Sanita Strazdiņa: “Ņemot vērā to, ka Gulbenes novadā ir tik maz audžuģimeņu, bāriņtiesai nākas meklēt Gulbenes novada bērniem ģimenes citur Latvijā.”
Ir daudz bērnu, kuri nevar uzaugt savās ģimenēs, jo vecāki nespēj pienācīgi gādāt par saviem bērniem. Pašlaik ir izveidojusies kritiska situācija, jo bērnu, kuriem nepieciešama audžuģimene, ir vairāk nekā audžuģimeņu. Atbalsta centrs Gulbenē “AIRI (atbalsts, izglītība, resursi, informācija – red.) vecākiem” aicina izvērtēt iespējas un pieņemt izsvērtu lēmumu kļūt par audžuģimeni, lai dotu iespēju bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, uzaugt mīlošā ģimenē.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas SOS Ģimeņu atbalsta centrs “AIRI vecākiem” vadītāja Sanita Strazdiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka ar “AIRI vecākiem” centru sadarbība ir astoņām Gulbenes novada audžuģimenēm.
“Diemžēl pēdējo divu gadu laikā savu darbību izbeigušas piecas audžuģimenes. Dažas no tām sasniegušas cienījamu vecumu, izaudzinājušas bērnus un izbeigušas darbību, citām bāriņtiesas izbeigusi audžuģimenes statusu, pamatojoties uz ģimeņu iesniegumiem, jo ģimenēs mainījušies kādi apstākļi un tās vairs nevēlas uzņemties bērnu aprūpi. Ņemot vērā to, ka Gulbenes novadā ir tik maz audžuģimeņu, bāriņtiesai nākas meklēt Gulbenes novada bērniem ģimenes citur Latvijā,” stāsta S.Strazdiņa.
Audžuģimeņu ir maz
S.Strazdiņa skaidro, ka atbalsta centra uzdevums ir sniegt atbalstu audžuģimenēm, adopcijas ģimenēm un aizbildņiem, organizēt mācības gan topošajām uzņemošajām ģimenēm, gan jau esošajām, nodrošināt iespēju bērniem apmeklēt nepieciešamos speciālistus.
“Atbalsta centram būtu jāspēj atrast vispiemērotāko audžuģimeni katram bērnam, kurš nevar augt savā ģimenē, bet pašlaik tas nav iespējams, jo audžuģimenēs nav brīvu vietu un to ir maz. Ne visi vecāki spēj pienācīgi gādāt un parūpēties par saviem bērniem, tomēr bērni ir pelnījuši uzaugt drošā un labvēlīgā vidē. Lai kļūtu par audžuģimeni, ir jāpieņem izsvērts lēmums. Nepietiek tikai just aicinājumu palīdzēt kādam bērnam, rūpīgi jāizsver gan gaidāmie ieguvumi, gan zaudējumi, jābūt gatavam cīnīties par bērnu interesēm un saskarties arī ar sabiedrības skeptisku attieksmi,” saka S.Strazdiņa.
Viens no atbalsta centra uzdevumiem ir jaunu audžuģimeņu un adopcijas ģimeņu piesaiste un mācību nodrošināšana. Par audžuģimeni var kļūt gan laulāts pāris, gan cilvēks, kurš dzīvo viens, vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Audžuģimene ir ģimene, kura bez vecāku gādības palikušam bērnam var nodrošināt aprūpi un audzināšanu līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai nodibināta aizbildnība.
Plāno uzsākt mācības
Atbalsta centrs audžuģimenēm un tajās uzņemtajiem bērniem nodrošina iespēju bez maksas saņemt dažādu speciālistu konsultācijas un terapijas. Piemēram, psihologa, psihoterapeita, mākslas un mūzikas terapijas, Montesori, logopēda, speciālā pedagoga, silto smilšu terapijas un citus pakalpojumus, kādi nepieciešami konkrētā bērna attīstības veicināšanai un audžuģimenes vides uzlabošanai. Centrs organizē mācības audžuvecākiem par dažādām tēmām, lai palīdzētu attīstīt ģimenes spējas un prasmes rūpēties par dažādu vecumu bērniem, izprast un piepildīt bērnu vajadzības.
Aprīļa beigās atbalsta centrs “AIRI vecākiem” plāno uzsākt jauno audžuģimeņu un adopcijas ģimeņu mācības tiešsaistē “Zoom” platformā.
Ja kādreiz ir domāts par audžuģimeni, adopcijas ģimeni, aizbildņu ģimeni un iegūt kādu no statusiem, ir vēlme pieteikties mācībām vai ir citi jautājumi, “AIRI vecākiem” aicina doties pie viņiem (Gulbenē, Rīgas ielā 47), apmeklēt viņu tīmekļvietni “airivecakiem.lv” vai sūtīt e-pastu “airivecakiem@sosbca.lv”, vai zvanīt pa tālruni 29100034.
2018.gadā Latvijā tika izveidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, lai sniegtu palīdzību un atbalstu audžuģimenēm. Gulbene ir viena no vietām, kur izvietots biedrības “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” atbalsta centrs “AIRI vecākiem”. Centrā strādā trīs sociālās darbinieces, kuras sniedz konsultācijas un nodrošina atbalsta pakalpojumus uzņemošajām ģimenēm – audžuģimenēm, adopcijas un aizbildņu ģimenēm no Gulbenes, Balvu, Madonas, Cēsu un Alūksnes novadiem.
Avots: “AIRI vecākiem”
Tiek izveidota kārtējā pļukšķētāju un gudri runātāju, lielu algu saņēmēju organizācija AIRI. Vai nepietiek ar pašreizējiem soc. darbiniekiem? Ko viņi dara? Tikai paciņas dala? Vai atbalstīt daudzbērnu un audžu ģimenes nav soc. darbinieku primārais uzdevums. Cik daudzbērnu ģimenes apciemotas? Utt.
Vienreiz tak vajadzētu pacelt savas pakaļas no krēsliem un sākt reāli strādāt nevis dibināt kārtējo kantori!
Un cik atkal naudiņu izies tukšām apmācībām, pieredzes braucieniem, prezentācijām un projektiem… Zemīt, atveries!
Paldies “Airi” darbiniekiem par brīnišķīgo darbu! Tikai tas, kurš ir tuvāk visam tam klāt, saprot, cik tas ir nozīmīgi! Tiešām vērtīgs ir visāda veida atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem! Un piedāvātajām mācībām nav līdzīgu. Arī ir dzirdētas ļoti labas atsauksmes par regulāri organizētajām tikšanās,kur cits ar citu dalās ar pieredzēm un grūtībām!
Nav iespēja dzīvot savā ģimenē?Gulbenes novada bāriņtiesa ir kaut kas fenomenāls tur kur vajag vispār pat acis nepamirkskina a mammai kas nelieto alko, strādā ir visu gadajusi bērnam ,viņi neradot bērnu kur vispār loģika?
Cilvēki varbūt arī gribētu, bet vairumam ir šauri dzīves apstākļi- tikai pašiem. Nav vietas nevienam liekam.
Vajadzētu citādāk. Uz katriem 2 bērniem plāno vienu 2-istabu dzīvoklīti, kurā viņi paliek dzīvot arī pēc pilngadības sasniegšanas. Aizbildnis- kaut kur no tuvējās apkārtnes, bet dzīvojošs atsevišķi. Bērni līdz 14 gadu vecumam dzīvotu kopā vienā istabā, otru istabu aizņemtu aizbildnis- nevis kā dzīvojamo platību sev, bet drīzāk kā darba veikšanai nepieciešamu telpu (jo mazākus bērnus taču nevar atstāt vienus). Kad vecākais no bērniem sasniedz 14 gadu vecumu- aizbildnis izvācas, viens bērns ievācas tajā istabā. Kad bērns beidz mācības un sāk strādāt, palikdams tajā pašā vietā, pašvaldība slēdz ar viņu īres līgumu uz vispārējiem noteikumiem. Tālāk nu jau pieaugušais cilvēks skatās pats, cik ilgi viņu apmierina šāda dzīvošana un kad sāk vajadzēt kaut ko lielāku.