Dzirkstele.lv
GULBENĒ:
15:00 pie Gulbenes dzelzceļa stacijas – aizsardzības ministra Arta Pabrika, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Gulbenes novada priekšsēdētāja Anda Caunīša uzrunas, ziedu nolikšana, NBS orķestris, soļošana.
15:50 pie Brīvības pieminekļa – ziedu nolikšana.
RANKĀ:
11:00-14:00 Rankas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrā – represēto stūrītī sirsnīgas sarunas.
15:00 pie piemiņas zīmes Rankas kapos – ziedu nolikšana un atceres brīdis represēto piemiņai.
LITENĒ:
16:30 Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā – 52. Zemessardzes bataljona ansambļa “Junda” muzikāls priekšnesums, amatpersonu uzrunas, ziedu nolikšana.
17:30 Litenes karavīru nometnes vietā – atmiņu ugunskurs, Jaunsardzes apbalvošana, kopīga dziedāšana ar Gulbenes vīru senioru vokālo ansambli “Namejs”, kopā būšana.
“1941. gada 14. jūnijā vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu deportēja no Latvijas. Daļu no deportētajiem uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās. Pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas. Nežēlīgos notikumus pieminēsim arī Gulbenes novadā, kur pirms 81 gada arī no mūsu novadā izsūtīja 248 cilvēkus (105 sievietes, 143 vīriešus, no kuriem apmēram 30 % bija vēl tikai bērni).
Atskatoties uz baisajiem vēstures notikumiem, īpaši nozīme ir arī Latvijas Republikas armijas vasaras nometnes vietai Litenē. Litenes vārds uz laiku laikiem saistīts Latvijas vēsturē ar Latviešu armijas virsnieku traģisko likteni. Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krasta priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 1930.gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts arī stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, bet turpat netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi. 1941.gada vasarā nometnes vietā pret latviešu virsniekiem tika vērsts staļinisma terors. Nepilnu pustūkstoti latviešu virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. Pie kādreizējo ēku pamatiem ir piemiņas akmens, uz kura rakstīts – “1941.gada jūnijā Litenes nometnē sākās latviešu virsnieku moku un iznīcības ceļš”. Savukārt 1941.gada vasaras beigās netālu no šīs vietas pēc hitleriskās Vācijas armijas pavēles nošāva ap 200 mierīgo iedzīvotāju, pārsvarā ebrejus. 20.gadsimta 60.gados te iekārtoja piemiņas vietu. 1988.gadā sākās latviešu virsnieku bojāejas vietas apzināšana,” rakstīts Gulbenes novada pašvaldības mājaslapā.
