Cukura diabēts: skaitļi, fakti un padomi

„Medicīnā
pastāv
princips «80:20»
saslimšanu novēršanai; tas nozīmē, ka par astoņdesmit
procentiem ir jāievēro veselīga dzīvesveida ieteikumi, bet
divdesmit procenti paliek katra mazajām ne vienmēr veselīgajām
„vājībām”.
Endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde

10 fakti, kas
jāzina par diabētu

1. Organismam
   novecojot, ikvienam palielinās iespēja saslimt, tāpēc, sākot no
   45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāpārbauda savs cukura līmenis
   asinīs;

2. 65% gadījumu
   ārsti diagnosticē 2. tipa diabētu, kad jau attīstījušās
   cukura diabēta vēlīnās komplikācijas;

3. 2. tipa
   cukura diabēts lielākoties ir sekas cilvēka dzīvesveidam – ko
   ēdam, cik daudz kustamies, cik daudz laika atvēlam miegam, cik
   saspringta ir mūsu ikdiena;

4. 30 minūtes
   fiziskas aktivitātes dienā samazina risku saslimt ar 2. tipa
   diabētu par 40%;

5. Visstraujākais
   saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem;

6. Risks vēl
   pieaug cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un
   holesterīna līmeni, kā arī tiem, kuru ģimenē jau kāds ar to
   slimo;

7. 2. tipa
   cukura diabētam tā attīstības sākumā nav izteiktu sūdzību;
   klasiskie
   slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes,
   nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, kad glikozes
   līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts un pārsniedz 12
   mmol/l;

8. Diabēta
   pacientiem ir divas līdz četras reizes lielāks risks iegūt
   insultu;

9. 20% cukura
   diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu
   slimībām;

10. Katru gadu
    pieaug to cilvēku skaits, kuriem tiek diagnosticēts diabēts –
    Latvijā tie ir jau vairāk nekā 90 000 cilvēki

„Šūnas,
kas ir mūsos, negrib, lai tu 2 naktī rakstītu kādas lekcijas un
sūtītu e-pastus – viņām ir savs pulkstenītis, un šajā laikā
viņas grib atpūsties. Smadzenes, kas nav izgulējušās, no rīta
pieprasa enerģiju – un mēs ķeramies pie našķiem, ātrajām
uzkodām, enerģijas dzērieniem – tas ir arī iemesls, kāpēc 2.
tipa diabēts tiek atklāts ar vien jaunākiem cilvēkiem.”
Endokrinoloģe
prof. Ilze Konrāde

Kā dzīvot tālāk

1. Doties pie ārsta, kas izvēlēsies
   piemērotāko terapiju

2. Kontrolēt savu cukura līmeni arī
   paškontrolē un pārrunāt rezultātus pie ārsta ik pēc 3
   mēnešiem

3. Kontrolēt savu asinsspiedienu un
   holesterīna līmeni

4. Samazināt stresu ikdienā, atrast
   laiku atpūtai un izgulēties

5. Zāles visu neatrisina, tāpēc
   atceries šo burvīgo tandēmu – veselīgs uzturs & mērena
   fiziskā aktivitāte

Kāpēc fiziskās aktivitātes ir
tik svarīgas un kā tās pareizi veikt?

1. Tās palīdz mazināt cukura
   līmeni asinīs, jo muskuļi „strādājot” izmanto vairāk
   glikozes;

2. Tās
   uzlabo insulīna darbību

3. Tās pozitīvi ietekmē asins
   spiedienu

4. Samazina sliktā holesterīna
   līmeni

5. Samazina tauku daudzumu,
   palielinot muskuļu masu

6. Paaugstinās izturība un
   fleksibilitāte

7. Paaugstinās dzīves kvalitāte un
   noskaņojums

8. Vispiemērotākās ir vienkāršas
   aktivitātes kā pastaigas, peldēšana, riteņbraukšana, nūjošana

9. Sāciet ar 10 minūšu pastaigu
   katru dienu; lielisks mērķis būtu 30 minūšu ilga pastaiga
   veiklā solī piecas dienas nedēļā

*10 000 soļi dienā ir minimums,
lai tu varētu uzskatīt sevi par fiziski aktīvu.

Gandrīz
neviena slimība nav šķērslis kustībām. Svarīgākais ir mūsu
pašu griba. Endokrinoloģe
prof. Ilze Konrāde

Kas ir
veselīgs uzturs?

Uzzinot diagnozi
diabēts, tev nav jāatsakās no visiem produktiem, kurus līdz tam
esi lietojis ikdienā; sākumā pietiks, ja veiksi tik vien kā
nelielas korekcijas, bet pakāpeniski virzīsies uz ar vien
veselīgākām izvēlēm, piemēram, ja tavas brokastis parasti
sastāv no sviestmaizēm un baltas
kafijas, tad baltmaizes vietā izvēlies pilngraudu maizi, uz tās
liec zemāka tauku satura sieru vai biezpienu, sviestu aizstāj ar
olīveļļu, bet 10 procentu kafijas krējumu aizstāj ar pienu ar
zemāku tauku saturu; ja pusdienās gatavo gaļu, tad treknāko
cūkgaļu aizstāj ar liesāko vistas gaļu, labāk sautētu vai
vārītu, bet ja cep, tad izmanto mazāk taukvielu; olbaltumvielu un
proteīnu iegūšanai gaļu var aizstāt ar vērtīgajām pupām, vai
biežāk izvēlēties pagatavot zivis; no saldajām limonādēm gan
būtu jāizvairās, turklāt ikvienam, tāpēc dzer vairāk ūdeni,
ieteicamas ir arī tējas un kāda tasīte kafijas. Ja tev ne vienmēr
ir laiks kārtīgai maltītei, ierastās bulciņas vietā izvēlies
kādu augli, vai riekstus.

Kopumā šos
ieteikumus var reducēt trīs galvenajos diabēta pacienta uztura
pīlāros:

1. Samazini
   patērēto tauku, cukura un sāls daudzumu;

2. Iekļauj
   vairāk dārzeņus un augļus;

3. Samazini
   porcijas apjomu.

Mūsuprāt,
vieglāk saprast to, kā veidot savu ikdienas maltīti, var palīdzēt
„šķīvja modelis”. Tas nozīmē:
50% –
dārzeņi un salāti

25 % –
proteīni (dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes)

25% – cieti
saturoši produkti (šī daļa jūtami ietekmēs glikozes līmeni
asinīs)

„Kādreiz
labāk ir izlaist vienu ēdienreizi, ja redzi, ka pārējai ģimenei
ir grūti pielāgoties tavām diētas vajadzībām. Tā ir
stratēģija, ko reiz pa reizei vari izmantot savas veselības labā.”
Endokrinoloģe
prof. Ilze Konrāde
Endokrinoloģijas
nodaļas vadītāja prof. Ilze Konrāde: „Sirds un asinsvadu
slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20%
cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu
slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst
nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas
slimībām.”