Joprojām atmiņā – slimnieku bailes un izmisums 27

“Reizēm aiz Covid-19 nodaļas loga varēja redzēt, kā no otras Covid-19 nodaļas ved slimnieku “briesmu ratos” uz to pēdējo mājiņu (morgu – red.), un citi Covid-19 slimnieki, to redzot, vaicāja: diezin, mani arī tā aizvedīs vai tomēr spēšu aiziet ar savām kājām un uz savām mājām...” emocionāli rūgto pieredzi, strādājot SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” vienā no Covid-19 nodaļām atklāj medicīnas māsa Iveta Galvane.

Iveta stāsta, ka netālu no Covid-19 nodaļas Balvos atrodas tā saucamā “mūža mājiņa”. “Kad uz turieni veda mirušos gar mūsu nodaļas logiem (bija divas Covid-19 nodaļas Balvos – red.), tas slimnieks, kurš varēja piecelties, vairāk centās dzīvoties pie loga, skatīties, kā ārā virpuļo sniegs, bet tad, kad redzēja šādu ainu, tad sekoja arī šādi jautājumi. Un, ja dienā tā veda vairākus, tad vispār šķērmi ap dūšu palika,” atzīst Iveta. 

Viņai joprojām pēc nostrādā perioda Covid-19 nodaļā acu priekšā spilgta aina, atminoties slimnieku baiļu skatienus un izmisumu, kad trūka elpas. “Veicām skābekļa piesātinājuma mērījumus. Sākumā redzi, ka cilvēkam vēl ir cerības, bet nākamajā dežūrā jau šim cilvēkam skābekļa padeve tiek palielināta. Un tad jau tika liktas arī maskas ar augstas koncentrācijas skābekli, un tad jau – vai nu jā, vai nē... Šādos mirkļos bija jāspēj atrast mierinājuma vārdus, lai slimniekam nav lieka stresa un viņš spēj mierīgi elpot. Tas ir tā kā zivtiņa, kuru izmet ārā uz sauszemes un kura vārsta mutīti pēc gaisa. Tādi skati bija Covid-19 nodaļā,” atminas Iveta. 

Atbraucot mājās pēc dežūras, Ivetas bērniem bija tikai viens jautājums: vai visi palika dzīvi? To dzirdēt viņai bija psiholoģiski grūti. “Jā, bija arī smagi gadījumi, kad neko nevarēja izdarīt. Un pats trakākais mirklis ir tad, kad sāk pīkstēt aparāti un saproti, ka tas arī ir viss – dzīvība izdziest. Ārstējās Covid-19 nodaļā divi kolēģi. Šim cilvēkam bija smagi redzēt, kā aiziet mūžībā tuvākais kolēģis. Bija arī ģimenes palātas. Smagi bija nolūkoties, kā vīri apčubina savas sieviņas un otrādi,” atminas Iveta.


Tuvinieku izmisums un rūpes

Viņa stāsta, ka bija Covid-19 slimnieki, kuri, stājoties nodaļā, spēja ienākt ar savām kājām, bija tādi, kurus tāpēc, ka bija grūti elpot, iestūma ratiņkrēslā, savukārt smagākos slimniekus jau iestūma uz nestuvēm. Protams, slimnieki vēlējās redzēt medicīnas personālu bez maskas, bez aizsargtērpa, tāpēc viņiem bija neomulīga sajūta, redzot aizsargtērpos tērptos darbiniekus.

Piederīgie bija ļoti norūpējušies par saviem tuviniekiem un vēlējās viņus redzēt vai nodot kādu paciņu. “Vedām slimniekus uz rentgenu, un tuvinieki pa gabalu savam piederīgajam pamāja ar roku. Un, ziniet, tajā brīdī arī likās, ka slimnieks atplauka. Bija situācijas, kad piederīgie piegāja no ārpuses pie nodaļas loga, lai redzētu savu ģimenes cilvēku, lai varētu kaut nedaudz pamāt otram ar roku,” stāsta Iveta.

Tie slimnieki, kuri nokļuva Covid-19 nodaļā, pārliecinājās, ka Covid-19 nav nekas izdomāts. “Viņi bija izmisumā par to, kur viņi Covid-19 ir dabūjuši. Bija daudz gados vecu cilvēku. Pavisam jaunu mūsu nodaļā nebija, otrā Covid-19 nodaļā bija arī gados jaunāki cilvēki – ap 40, 50 gadiem, un tādā vecumā taču tikai dzīvot un dzīvot,” uzsver Iveta.

Viņa stāsta, ka Covid-19 slimniekiem bija raksturīgs sauss, rejošs klepus un, līdzko viņi sāka runāt, tā arī klepoja. Raksturīga bija ļoti augsta temperatūra, drudzis. “Iespricējām zāles, un nepagāja pat divas stundas, kad atkal slimnieku kratīja drudzis. Bija Covid-19 slimnieki, kuriem bija arī dažādas blakussaslimšanas, un tās tika “izsistas” no līdzsvara. Daudz bija tādu, kuriem bija cukura diabēts, un tas atkal saasinājās. Protams, bija apetītes zudums, daudziem pazuda smarža un garša. Vīrieši jokoja par sievu atnestajām kotletēm, jo garšas kārpiņas neko nejuta,” saka Iveta.

Viņa stāsta, kā dakteres mācīja slimniekus, kā pareizi pakāpeniski atjaunot fiziskās spējas, pareizi izpildīt elpošanas vingrinājumus, cik kilometrus staigāt, kā staigāt, ko vēl drīkst darīt pēc izslimotā Covid-19. Daudziem pēc tam vēl bija jāapmeklē citi speciālisti.
Ir jāvakcinējas!

Redzot, cik nežēlīgi šis vīruss spēj paņemt cilvēka dzīvību un cik mokoša ir aiziešana mūžībā, cīnoties pēc elpas, Ivetai nebija ne mazāko šaubu, ka ir jāvakcinējas pret Covid-19. Tiklīdz bija iespēja, viņa to arī to izdarīja. “Gan es, gan mani bērni, gan mana mamma esam vakcinēti,” saka Iveta. “Ja dzirdu kādu, kas par to iesmej, tad saku: nāciet un paskatieties, kāda izskatās realitāte ar Covid-19 slimniekiem slimnīcās, tad diezin vai tā vairs gribēsies runāt. Un izskatās, ka arī šī ziema nebūs vieglāka.”

Iveta aicina ikvienu laikus padomāt, lai pasargātu sevi un nevajadzētu nonākt Covid-19 nodaļā. Viņas darba praksē bija arī ļoti smagi Covid-19 saslimšanas gadījumi, bet slimnieks izķepurojās. “Bija slimnieki, kuros mājoja ļoti liela vēlme dzīvot, bet bija slimnieki, kuri iekrita tādā kā depresijā. Un bija tādi, kuriem bija tik liela vēlme dzīvot, bet nesanāca...” stāsta Iveta.

Pamatīgas krustugunis

Viņa neslēpj, ka, strādājot Covid-19 nodaļā, izgājusi caur pamatīgām krustugunīm. “Toreiz (pagājušā gada decembrī – red.) arī vēl tik daudz nezinājām par Covid-19. Bija bail, ka pats vari saslimt vai aizvest infekciju uz mājām. Es pati nesaslimu, bet vienu brīdi biju kontaktpersona. Covid-19 nodaļā bija arī cita darba specifika. Darba ritms, visas funkcijas, kas tur bija jāpilda, tas nebija tāds ierastais darbs. Ikdienā jau nevienam skābekli neliek elpot, strādājot parastā nodaļā. Bet ar laiku iestrādājāmies,” saka Iveta.

Viņa arī slavē jauko darba kolektīvu, jo tikai tā varēja izturēt grūto darba ikdienu Covid-19 nodaļā. “No rīta deviņos uzvilkām aizsargtērpu un uzlikām masku, rokās – dubultie cimdi, kājās – zābaki, un no tā ārā tikām tikai pulksten divos dienā. Un pa šo laiku nevarēja ne paēst, ne padzerties, ne uz labierīcībām aiziet. Centāmies runāt un smaidīt, bet slimnieks varēja saprast mūs tikai caur mūsu acu skatienu. Diennakts pagāja kā tādā virpulī, bet darba kolektīvs patiešām bija foršs! Mums bija brīnišķīga vecākā medicīnas māsa, fantastiskas dakteres! Ja ir atbalsts no kolēģiem un vides, kurā esi, tad varēja to izturēt, bet citādāk – ļoti smagi,” atzīst Iveta.


Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Pievieno komentāru

Komentāri 27

Pāvels

Paldies par to ko jūs darāt. Ne katram tas ir pa spēkam. Izturību.

pirms 6 dienām, 2021.09.14 13:09

Saule

Liels paldies par Jūsu ieguldīto sirdi un dvēseli darbā… Man tuvi cilvēki ārstējās šajā nodaļā, un viens, diemžēl, neatgriezās mājās, tādēļ zinu, cik tas viss ir smagi… Cepuri nost Jūsu priekšā!

pirms 6 dienām, 2021.09.14 13:59

?

Ja Pavļuka un Evas reklāmas nedarbojas, tad jāpāriet uz morālo spiedienu?

pirms 6 dienām, 2021.09.14 15:25

Labais

Un kur Tu te saskati kaut kādu morālo spiedienu? Cilvēks vienkārši padalās ar realitāti, kāda tā bija....

pirms 6 dienām, 2021.09.14 17:10

?

Kāpēc tad nedalījās pavasarī, kad "vilnis" beidzās? Tagad cilvēki neiet vairs potēties un tāpēc sākas "atmiņas".

pirms 6 dienām, 2021.09.14 18:25

19

Dēļ tādiem idiotiem arī nepotējās vairākums,tic plakanām zemēm un sazvērestībās.Stulbi ļautiņi!

pirms 6 dienām, 2021.09.14 20:30

? > 19

Kurš tev izdeva sertifikātu ka esi gudra?

pirms 6 dienām, 2021.09.14 21:22

Plakanzemim

Jā, zeme ir plakana, mums virsū lidmašīnas kaisa covidu un Pļaviņa ūdens ir ar atmiņu. Vai tiešām nav sajēgas, ka mums joprojām slimnīcu kapacitāte ir par mazu? Tāpēc ir javakcinējas. Jau ar 1000 hospitalizētajiem slimnīcu darbā praktiski iestajas paralīze. Saproti, ka situācijā, ja 10 slimniekiem būs vajadzīgs skābeklis, bet iespeja nodrošināt tikai 9, viens tiks nolemts nāvei?

pirms 5 dienām, 2021.09.15 09:21

Iveta

Nevienam nenovēlu saslimt un nonākt covidnodaļā! ... ārstējos Rēzeknes slimnīcā.Man palaimējās izveseļoties!

pirms 6 dienām, 2021.09.14 16:22

Ivetai

Iveta, varam lūgt jūs sazināties ar redakciju ( tālrunis 29172608).

pirms 5 dienām, 2021.09.15 09:11

Šprikstele

Uztaisīsim Jūs par zvaigzni!

pirms 5 dienām, 2021.09.15 10:57

šprikstelei

pretīgs Tavs komentārs...

pirms 5 dienām, 2021.09.15 14:41

Šprikstele

Bet tu pati pretīga! :)

pirms 5 dienām, 2021.09.15 15:45

Labais-?

Tavai zināšanai, atmiņas "nesākas"..... Tās vai nu ir vai nav...... Un realitāte ir tāda, ka, piemēram, 80-86 gadus veci ar hroniskām saslimšanām aiziet. Aiziet arī jaunāki, kuri 10 km maratonu noskrien neaizelšoties... Tāda ir realitāte. Un realitāte ir arī tāda, ka no sirds un asinsvadu saslimšanām aiziet ap 19 tūkstošiem gadā (apmēram, 7,2 reizes vairāk), bet neviens uz ielas Tev nenāk klāt un nepiedāvā pārbaudīties uz ielas, lielveikalā, tirgū.... Secinājums: katram ir/var būt savs viedoklis, atmiņas, prioritātes, tāpēc vnk cienīsim viens otru.....

pirms 5 dienām, 2021.09.15 09:52

?

Tieši tā, cienīsim citu viedokli un necentīsimies citiem uzspiest savu!
Kuri grib, lai iet un potējas, bet tāpēc nav jāuzbrūk savādāk domājošajiem. Esat drošībā un dzīvojat laimīgi!

pirms 5 dienām, 2021.09.15 10:55

Hm

Vispār gandrīz katrā aptiekā var pārbaudīt gan spiedienu, gan pulsu, gan cukura līmeni. Tiek piedāvāti dažādi bezmaksas vēža skrīningi, kurus cilvēki gan visai kūtri izmanto. Nebūt nav tā, ka visi hroniskie ir seniori. Ir ļoti daudzi jauni cilvēki. Viņi visi grib dzīvot. Viņi labi apzinās arī, ka vakcīna nav panaceja un iespēja izdzīvot slimnīcas pārslodzes gadījumā attiecībā pret citu cilvēku bez hroniskas saslimšanas būs mazāka.

pirms 5 dienām, 2021.09.15 13:27

Labais-Hm

Iet runa par to, ka, piemēram, 2015.g. no sirds un asinsvadu saslimšanām nomira ap 30 000. BET es neredzēju izveidotu Sirds un asinsvadu saslimšanām profilakses biroju, es neredzēju reklāmas šajā sakarā, pilsētu svētkos neviens neko nebaudīja, koncertā, pie friziera neprasīja sertifikātu, ka personai nav sirds un asinsvadu saslimšanu....... Jūti atšķirību?

pirms 4 dienām, 2021.09.16 08:39

!!! > Labais

Šoreiz Tev 1000% taisnība!
Kāpēc cilvēki negrib atvērt acis un paskatīties apkārt? Nu nevar sabāzt galvas smiltīs un cerēt, ka svētā pote atrisinās visas dzīves problēmas.

pirms 4 dienām, 2021.09.16 10:23

Pilsētnieks

Atļaujiet cilvēkiem nomirt. Nerādiet pārspīlētas rūpes.

pirms 5 dienām, 2021.09.15 12:41

:)

Vajag grābt, grābt, grābt, vairāk naudas, lielākas algas, un galu galā - kas??

pirms 5 dienām, 2021.09.15 14:11

Zivs

Varbut pietiks tos komentārus rakstīt pastrādājat tpaši kaut vienu dienu medicīnā it sevišķi kādā no covid.nodaļām.

pirms 5 dienām, 2021.09.15 15:14

?

Un kas tur tāds? Pusdienu nostaigā skafandrā un ej mājā. Labāk pastrādā kaut vienu dienu veikalā kasē, tur dienā jātiekas ar simtiem cilvēku un aizsardzības vispār nekādas.
Nevajag te vienus celt debesīs, bet citus noniecināt!

pirms 5 dienām, 2021.09.15 15:52

Indra

Paldies par darbu, izturību Jums un veselību.

pirms 4 dienām, 2021.09.16 09:13

Atbilde ?

Nēsā tu arī veikalā skafandru. Tad būsi pasargāta. Bet par māsiņu darbu, kas izdara to visgrūtāko,nedzisini muti. Arī mediķi ir nomiruši no kovid,ja nezināji. Tā kā katram darbam ir sava melnā garoza. Tikai deputāti var atpūsties strādājot. Ja nav kauna saņemt 1000 eiro katru mēnesi prezentācijas naudu,par ko vēl nav jāatskaitās,tad kur vēl alga!!! Neviešat vairs uzticību. Bet par slimību gan nevajag šaubīties. Var smagi atmaksāties.

pirms 4 dienām, 2021.09.16 12:39

!

Nedzen te pasakas! Divas reizes jau slimoju un nekā tur tāda nav.
Ja cilvēki saslimst ar plaušu karsoni vai gripu, bet saka šmovids un zāļu tam nav, tad protams cilvēki nomirst.

pirms 4 dienām, 2021.09.16 15:37

Xrenvam

! Tam, kurš "nedzen"pasakas. Divas reizes slimoji? Un pats zināji, kas par šmovidu, vai analīzes bija un dakters pateica? Un tiem ar plaušu karsoni neviens analīzes netaisa? Paši saka šmovid un tik mirst nost?

pirms 4 dienām, 2021.09.16 16:00

Veselība