojis par mandāta nolikšanu), kā arī nosaukts no savas partijas kā nākamais premjera amata kandidāts; Armandam Krauzem no ZZS, kurš ir 13.Saeimas deputāts. Vairāki citi dzīvo Ādažos vai Jūrmalā.

Viskvalificētākā izglītība ir A.K.Kariņam, kuram ir ASV iegūts doktora grāds valodniecībā. Savukārt AP Vidzemes saraksta līderis – aizsardzības ministrs Artis Pabriks – ir Dānijā skolots politisko zinātņu doktors. Viņa pārstāvētā partija nosaukusi A.Pabriku kā nākamo premjera amata kandidātu. “Progresīvo” Vidzemes vēlēšanu saraksta līderis Kaspars Briškens Stokholmas Universitātē ir ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Viņš ir bijušais diplomāts. “Progresīvie” viņu no sava vidus virza kā iespējamo nākamo premjera amata kandidātu. Pārējie no nosaukto 12 partiju Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderiem, augstākā izglītību ir ieguvuši Latvijā, izņemot Andri Vurču no LKS, kuram vienīgajam ir tikai vidējā izglītība un kurš ir Olaines novada pašvaldības deputāts un SIA “Vurcs” īpašnieks un valdes loceklis.

No pašu šo deputātu kandidātu sniegtās informācijas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izriet, ka finanšu ziņā nopietnākais vīrs ir premjers A.K.Kariņš. Uz dokumentu iesniegšanas brīdi CVK viņš divās bankās bija uzkrājis 132 900,66 eiro un piecās bankās – 296 686,15 ASV dolārus. Viņam pieder akcijas astoņos ASV uzņēmumos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LPV Vidzemes saraksta līdere Linda Liepiņa, kura ir SIA “Lafarma” valdes locekle un kurai pieder kapitāldaļas divos uzņēmumos, bankā glabā 95 000 eiro, bet aizdevusi ir 40 000 eiro. L.Liepiņa bija 13.Saeimas deputāte, bet 2020.gadā nolika savu deputātes mandātu.

A.Pabriks divās bankās uzkrājis 70 085,58 eiro un 13 478,02 Lielbritānijas mārciņas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš ir 1.persona “Konservatīvo” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, divās bankās uzkrājis 63 948 eiro, viņš uzrādījis 4044,25 eiro parādsaistības. J.Bordāns no savas partijas tiek virzīts kā premjera amata kandidāts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

K.Sprūde no KuK bankā glabā 58 208,90 eiro, bet skaidrā naudā ir uzkrājusi 30 000 eiro. Viņai Rēzeknē pieder 3 dzīvokļi un viņa ir SIA “Dikaz” kapitāldaļu īpašniece.

I.Zariņš no “Saskaņas” aizdevis 207 060 eiro. Bankā uzkrājis 12 216 eiro, skaidrā naudā – 17 500 eiro. Viņam pieder četri motocikli, jaunākais – “Yamaha Tenere 700” – ražots 2019.gadā.

Edvards Smiltēnsno AS, kurš ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un kuram pieder kapitāldaļas SIA “ES Law Consulting”, divās bankās uzkrājis 15 028,26 eiro, viņam ir 100 658,49 eiro parādsaistības, bet aizdevis kopumā 9670 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

K.Briškens no “Progresīvajiem”, kurš ir pašnodarbināts starptautisko pasākumu moderators, bankā uzkrājis 18 315,42 eiro un 2 076,81 zviedru kronas.

Parlamentārietis A.Krauze no ZZS uzrādījis 37 385,20 eiro parādsaistības, kā arī informējis, ka aizdevis 12 700 eiro. Viņš pēc izglītības ir agronoms-dārzkopis, ir SIA “BB Solutions” īpašnieks un akcionārs AS “Rīgas kuģu būvētava”.

Nekādus uzkrājumus, parādus vai aizdevumus nav uzrādījuši divu partiju Vidzemes sarakstu līderi. Tas ir A.Vurčs no LKS, kā arī partijas “Stabilitātei” Vidzemes saraksta līderis Amils Saļimovs, būdams 3 uzņēmumu valdes loceklis, kuram pieder kapitāldaļas 2 uzņēmumos un kurš darbojas 3 biedrībās un partijas “Stabilitātei!” valdē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vārdos – lielas apņemšanās

“Dzirkstele” uzrunāja katru no Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderiem septiņās nosauktajās partijās, taču ne visi atsaucās. Bija tādi, kuri aizbildinājās ar lielu aizņemtību.

UĢIS MITREVICS (Nacionālā apvienība).

NA Vidzemes saraksta līderis U.Mitrevics “Dzirkstelei” uzsvēra: “Es neesmu bijis iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputāts, esmu Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs pēdējos 13 gadus. Tas, kā izskan Siguldas vārds nacionālā un reģionālā līmenī, arī atspoguļo manu profesionālo sniegumu darbā pašvaldībā. Ja runājam par manu individuālo pienesumu reģionālā līmenī, tad kā vienu no būtiskākajiem varu minēt – aktīvu aizstāvību taisnīgai Eiropas struktūrfondu finansējuma sadalei starp pašvaldībām, strādājot reģionālās attīstības centru apvienībā. Savukārt Vidzemes tūrisma nozare ir ļoti daudz ieguvusi no pēc Siguldas iniciatīvas izveidotā tūrisma klastera “Enter Gauja”.” Runājot par to, ko vēlētos paveikt, ja būtu lemts iekļūt 14.Saeimas sastāvā, U.Mitrevics saka: “Viens no pirmajiem uzdevumiem būtu noteikt līdzvērtīga skaita un apjoma sociālo pakalpojumu klāstu visās pašvaldībās Latvijā. Tā, piemēram, pirms reformas Siguldā bija 26 sociālie pakalpojumi, bet kādā no jaunpienākušajiem novadiem vismaz divas reizes mazāk. Tagad visā jaunajā novadā ir vienāds sociālo pakalpojumu klāsts, un tā tam būtu jābūt visā Latvijā. Tāpat arī visās pašvaldībās būtu jābūt vienotiem noteikumiem un parametriem, pēc kuriem kāds pabalsts tiek piešķirts, piemēram, noteikts vienāds maznodrošinātas un trūcīgas personas līmenis visās pašvaldībās, lai neradītu mākslīgu deklarētās dzīvesvietas maiņu un nevienlīdzību starp Latvijas iedzīvotājiem. Ir virkne instrumentu, ar kuriem regulēt sociālo vienlīdzību valstī, lai vairotu iedzīvotāju labklājības līmeni, efektīvi izmantojot valsts līdzekļus.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
IVARS ZARIŅŠ (“Saskaņa”).

I.Zariņš no “Saskaņas” “Dzirkstelei” pauda: “Saeimas deputāta pienākums ir strādāt visas Latvijas tautas interesēs, ko arī apzinīgi esmu darījis visus šos gadus. Esmu panācis vairākas lietas, kuras ir nesušas labumu arī Vidzemei. Pirmkārt, tā ir elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras atmaskošana un panākšana, lai tiktu mainīts tiesiskais regulējums, kas uzliek pienākumu reāli pārbaudīt OIK stacijas un pārtraukt atbalsta izmaksu tiem komersantiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus. Esmu īstenojis vairākas parlamentārās izmeklēšanas procedūras (izmantojot deputāta pieprasījumus), kā rezultātā esmu panācis kriminālprocesu ierosināšanu par vakcīnu iepirkumiem un par nederīgo respiratoru iepirkumu.”

ANDRIS VURČS (Latvijas Krievu savienība).

LKS Vidzemes saraksta līderis A.Vurčs “Dzirkstelei” pauda – ja būs lemts iekļūt 14.Saeimas sastāvā, viņš cīnīsies ar elektrības cenu spekulantiem. “Tā būs kā prioritāte uz šo brīdi,” teica A.Vurčs.

KARINA SPRŪDE (“Katram un katrai”).

K.Sprūde no KuK “Dzirkstelei” izteikusi šādas domas: “Es būtu laimīga gan kā deputāte, gan māte, ja jaunā Saeima savos pirmajos balsojumos atbalstītu šādus krīzes seku samazinošus priekšlikumus:
1) 100 kWh elektroenerģijas bez maksas katrai mājsaimniecībai;
2) 50 kWh elektroenerģijas bez maksas katrai mājsaimniecībai papildus par katru bērnu.
Kā arī demogrāfijas situāciju stabilizējošu pasākumu – bērna piedzimšanas pabalsta noteikšanu 5000 eiro.”

AMILS SAĻIMOVS (“Stabilitātei!”).

A.Saļimovs no partijas “Stabilitātei” sniedza “Dzirkstelei” šādu atbildi: “Mūsu atbalsta centrs (biedrība “Stabilitātei – jā!” – red.) veiksmīgi darbojas jau divus gadus. Ņemot vērā, ka mēs neesam pārstāvēti Saeimā, visu šo laiku mūsu komanda nodarbojās ar iedzīvotāju atbalstu un konsultācijām, sniedzot juridiskās un likumdošanas konsultācijas. Pēdējo divu gadu laikā attālināti un uz vietas mēs spējam apkalpot simtiem Vidzemes iedzīvotājus. Tagad mēs esam posmā, kad jārisina problēmas. Pirmām kārtām, viena no galvenajām problēmām, kuru mēs redzam, ir energoresursu cenu kāpums. Ko šajā sakarā mēs spējam darīt, kad būsim valdībā? Izskatīsim iziešanu no sistēmas “Nord Pool”, tādā veidā mēs samazināsim elektrības cenu, kā arī pēc nepieciešamības sniegsim papildus finanšu atbalstu. Un, kad problēmas būs atrisinātas, mēs sāksim Vidzemes reģiona attīstīšanu. Mēs uzskatām, ka Vidzemes reģionam ir vajadzīgs lielāks finansējums.”

EVIKA SILIŅA (“Jaunā Vienotība”).

No JV Vidzemes saraksta “Dzirkstelei” atbildes sniedza otrā persona šajā sarakstā – Evika Siliņa, kura ir Ministru prezidenta A.K.Kariņa parlamentārā sekretāre. Pēc izglītības viņa ir juriste. Strādājot Ministru kabinetā, ir apturējusi savu zvērinātas advokātes praksi. E.Siliņa teica: “Pateicoties manai iesaistei, nodrošināju, ka politiskās sarunas par Alūksnes slimnīcu notiek pilnvērtīgi, uzklausot slimnīcas vadību, un slimnīca ne tikai saglabāja savu līmeni, bet šobrīd jau ir gatava sasniegt augstāku kvalitāti. Cēsīs 112 zvanu centrs tapis ar manu atbalstu, vēl esot darbā Iekšlietu ministrijā. Ceru, ka drīzumā Lielstraupes pils tiks ar īpašu likumu nodota Cēsu pašvaldībai. Sadarbojamies ar Cēsu novadu šajā jautājumā. Esmu bijusi “politiskā mamma” Ukraiņu civiliedzīvotāju atbalsta likumam un visos ar ukraiņu bēgļiem saistītajos lēmumos. Tāpat sadarbojos ar NVO šajos jautājumos. Ko darīšu? Vispirms mums jāpārdzīvo šī ziema un augošās cenas. Strādāšu, lai samazinātu cenu kāpuma sekas. Iestāšos par kvalitatīvu izglītības procesu un lai mums ir skolotāji, kas to dara. Esam solījuši, ka skolotāju darba samaksa pārsniegs 20 % vidējās darba samaksas valstī. Rūpēšos, lai gan iedzīvotāju ārējā, gan iekšējā drošība būtu garantēta un tai tiktu atvēlēti vismaz 2,5 % no IKP.”

KASPARS BRIŠKENS (“Progresīvie”).

K.Brikšens no “Progresīvajiem” speciāli “Dzirkstelei” pauda: “Esmu jaunpienācējs politikā, tāpēc attiecībā uz izdarītajiem darbiem minēšu piemērus no savas profesionālās dzīves. Savā ilggadējā darbībā, vadot “Rail Baltica” projekta stratēģisko attīstību, esmu aktīvi virzījis ideju par reģionālajām “Rail Baltica” stacijām (piemēram, Vangažos, Skultē un Salacgrīvā) un ar tām saistītajām attīstības iespējām, nākotnē nodrošinot Vidzemē jaunus transporta savienojamības centrus, jaudīgu platjoslas un 5G internetu, kā arī iespējas ražojošajiem uzņēmumiem iekļauties “Rail Baltica” loģistikas tīklā. Kā AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis esmu bijis cieši iesaistīts jauno vilcienu ieviešanas procesā, jau tuvākajā laikā Latvijā sākot nodrošināt Eiropas līmeņa un komforta vilcienu satiksmes pakalpojumus, sākotnēji elektrificētajā zonā, bet vēlāk arī visā Latvijā. Savukārt mūsu svarīgākais un steidzamākais uzdevums jaunajā sasaukumā – ar kritisku nozīmi gan Vidzemei, gan visai Latvijai – būs būtiski palielināt valsts krīzes atbalstu, sasniedzot vismaz 3 % no IKP, lai novērstu to, ka krīze kārtējo reizi tiek iznesta uz mūsu vidusslāņa ģimeņu dzīves līmeņa pasliktināšanās rēķina.”

LINDA LIEPIŅA (“Latvija pirmajā vietā”).

L.Liepiņa no partijas LPV “Dzirkstelei” sacīja: “Es pārtraucu darbu 13.Saeimā tāpēc, ka uzskatīju – tādu attālināto sēžu formātu, kāds bija Covid-19 pandēmijas laikā, neparedz Satversme. Satversme paredz pulcēšanos deputātiem klātienē. Vai var uzskatīt, ka klātiene ir arī attālinātā vide? Tiekoties ar tā laika Satversmes tiesas priekšsēdētāju, mēs ar Didzi Šmitu (13.Saeimas deputāts, Zaļās partijas biedrs – red.) norādījām uz to, ka digitālā vide ir komunikācijas veids, nevis tikšanās vieta. Skaidrs, ka bija ļoti ērti ilgu laiku Saeimas sēdes noturēt attālināti. Tad žurnālisti netika klāt deputātiem. Es ļoti ilgu laiku boikotēju šīs te attālinātas sēdes, tādā veidā protestējot, jo Satversme neparedz vienam deputātam iesniegt sūdzību Satversmes tiesā. Līdz ar to vienīgais veids bija protestēt, nepiedaloties tajā formāta, kas, manuprāt, nav leģitīms. Un tad gāja vaļā novadu reforma, pret kuru daudzi novadi protestēja. Arī mani vēlētāji no Varakļāniem. Te ir spilgtākais piemērs, ko varu pateikt, atbildot uz jautājumu, ko esmu darījusi Vidzemes labā. Viņi lūdza, lai palīdzu Varakļāniem administratīvajā iedalījumā palikt pie Vidzemes, pie Madonas novada. Varakļānieši arī vērsās Satversmes tiesā. Tur no svara bija katra balss. Savu vēlētāju labā es pārkāpu pāri savam principam nepiedalīties šajās, manuprāt, neleģitīmajās Saeimas sēdēs. Es iestājos par varakļāniešiem no sākuma līdz beigām. Bet varakļānieši ir malači ar savu aktivitāti. Tas ir labs piemērs. Skaidrs, ka Varakļāni ir Latgale pēc kultūras viedokļa. Bet Varakļāni jau tik daudzus gadus bija saistīti ar Madonu. Un tas jau ir pavisam cits stāsts. Tāpēc varakļāniešos bija jāieklausās. Tāpat kā Saeimas deputātiem bija jāieklausās arī tajā, ko saka citi novadi. Ja mēs runājam konkrēti par Gulbeni, bija gadījums, kad pie manis vērsās vientuļā māmiņa ar diviem bērniem, kura bija pieteikusies uz sociālo dzīvokli, bet viņas vieta rindā visu laiku tika attālināta. Mans pienākums kā deputātei ir palīdzēt cilvēkiem arī šādos konkrētos gadījumos, savu iespēju robežās atsaukties cilvēkiem. Ļoti bieži ir tā, ka viens tālruņa zvans var atrisināt ļoti daudz ko. Bija daži zvani Gulbenes novada pašvaldības darbiniekiem. Esmu ļoti priecīga, ka sieviete ar diviem bērniem diezgan ātri tika pie dzīvojamās platības un šis jautājums tika atrisināts. Tā ka dažreiz pietiek ar to, ja pasaki, ka šeit zvana deputāte Linda Liepiņa.

Kas būs mans pirmais darbs, ja nu tikšu ievēlēta 14.Saeimā? Tā būs zvēresta došana. Esmu cilvēks, kas dotajam vārdam seko. Tas, ka es kā 13.Saeimas deputāte noliku savu mandātu, bija mana nostāja, ka es ievērošu Satversmi un likumus. Zvērests nav tikai formalitāte. Ja deputāts sola, tas ir jādara ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tas, cik daudz šī, 13.Saeima, pārkāpa gan Satversmi, gan likumus, ir prātam neaptverami!”

Partijas priekšvēlēšanu programmās sola, vēlētāji ir kritiski

Partiju programmās – “pupu mizas”

Kā partiju piedāvājumu šajā priekšvēlēšanu laikā izvērtē ekspolitiķis Guntis Blūms no Daukstu pagasta? Viņš “Dzirkstelei” neslēpj: “Es tās partiju programmas neskatos, nelasu… Tā ir tukša laika tērēšana! Tās ir “pupu mizas”, kas rakstīts partiju programmās. Tāpat ir redzams un prognozējams, kuras ir prokrievisko uzstādījumu partijas. Par tādām, protams, nevar balsot. Bet nav izslēgts, ka ar laiku šīs partijas Latvijā var ņemt pārsvaru, jo arī latvieši var balsot par tām, ja gribēs tādā veidā “sodīt” pie varas esošās partijas. Jā, nevar balsot par tiem, kuri jau agrāk parādījuši sevi kā blēžus. Par ko balsot tiem, kuri nezina, ko izvēlēties? Es teiktu tā. Ja partijas deputātu kandidātu sarakstā redz kaut vai vienu zināmu labu, godīgu cilvēku, par kuru gribas atdot savu balsi, ir jābalso. Kaut vai visus pārējos var izsvītrot, bet savam favorītam var pielikt plusa zīmi.”

G.Blūms uzskata – “šleseri”, “gobzemi”, “stepaņenko” šajās vēlēšanās savāks pietiekami daudz balsu. Viņam nav ilūziju, ka balsotāji būs arī par Lemberga kā premjera amata kandidāta partiju, lai gan Lembergam ir notiesājošs spriedums tiesas pirmajā instancē.

G.Blūms domā, ka varbūt kādas partijas pēc iekļūšanas 14.Saeimā tiešām mēģinās kaut ko īstenot no savām priekšvēlēšanu programmām, tomēr noteicošais būšot tas, kā veidosies koalīcijas un kādi būs to kopīgie plāni.

Jātiekas klātienē ar kandidējošajiem

Gulbenietis Andrejs Vācietis “Dzirkstelei” saka – viņš gribētu tikties ar 14.Saeimas deputātu kandidātiem klātienē, izjautāt viņus. Tas palīdzētu izprast situāciju un izdarīt izvēli 1.oktobrī. Viņš arī norādīja, ka politiķi kūtri apmeklē reģionus. Piemēram, neesot ne jausmas, kādi deputāti Vidzemi ir pārstāvējuši 13.Saeimā.

“Mēs dzīvojam divkopienu valstī: augšā dara vienu, apstiprina likumus priekš sevis, bet apakšā ir tauta, kura iztiek, kā var. Man visiem deputātu kandidātiem būtu viens jautājums: ko viņi ir izdarījuši Latvijas un tautas labā aizvadītajos četros gados? Vairums no viņiem jau ir sēdējuši 13.Saeimā. Lai atbild! Individuāli! Un, ja nav, ko teikt, tad kāpēc tāds deputāts ir vispār vajadzīgs. Pieļauju, ka pusei no viņiem vispār nebūtu, ko atbildēt,” saka A.Vācietis.

Viņa uzskats ir tāds, ka Latvijā valda “partiju bardaks” un ka allaž “vecie buki” atkal tiecas iekļūt parlamentā, turklāt viņiem tas izdodas. “Viņi māk ielīst citās partijās, lai atkal atgrieztos Saeimā. Bet jaunos jau nemaz nelaiž pie vārda, kur nu vēl pie varas!” noteic A.Vācietis. Viņš ir par to, lai Latvijā samazinātos partiju skaits. Ja būtu tikai kādas trīs vai četras, vēlētājiem būtu vieglāk orientēties situācijā un būtu “lielāka kārtība”, mazāk tiktu tērēts valsts budžets partiju finansēšanai, uzskata A.Vācietis.

Viņš vēlētos Latvijā tādu vēlēšanu sistēmu, kur jābalso nevis par partijām, bet par personībām.

Par latviskuma un valsts interesēm

Bijusī novada domes deputāte, uzņēmēja Ilze Mezīte “Dzirkstelei” saka: “Katram vēlētājam ir kaut kāda pieredze. Dzīves pieredze. Neviens jau vēlētajiem nesolīs tādas lietas, kuras tu negribi dzirdēt. Visiem gribas dzirdēt, ka nonesīs zvaigznes no debesīm. Tā ir visu laiku.”

Viņa uzsver, ka noteikti ies uz vēlēšanām, un iesaka tāpat rīkoties arī citiem. I.Mezīte saka – viņa iestājas par tādiem politiskajiem spēkiem, kas vairāk “aizstāv latviešu, latviskuma un Latvijas kā neatkarīgas valsts intereses”. “Tas ir būtiski!” viņa akcentē. “Ar karu Ukrainā mēs saprotam, ka Latvijas ekonomiskā atkarība no citiem – tā var kaut kad beigties.”

I.Mezīte lasīšot partiju priekšvēlēšanu programmas, bet “tīri, lai par kaut ko pasmaidītu”. Bet tas nebūšot izšķirošais faktors viņas kā vēlētājas izvēlē. I.Mezīte raugās uz sevi jau pierādījušām partijām, bet par tādām, kuras nodibinātas gadu pirms vēlēšanām, viņa saka: “Nav jēgas. Nezinu, kāpēc vispār dibina. Lai naudu dabūtu? Bet reāli jāsaprot, ka Saeimā netiks. Ja vēlas tur būt, risināt problēmas, jāpieslienas pie partijas, kura jau strādā, kurai jau ir pieredze.”

Runājot par reģionālajiem ceļiem kā jautājumu priekšvēlēšanu gaisotnē, I.Mezītei ir savs viedoklis: “Šodien ceļi ir daudz labāki, nekā bija pirms gadiem divdesmit vai trīsdesmit. Man iznāk daudz braukt. Agrāk ar savu mašīnu ne visur varēju piebraukt, iebraukt, tagad – varu. Problēmas ir tikai plūdos vai citās ārkārtas situācijās. Gribētos taisnākus ceļus. Jā. Bet, neraugoties uz visu un uz dārgo degvielu, cilvēki brauc ar savām automašīnām un negrib pārsēsties sabiedriskajā transportā. Bet sakām, ka mēs slikti dzīvojam.”

Uzticēsies “pārbaudītām vērtībām”

“Es ļoti daudz klausos “Latvijas Radio”. Tas pagaidām ir mans galvenais informācijas avots. Protams, arī prese. Televīzija – mazāk. Izmantošu visus informācijas avotus. Vēl jau ir laiks pārdomām,” “Dzirkstelei” saka gulbeniete, bijusī novada deputāte Ieva Grīnšteine.

Pārdomājot, par ko balsot, viņa saka – nepaļaujas uz latviskuma un neatkarīgās valsts lozungiem, jo pieredze liecinot, ka tie var izrādīties “tikai vārdi, kuru ideja ir populisms”. “Diemžēl populismu mēs dzirdam un dzirdēsim. Un vairums cilvēku uz to “pavelkas”,” viņa saka.

Arī uz pavisam jaunām personālijām lielajā politikā I.Grīnšteine raugās piesardzīgi. “Mēs jau esam redzējuši, kur noved pavisam jaunie… Diemžēl, kamēr mēs saredzam un saprotam, kas viņi ir, jau ir izdarītas sliktas lietas.” I.Grīnšteine izvērtējot “pārbaudīto vērtību” pārstāvjus valsts politikā. Kaut arī pievērš uzmanību jaunpienācējiem, bet tad “ir risks atkal dabūt “cirku” vai “teātri””, bet pretstatā no pieredzējušajiem politiķiem ““cirku” vai “teātri” sagaidījuši neesam”.

I.Grīnšteine uzsver: “Covid-19 krīze un gadi nebija vienkāršs laiks. Varbūt varam nepiekrist tam, ko darīja Saeima un valdība. Bet mums tomēr ir jāatzīst, ka paši sliktākie risinājumi kopumā tie nebija, izņemot dažas kļūdas. Bet kļūdu nav tikai tiem, kuri neko nedara. Kopumā risinājumi nebija slikti. Tiem, kuri visu tikai kritizē, būtu jāpadomā pašiem par sevi – kāpēc viņi ir tur, kur viņi ir, un kāpēc cilvēki, kurus viņi tik izmisīgi kritizē, ir tur, kur viņi ir. Ir kaut kāds iemesls, vai ne?”

  • Diāna Odumiņa

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.