12 gadu laikā Gulbenes novadā iedzīvotāju skaits sarucis par 20 procentiem

Demogrāfiskā krīze turpinās; no ārzemēm atgriežas, bet ne masveidā

Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā oktobrī reģistrēti 8 jaundzimušie, sastādīti 26 miršanas reģistri. Par to informē Gulbenes novada pašvaldība.

Dzimtsarakstu nodaļas statistikas dati liecina, ka katru mēnesi dabiskais pieaugums joprojām saglabājas negatīvs – mirstība būtiski pārsniedz dzimstību. Gulbenes novadā, tāpat kā visā Latvijā kopumā, iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Par to liecina arī Gulbenes novada pašvaldības publiskotajos gada pārskatos apkopotā informācija.

Mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju
Dzimtsarakstu nodaļā no oktobrī reģistrētajiem 26 aizsaulē aizgājušajiem iedzīvotājiem 7 ir vīrieši vecumā no 34 līdz 86 gadiem un 19 sievietes vecumā no 65 līdz 94 gadiem. Reģistrēti miruši astoņi Gulbenes pilsētas iedzīvotāji, pa trijiem no Beļavas un Stradu pagasta, pa diviem no Druvienas, Jaungulbenes, Litenes un Rankas pagasta, pa vienam no Galgauskas, Lejasciema, Lizuma un Līgo pagasta.
Dzimšanas apliecības saņēmuši trīs zēni un piecas meitenes. Pa diviem jaundzimušajiem deklarēts Gulbenē, Lizuma un Lejasciema pagastā, pa vienam jaundzimušajam – Stradu un Tirzas pagastā.
Gulbenes novadā 2022.gada sākumā bija 19 947 iedzīvotāji, no tiem 10 293 (51,6 %) sievietes un 9654 (48,4 %) vīrieši.

Kopš 2010.gada iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 5261 iedzīvotāju jeb 20,9 %. Savukārt 2021.gada sākumā Gulbenes novadā bija 20 265 iedzīvotāji.

2022.gadā iedzīvotāju skaits bija palielinājies Druvienas, Galgauskas, Rankas, Stāmerienas un Tirzas pagastā. Vislielākais pieaugums bija novērojams Rankas un Druvienas pagastā, kur iedzīvotāju skaits palielinājies par vairāk nekā 4 %. Vislielākais iedzīvotāju samazinājums bija novērojams Stradu, Lizuma, Jaungulbenes un Beļavas pagastā, kur samazinājums pārsniedza 2 %. Pilsētā iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,9 % jeb 212 iedzīvotājiem.

Salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētā un pagastos, tās ir būtiskas. Vienīgais pagasts, kur 2021.gadā fiksēts iedzīvotāju pieaugums, bija Lizuma pagasts. Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams Druvienas, Litenes, Beļavas un Līgo pagastā, kur iedzīvotāju skaita samazinājums 2021.gadā pārsniedz 4 %.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2019. līdz 2021.gadam visstraujāk ir samazinājies deklarēto iedzīvotāju skaits Gulbenes novadā vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.

Savs mājoklis un bērnu izglītošana
Joprojām ir cilvēki, kas dodas prom uz ārzemēm. Precīzu datu, cik aizbrauc, nav. Ir, kas atgriežas.
Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Inga Madžule “Dzirkstelei” stāsta, ka šī gada laikā pie viņas vērsās pieci cilvēki no Gulbenes novada, kas veiksmīgi ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. “Uzturam arī joprojām savā starpā kontaktus, un mēģinu saprast, kā atbraukušie ir iedzīvojušies un ar kādām grūtībām saskaras. Valstis, no kurienes reemigranti ir atgriezušies Gulbenē: trīs ģimenes no Lielbritānijas un divas ģimenes no Īrijas,” stāsta I.Madžule.

Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod reemigranti, ir par izglītības iespējām bērniem – pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo bieži vien viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem bija mājoklis. Šobrīd reemigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību.

I.Madžule stāsta, ka šogad populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Valmieras novads, kas skaidrojams ar darba vietu piedāvājumu. Tam seko Cēsu, Ogres un Valkas novads. Vislielākais skaits reemigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas.
“Interese par atgriešanos šogad ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Tas tāpēc, ka cilvēki jau ir apraduši ar situāciju pasaulē – karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, Covid-19 ierobežojumu atcelšana. Vasarā aizvadītie dziesmu un deju svētki radīja emocionālu pacēlumu. Daudzi ieradās Latvijā ar latviešu diasporas kolektīviem, lai piedalītos svētkos. Tagad viņi domā par atgriešanos dzimtenē. Uzskatu, ka man kā reemigrācijas koordinatorei vairāk jāsadarbojas ar novadu pašvaldībām. Tomēr arī no tām sagaidu lielāku pretimnākšanu un vēlmi atvieglot reemigrācijas procesu reemigrantiem. Šogad ciemojoties pie diasporas Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā, iepazinos ar daudziem diasporas latviešiem un sapratu, ka visiem sirds pieder Latvijai, bet materiālās labklājības dēļ viņi tomēr ir izvēlējušies dzīvi ārpus Latvijas. Drošība un darbs ir tas, kāpēc viņi ir tur. Samērā daudz satikto cilvēku apsver domu tuvāko gadu laikā atgriezties dzimtenē. Protams, ka ir liela neziņa un bailes par darba un dzīves vietas atrašanu Latvijā, kā arī sociālajām garantijām. Tieši ar dažādu aktivitāšu starpniecību var vislabāk iepazīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus, dibināt jaunas pazīšanās, izprast diasporas latviešu vajadzības, domas un dzīves filozofiju. Kopumā Gulbenes novads šķiet simpātisks un ir iecienīta atgriešanās vieta. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas projektu vadītāju uzņēmējdarbības jautājumos Inesi Sedlenieci un Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes projektu vadītāju Lauri Šķenderu,” stāsta I.Madžule.

Viņa arī norāda, ka Gulbenes novada pašvaldības piedāvājums atbraukušajiem tautiešiem, salīdzinot ar citām pašvaldībām, ir ļoti pretimnākošs: ir iespēja pieteikties uz pašvaldības īres dzīvokli, darba vietas atbilstoši piedāvājumam darba tirgū, bērniem tiek nodrošināta vieta skolā, bērnudārzā, ir iespēja pieteikties latviešu valodas apguves kursiem, ir pieejams psihologs, skolotāja palīgs, kas palīdz iejusties bērniem jaunajā vidē, pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu iespēju robežās.

Laukos ir pieprasījums pēc mājokļiem
Gulbenes novada pagastu pārvalžu vadītāji “Dzirkstelei” stāsta savus novērojumus saistībā ar iedzīvotāju skaitu pagastos.

Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis saka, ka pēdējā laikā uz dzīvi pagastā vairāk atgriežas cilvēku, nekā aizbrauc prom uz ārzemēm. “Ir, kas atbrauc un atkal aizbrauc, ir kādu brīdi te un atkal atgriežas savā darba zemē, bet tā, ka tagad brauktu prom, neesmu novērojis, vairāk ir pa kādam, kas ir atgriezies,” stāsta J.Duļbinskis.

Stradu pagastā viena daļa ir daudzdzīvokļu mājas – Stāķi, Šķieneri, otra daļa – lauku teritorijas, kur ir viensētas. “Viensētas paliek tukšākas, un tas, ko redzu – vecā gadagājuma cilvēki, piemēram, pārceļas kaut kur pie bērniem, un bērni to īpašumu tirgo. Pēdējos divos trīs gados redzu, ka šādas viensētas kopā ar zemi iegādājas lielie zemnieki. Tad šīs mājas paliek vai nu tukšas, vai meklē kaut kādus jaunus īrniekus. Tā ir realitāte, ko redzu. Savukārt daudzdzīvokļu mājās ir pieprasījums pēc dzīvokļiem. Priecē tas, ka pagastā ir jauni cilvēki, kas te dzīvo, vairāk redzamas māmiņas ar ratiņiem. Mums te ir viss uz vietas – skola, bērnudārzs un pilsēta 10 minūšu attālumā,” pagasta plusus uzskaita J.Duļbinskis.

Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis laikrakstam stāsta, ka šobrīd pagastā ir aptuveni 450 līdz 460 iedzīvotāji, deviņdesmitajos gados bija aptuveni 700, trīsdesmitajos gados – 1300-1400 iedzīvotāju. “Pēdējos divos trīs gados nav īpaša samazinājuma, bet, ja salīdzinām ar deviņdesmitajiem gadiem, tad, protams, ir krietni samazinājies iedzīvotāju skaits,” saka J.Graumanis.

Viņš novērojis, ka ir gados jauni druvēnieši, kas iegādājas īpašumus, atjauno un dzīvo pagastā. “Pamatā tukšās viensētas ir tādas, kur visbiežāk “sēž virsū” kādi īpašnieki un negrib nevienu laist iekšā, un pārdot arī nevienam negrib,” saka J.Graumanis.

Viņš atminas, kad pagastā bija skola, dzīvība bija lielāka. “Tie tomēr ir bērni, kas te uz vietas, skolotāji, skolas darbinieki. Tas jau arī rada dzīvīgumu. Arī pēc skolas bērniem – nodarbības, interešu pulciņi. To tagad mēs Druvienā vairs nejūtam,” stāsta J.Graumanis.

Savukārt par aizbraucējiem uz ārzemēm viņš saka: “Ir, kas atgriežas, cits atkal aizbrauc. Ir, kas aizbrauc pelnīt naudu, tad atkal atbrauc, lai sakārtotu īpašumu. Ir arī tādi, kas aizbrauca un visu te pārdeva, un viņiem nav nemaz, kur atgriezties.”

Litenes pagasta pārvaldes vadītāja Viļņa Lapiņa novērojumi liecina, ka pagastā pēdējos gados nav ļoti būtisku iedzīvotāju skaita izmaiņu. “Ir samazinājies, bet iemesls samazinājumam ir arī dzīvojamā fonda trūkums pagastā. Nav jau agrākie laiki, kad jaunās ģimenes gribēja dzīvot kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Tagad katrs grib sev atsevišķi un labi. Un dzīvojamā fonda pietrūkst. Ja tas parādās, tiek arī momentā izpirkts. Tādā ziņā grib dzīvot Litenē, ja tikai tās iespējas būtu lielākas. Jaunieši, nedabūjot te uz vietas dzīvokli, aiziet prom. No tiem, kas aizbraukuši prom uz ārzemēm, ir tādi, kas atgriezušies. Ir tādi, kas atgriežas, bet atkal saprot, ka pieraduši dzīvot ar lielākām algām, un aizbraukuši prom. Bet tiem, kam te mantojumi, nopelna un meklē iespēju palikt. Litenē visu laiku grozās ap 1000 iedzīvotājiem, bet tajā skaitā klāt ir aprūpes centra klienti, kas ir kādi 200 cilvēki,” stāsta V.Lapiņš.